Neverbālā komunikācija ir zinātne par stabilitāti. Tas ir vienīgais neverbālās komunikācijas uzdevums - radīt sajūtu, ka Jūs esat stabils. Bet lielākā problēma ir tā, ka cilvēki parasti visu sabojā ar nevajadzīgu šūpošanos, parazīt kustībām, gorīšanos, kāju likšanu krustām, utt. Neverbālā saziņa ir daudz svarīgāka par verbālo, jo mēs pieņemam lēmumu par to vai vēlamies ar kādu cilvēku turpināt komunicēt no tā vai mēs viņam/viņai varam uzticēties. Nestabilam un nepārliecinātam cilvēkam mēs parasti neuzticēsimies.
neverbālās komunikācijas KONTROLSARAKSTS
Pirms Jūs sākat runāt ar savu auditoriju vai 1:1 situācijā pārbaudiet šo neverbālās komunikācijas kontrolsarakstu:
- Kājas. Vai Jūsu kājas stabili saskaras ar zemi. Jums ir jābūt sajūtai, ka no Jūsu pēdām zemē ietriecas saknes. Ka Jūs esat sazemēti.
- Mugura. Vai Jums ir taisna mugura. Taisna mugura ir priekšnoteikums, lai Jūs justos droši un pārliecināti.
- Rokas. Vai Jūsu rokas ir pretī saules pinumam. Šī ir pus-aktīvā pozīcija, kas liecina, ka esat gatavi dalīties ar vērtīgu informāciju.
- Žesti. Vai var redzēt Jūsu pirkstus? Tā ir izteiksmīgākā un plastiskākā Jūsu ķermeņa daļa, kura bieži vien darbojās bez kontroles. Par to, kādus žestus drīkst izmantot un no kādiem labāk izvairīties lasiet šajā BEZMAKSAS PDF materiālā "Žestu Vārdnīca".
NEVERBĀLĀS SASKARSMES KĻŪDAS
Neverbālā saskarsme kļūs par galveno nepārliecinātības norādi, ja Jūs veiksiet šādas darbības:
- Stāvot salikt kājas krustām.
- Jebkāda veida šūpošanās ar ķermeņa augšdaļu.
- Rokas aiz muguras vai nekustīgi karājoties gar sāniem.
- Nolaistas acis.
- Parazīt-kustības: spēlēšanās ar pildspalvu, klikeri, matiem, auskariem, gredzenu, utt.
- Visa veida kasīšanās: pakausi, roku, pirkstu, utt.
- Nemitīga staigāšana pa skatuvi.
NEVERBĀLĀ SAZIŅA UN SKATUVES KUSTĪBA
Neverbālā saziņa ar publiku nozīmē, ka Jūs prot pareizi kustēties pa skatuvi. Šajā gadījumā skatuves var būt jebkāda telpa, kurā kāds runātājs atrodas pret savu publiku. Skatuves kustība nenozīmē, ka runātājs bez mitas visu laiku staigā tīģeris krātiņā.
1. Centrālā pozīcija. Ievadā un nobeigumā runātājam ir jāatrodas centrālā pozīcijā attiecībā pret savu publiku. Tādā veidā runātājs parāda, ka ir saimnieks šīs konkrētās runas laikā.
2. Decentralizēta pozīcija. Tātad jebkura pozīcija uz skatuves, kas nav centrāla pozīcija. Jūsu runa visticamāk ir sastrukturizēta vairākās epizodēs. Katru no šīm epizodēm Jums ir jānorunā citā pozīcijā uz skatuves. Tas nozīmē, ka pēc ievada, kad Jūs atradāties centrā, Jūs pasperat vienu vai divus soļus uz sāniem vai uz priekšu, paliekat tur stāvēt visu nākošo epizodi, norunājiet to stāvot jaunajā pozīcijā, un tad atkal pārejiet uz citu vietu uz skatuves, kura nav centrālā vieta.
NEVERBĀLĀ KOMUNIKĀCIJA UN SĒDĒŠANA
Tiešsaistes formātos Jūsu stabilitāte ir tikpat svarīga kā klātienes komunikācijā. Tādēļ piedomājiet, lai Jūsu kājas arī zoom vai MS Teams formātos atrastos stabili uz zemes, lai Jūsu mugura arī sēžot būtu taisna un, lai Jūsu plastiskāko ķermeņa daļu - pirkstus, būtu iespējams redzēt ekrānā.
Ļoti svarīgi, lai Jūs neizmantotu krēsla atzveltni, jotas radīs pārāk atslābinātu stāvokli.
NOBEIGUMĀ
Mūsu ķermenis nekad nemelo. Tas ir tikai instruments, kurš atspoguļo cilvēka iekšējo stāvokli. Tādēļ, ja Jūs vēlaties radīt pārliecināta cilvēka iespaidu, tad Jums ir jābūt (iekšēji) pārliecināta cilvēka stāvoklī. Jums ir jādomā tā, kā to dara pārliecināti cilvēki. Melu detektors pret šādu cilvēku nestrādā, jo tur nav melu.
Vairāk par ķermeņa valodu lasiet blogā "8 ķermeņa valodas triki Tavai pārliecībai".