harisma vai harizma?

5 veidi kā attīstīt harismu

1. Neverbālā komunikācija

2. mentālie stāvokļi

Mentālie stāvokļi, kuri ir galvenais priekšnoteikums harismas veidošanās procesam arī veidojas no neironu savienojumiem. Jūs veidojat un tad nostipriniet jebkurus mentālos stāvokļus, kādus jūs veidojat. Arī negatīvus, ja jūs ilgi uzturaties šādos stāvokļos. 

Mūsu smadzenes ir spējīgas ļoti mainīties, pielāgoties, adaptēties: tās nemitīgi veido jaunus kontaktus, sinapses. Kādreiz ticēja, ka pēc noteikta vecuma smadzenes nofiksējas, ir kļūdains. Katru reizi, kad mēs izmantojam savas smadzenes, notiek neironu kontakti, un jo vairāk šie kontakti tiek izmantoti, jo stabilāki un spēcīgāki tie paliek. Netflixā ir fiilma – how our brain works, kur vizuāli tiek parādīts šis mūsu smadzeņu process, un kā šie neironu savienojumi lēnām veidojas, nostabilizejas un iecementējas. Šie neironi izskatās kā dzīvs organisms, kurš saplūst ar citiem neironu savienojumiem, un veido jaunus ķekarus. Arī Malkolmam Gladwelam ir grāmata Outliers, kur viņš liek uzsvaru uz 10000 stundu principu, lai kļūtu par ģēniju. Viņš apgalvo, ka Bītli tik daaudz stundass spēlēja pirms kļuva par Bītliem, ka tik daudz stundu vai sitienu izdarīja golfa spēlētājs pirms kļuva par labāko pasaulē.

The charisma myth grāmatā ir aprakstīts viens stāstiņš, kur kāda amerikāņu dāma, kura bija atceļojusi uz Madridi vienu dienu pastaigājās pa Gran via ielu, un jutusiess nogurusi, izsalkusi, vientuļa, neglīti apģērbusies, kā klasiska nesmukā amerikāniete tūriste. Viņa nolēma, ka viņa ir filmu zvaigzne, kura grib makēties. Viņa uzreiz iztaisnoja muguru, pleci atliekti atpakaļ, uzlika tādu sstāju it kā viņa būtu no karaliskās ģimenes. Pēķšņi viņas drēbes viņai likās diezgan izsmalcinātas. Viņa pamanīja ka uz viņu atskatās, ka viņai pievērš uzmanību un ka kungam kuraa viņa pajautāja virzienu, viņš atbildēja, ka jutīsies pagodināts, ja varēs viņu pavadīt līdz tam mērķim.

3. fokusa maiņa

Mana pārliecības zona diezgan stipri tika iedragāta ar iznīcinošām kritikām, un neveiksmēm mēģos. Bet pēc vēl vienas nokrišanas uz ceļiem es pārslēdzu fokusu no ārējiem ietekmes avotiem uz to ko e gribu pateikt mākslā, un mans vienīgais atskaites punkts biju es pats. Tas bija zemākais punkts, bet vienlaicīgi arī starta punkts, no kura sākās ļoti lēna izrāpšanās no nedrošības bedres, un tur sākās arī pārliecības zonas jeb koka audzēšana, kura līdz šim brīdim notiek jau apmēram 8 gadus. Un viens no milzīgākajiem boostiem manai pārliecībai bija tieši Runas skolas darbības ssākšana un regulāro publisko lekciju lasīšana. Pirmajā gadā bija traki, bija ļoti stiprs uztraukums, vairākas neveiklas situācija, komentāri utt, bet pakāpeniski es nonācu līdz simtiem cilvēku lielām auditorijām, kuru priekšā varu justies pilnīgi droši. Šo gadu laikā es vienkārši esmu izaudzējis savā galvā šos sinaptiskos savienojumus, un man ir ļoti viegli tikt galā ar jebkādām publiskām situācijām, kaut gan es esmu introverts.   Mans spēka avots un mana iekšējā enerģija sāka augt, kad es nofokusējos uz sevi, tur bija arī rebel enerģija, es gribēju par spīti citiem izdarīt kaut ko, par spīti viedokļiem, un šī enerģija iedeva nepieciešamo lādiņu.

Šo labestības stāvokli ļoti bieži izmanto meditācijās, kas pēc būtības ir ilgstošs fokuss uz konkrētas sajūtas vairošanu. Piemēram, viena meditācija, kur vismaz 30 minūtess jūs iedomājieties savus ienaidniekus vai nelabvēļus, un sūtiet viņiem mīlestību, piedodiet viņiem, samīļojiet viņus. Otrkārt, atrodiet veidu, kā daabūt Ziemassvētku sajūtu katru mēnesi, ka jūs rūpējieties par saviem draugiem un viņu dzimšanas dienām, un gatavojieties tām vismaz 1 nedēļu pirms. Treškārt, atrodiet 3 lietas par cilvēku, kuram jūs vēlaties sūtīt šo labestības stāvokli. Ceturtkāt, iedomājieties sevi otra cilvēka vietā. Ko tas nozīmē un kā viņi jūtās šodien. Uzdodiet sev jautājumu, ja šī ir viņu pēdējā dzīves diena. Jūss esat šī cilvēka bērēs, un jums palūdz pateikt dažus atvadu vārdus par to cilvēku.

4. tēls

Tēls ir mūsu idkienas maska ar kuras palīdzību mēs spējam pielāgoties dažādām situācijām. Un harizmas ir dažādās, kurass mēs spējam ieslēgt un izslēgt dāžādās situācijās. Gan harizmas stāvokļi gan tēla stāvokļi ietekmē mūsu balsi, neverbālo komunikāciju, kā mēs kustamies, kādus lēmumus pieņemam. Tās ir mūsu domas jeb uzstādījums kas ir pārņēmis visu mūsu cilvēcisko control ceenter un pārvalda to, un diktē noteikumus. Tā ir augļi no viena koka. Kaut gan tēlu mēs vr am arī zispēlēt, harizma tomēr ir nākošais līmenis. Jo harizma pat nav jāspēlē vai jātēlo, tas ir strāvojums.   Dadreikas stāsts par ieiešanu telpā un viens no klātesošajiem ir saimnieks jeb direktors. Vai jusm arī ir bijušass līdzīgas situācijas, kur jūs redzat un zināt, kurš telpā ir galvenais? Tas ir saimnieka mentālais stāvoklis, kuru jūs pamanījāt izpaužoties attiecīgā cilvēka ķermeņa vaalodā, mīmikā, skatienā.

Viena lieta ir atrast savu organiskāko izpausmi, bet otra lieta ir kļūt tik daaudzveidīgam kā šveices armijas nazis. Jūs kļūsiet harizmātiskāki ja spēsiet ieslēgt šos mentālos stāvokļus pēc nepieciešamības, atkarībā no auditorijas, sarunu partnera vai situācijas. Jūsu spēja pielāgoties dažādiem cilvēkiem, nevis visās situācijās šaut ar vienu ieroci, dos jums daudz lielāku ietekmi un iedarbību. Viena pasākuma laikā jums jau ir tik daudz dāžādu cilvēku, un ar katru tomēr ir jārunā nedaudz savādāk. Katrā no mums ir labestības vai autoritātes pieredze, kādam lielākā mērā, citam mazākā. Līdz ko jūs sāksiet praktizēt katru no šiem veidiem, tie lēnā garā kļūs jums dabiski.

Var būt arī vizionāru harizma, kur viens no šī laika spilgtākiem paraugiem ir elons Musks. Viņš var runāt vai sstāstīt jebko, un visi viņā klausās ar vaļā mutēm, jo viņš it kā spēj redzēt nākotni, un īstenot civilizācijas attīstībai nozīmīgus tehnoloģiskus projektus. Vai intelektuālā harizma, kur ir daudz spilgtu piemēru, piemēram, Stīvens Hokins, kura ķermeņa valoda neatbilsts harizmātisko personību piemēriem, mēs pat nedzirdam viņa balsi, viņš gandrīz vispār nekustas, bet viņam seko miljoni. Arī domas un idejas spēj pašas par sevi radīt harizmātiski tēlu. Mēs jūtam harizmu pat lasot harizmātisku autoru darbus. Tādēļ līderisma un magnētisma atslēga nav obligāti ķermenis, skaista runa, un klātbūtnes efekts. Magnētiskajam laukam mēs varam pieslēgties tikai un vienīgi pieslēdzoties domām un idejām.

5. sevis pieņemšana

Sevis pieņemšana nozīmē arī tikt galā ar pagātnes traumām, emocionāliem pāri nodarījumiem, un pat psihopataloģiskiem atgadījumiem, ar kuriem būtu jāstrādā terapijās. Sevis nepieņemšana un sevis nemīlēšana, ir sekas atgadījumiem, kuru rezultātā mēs esam noticējuši, ka mēs neesam vērtīgi, labi, ka mēs neesam mīlestības vērti. Piemēram, otrajā klasītē kādai meitenītei, pēc koncerta, kurā vinā sajauca līnijas, soļus un visu pārejo, kāda viņas radiniece viņai teica, kā tu izgāzies. Viņai tagad ir 38 gadi un katru reizi, kad viņa ir uz skatuvess, viņa šai vārdi nāk virsū un vajā, un neļauj justies droši par saviem spēkiem.   Sevis pieņemšanas pirmie soļi sākas tur kur, mēs izveidojam savu uztraukuma portretu. Tas ir portrets visām mūsu izpausmēm un situācijām, kurās mēs nejūtamies savā ādā. Kas izsit mūs ārā no līdzsvara. Tie ir mūsu Ahileja papēži.

Uztraukums var ritīgi iedragāt harizmas izpausmi. Tie pat ir pretēji stāvokļi. Transfer of responssibility. Kauns ir viena no toksiskākajām emocijām, kas bojā veselību un laimes sajūtu. Kauna pētniece Brene Browna, kura arī ir viena no labakājam publiskajām runātājām, kaunu definē, kā bailes ka es neesmu pietiekami labs lai mani mīlētu. Kauns kā ļoti intens’īva emocija, ka mēs esam neveiksminieki un tādēļ neesam pelnījuši tikt cienīti un mīlēti. Kauns sit ļoti stipri, jo tas ir saistīts ar fundamentālo sajūtu par to ka es nevaru būt pieņemts. Ja cilts tevi atraida, tu mirsti. Kauns ir saistīts ar sociālo atraidījumu.   Jaatceras, ka nekomfortablas emocijas ir normālas, dabiskas, mūsu izdzīvošanas instinktu mantojums. Nedrīkst pārdramatizēt visas ssituācijas. Piemēram, perfektcionistu izgāšanās un sevis kaunināšnas mānija pēc sīkām neprecizitātēm. Padomājiet par citiem, kuri jau tam visam ir gājuši cauri pirms jums.