Komunikācija ir 21. gadsimta vērtīgākā valūta. 80% darījumu tiek veikti pateicoties soft skills jeb vieglajām prasmēm, un tikai 20% darījumu tiek noslēgti pateicoties faktiem un informācijai. Cilvēki pieņem lēmumus balstoties cik patīkami ar jums ir komunicēt, kas uzreiz liecina par Jums kā par personību. Vai es gribētu arī turpmāk ar Jums komunicēt? Vai es gribētu ar nekomunikablu un noslēgtu cilvēku tikties un tērēt savu laiku? Komunikācija ir saistviela, kura mūsdienās nosaka, kurš ir veiksmīgs profesionālis. Tādēļ šajā rakstā par metodēm, kā ātri un viegli uzlabot savas komunikācijas prasmes.
komunikācija sākas ar klausīšanos
Viena no galvenajām komunikācijas īpatnībām ir nevis prasme runāt, bet gan prasmē sadzirdēt otru personu. Komunikācija ir dialogs un ļoti bieži kāds sarunas partneris pilnībā aizmirst par otru cilvēku un koncentrējas tikai uz sevi, uz savu labsajūtu runājot, uz savu ideju. Otrs cilvēks kļūst par izmantošanas objektu, kā spoguli, kurā var reflektēt savas narcistiskās vēlmes. Bet komunikācija ir daudz kas vairāk. Piemēram, Bils Geits bija pazīstams tieši ar spēju būt šeit un tagad ar jebkuru sarunu partneri, ieklausīties katrā vārdā, ķermeņa valodas frāzēs, kopīgajā otra cilvēka pašsajūtā, un tad attiecīgi reaģēt. Jo bieži vien par mūsu ideju vai mūsu personību daudz vairāk pasaka mūsu nopūtas, roku pozīcijas vai nolaistie acu plakstiņi. Ja sarunu partneris to pamana, tad viņš/a uzreiz var daudz adekvātāka noreaģēt un veidot daudz dziļāku un godīgu saskarsmi.
saskarsme un manipulēšana
Hmmm, manipulēt? Neviens nevēlas, lai ar viņu manipulē, vai ne? Bet tas ir tikai nedaudz skarbāks apzīmējums tam, ko jebkurš cilvēks, filma, teātra izrāde vai laba publiskā runa cenšas panākt. Mēs vienkārši vēlamies, lai publika reaģē tā, kā mēs to esam paredzējuši. Lai mēs, kā autori, izveidotu paredzamu mehānismu, kas paredzami iedarbojas uz publiku. Ja nebūtu šādu mehānismu, mēs nevarētu radīt piedzīvojuma sajūtu savai publikai. Šie manipulācijas mehānismi ir ļoti dažādi, bet daži no tiem ir ļoti vienkārši. Lūk, daži no tiem, kuri vienmēr ļoti labi strādā!
Augsta līmeņa spīkeri bieži vien izmanto vienus un tos pašus publikas manipulēšanas rīkus. Piemēram, ja Jūs vēlaties radīt cilvēciskuma sajūtu par sevi, jeb vienkārši iepatikties publikai, tad Jūsu runā ir jābūt vismaz vienai epizodei vai vienam teikumam, kur Jūs būtu pateicīgi – Dievam, sievai, savai ģimenei, saviem darba kolēģiem, vienalga kam. Šis mehānisms rada sajūtu, ka Jūs neesat tas līderis, kurš uzrunā pārejos no saviem “augstumiem”, ka Jūs neesat egoists, ka Jūs spējat pamanīt un novērtēt cilvēkus, kas atrodas Jums apkārt.
Šis ir tikai viens no trikiem, ko Deils Karnegi ir aprakstījis savā hrestomātiskajā grāmatā “Kā iegūt draugus un ietekmēt cilvēkus”. Šī ir brīnišķīga grāmata, kura dod ļoti labus padomus, lai uzlabotu komunikācijas efektivitāti.
Tas ir tāpat kā iedot nogaršot nelielu gabaliņu no ļoti garšīgas tortes, lai radītu atkarību. Jūsu runas kontekstā, šis garšīgais elements ir emocija – smiekli, intriga, atklātība, dramatisks notikums utt. Emocija ir vislipīgākais no visiem instrumentiem, un ja to pareizi un apzināti pielieto, Jūs varat padarīt savu publiku par saviem faniem uz visu mūžu. Nu labi, uz pāris gadiem noteikti. Lai šis mehānisms nostrādātu vislabāk, Jums šis garšīgais elements ir jāsniedz publikai jau pirmajā savas runas minūtē. Jā, jau pašā savas runas sākumā, jo tad publika paredzēs, ka pārējā runā viņi iegūs tieši to pašu. Līdz ar to viņi Jūs uzmanīgi klausīsies.
Precīzi trāpīt savas publikas sāpīgākajā punktā – tas ir jebkura “manipulatora” sapnis. Savu runu vienmēr visizdevīgāk ir sākt būvēt no sāpīgas problēmas, jo jebkurš cilvēks grib tās atrisināt. Pēc tam Jums atliek tikai rūpēties, lai šis āķis neatslābst un savas runas kulminācijā piedāvāt risinājumu šai sāpei. Šis mehānisms nozīmē, ka Jums ļoti precīzi jāsaprot sava auditorija un jāspēj precīzi noformulēt šī sāpe.
Kā atklāt publikas sāpi? Uzrakstiet uz papīra 3 populārākos Jūsu klausītāju iebildumus, kuri vienmēr ir saistīti ar Jūsu tēmu. Šie būtu tie iebildumi, kuri vienmēr ir izskanējuši, un kuri vienmēr ir raisījuši pretestību. Lūk - šī arī ir publikas sāpe. Esiet godīgi un uzreiz sāciet savu runu ar galveno iebildumu!
Šis triks ir saistīts ar emocionālo atmiņu un dos Jums iespēju ilgāk palikt publikas apziņā. Cilvēkiem patīk dāvanas, it īpaši vērtīgas dāvanas. Un viņi to vienmēr novērtēs. Tā var būt pat neliela materiāla lieta kā zīmulis, uz kura ir uzdrukāts semināra datums. Vai arī lielākām auditorijām tas var būt Jūsu mīļākās grāmatas vai filmas ieteikums, kas arī ir dāvana.
Bet vislabākā dāvana ir Jūsu personiskais telefona numurus uz slaida. Šī ir Jūsu personiskās zonas uzdāvināšana savai auditorijai. Publika vienmēr to novērtē kā ļoti vērtīgu un cēlu žestu. No manas pieredzes var teikt, ka neviens nezvana uzreiz 15 reizes dienā, lai pajautātu kaut ko.
Ļoti smalks un nemanāms manipulācijas mehānisms ir novērojams tajās runās, kurās orators epizodiski kļūst ļoti atklāts, un vienā mirklī, ļoti organiski un plūstoši, pāriet pie savas runas tēmas. Tā ir viltība, kuru neviens nekad nepamanīs, jo publika sekos Jums, jo būsiet plaši atvēruši durvis uz savu personību, un tad pēkšņi “BUM” - Jūsu personiskajā stāstā integrējas Jūsu pamattēma, galvenā vēlme mainīt publikas domas, vai palīdzēt viņiem pieņemt kādu lēmumu.
Manipulēšana ir ikdiena. Katrs cilvēks ar to nodarbojas. Mēs katrs esam izkopuši šos trikus. Kādam tas izdodas ļoti smalki un filigrāni, bet ar citiem mēs uzreiz Jūtam, ka kaut ko viņš no mums grib. Mēs manipulējam ar savu attieksmi, runas veidu un balsi. Ir pierādīts, ka cilvēki daudz labāk ieklausās un uztver cilvēkus, kuri runā zemākā balss tembrā, ar skaidru dikciju. Ja Jūs vēlaties attīstīt šos publikas ietekmēšanas mehānismus, tad Jums noteikti noderēs Zanes Daudziņas vingrinājumi!
Komunikācijas tendences pasaulē
Komunikācija ir desmitcīņa – to veido neskaitāmi zobrati, mehānismi, sastāvdaļas, prasmes, ko pārvaldīt vienlīdz augstā līmenī. Līdzīgi kā sportistiem, ir jātrenējas katrā no tām. Mūsdienu darba vidē ikdiena ir pārsātināta ar sapulcēm, prezentācijām un slaidiem. Mēs skatāmies, kā dara pārējie, un noticam, ka tā ir vispareizāk. Turēšanos pie prezentācijas varētu salīdzināt ar vēlmi saglābt pagalam novalkātu apavu pāri. Ir skaidrs, ka nekādi ielāpi – jauni fonti, slaida fona krāsas nomaiņa vai kustīgi attēli – situāciju būtiski nemainīs.
Ir nepieciešams atminēties novārtā atstātus izteiksmes līdzekļus un tiekties apgūt pavisam jaunas komunikācijas formas, kas attīstījušās līdz ar tehnoloģiskiem risinājumiem un auditorijas psiholoģiskās uztveres izmaiņām.
Visos komunikācijas aspektos panākt “1 pret 1” attiecību veidošanos. Ir svarīgi auditorijai dot iespēju iekāpt mūsu privātajā telpā, samazināt savstarpējo distanci. Jāpanāk tāda atmosfēra, it kā runātājs ar klausītāju būtu labi draugi, kas devušies baudīt tasi kafijas un saturīgas sarunas. Kā šī savstarpējā distance rodas? Kad runājam ne tā, kā ikdienā. Tas, ko dēvējam par lietišķo valodu, ir reglamentēta hierarhijas valoda. Lai cik prominenta, liela un skaista nebūtu auditorija, arī viņi sarežģītas lietas vēlas dzirdēt vienkāršās frāzēs. Saprotamas un nesamākslotas valodas izmantojums un eleganti komfortablais jeb “smart casual” ģērbšanās stils rada sajūtu “Es esmu viens no jums!”.
Šai tendencei seko arī miljardieris Īlons Masks, kosmisko tehnoloģiju kompānijā “SpaceX” ieviešot aizliegumu dažādu departamentu zinātniekiem sarunāties viņu jomai specifiskajā slengā. Situācijai, kad departamenti atšķirīgo zinātnisko jomu dēļ nesaprotas, ir nosaukums – “silo efekts”. Lai tas nerastos, ļoti iespējams, ka “SpaceX” raķešu zinātnieki sapulcēs vairs nesauc sarežģītās raķešu uzbūves detaļas vārdā, bet gan saka: “Klau, mums raķetēm vajadzētu pielikt vēl vienu kāju.”
Izgāšanās jeb “fuck up” stāsti, stendapi un cepieni – tie ir spilgti un iedarbīgi jaunie formāti, kurus arvien vairāk pārņem korporatīvā un akadēmiskā vide. Lai arī stendaps ir viens no sarežģītākajiem komunikācijas formātiem, pakāpeniski notiek tā saliedēšanās ar korporatīvo pasauli. Amerikas kompānijas “Spanx” dibinātāja Sāra Bleiklija stendapus izmantojusi, lai saliedētu darbiniekus. Bleiklija uzaicinājusi profesionālu konsultantu, kas palīdzējis uzņēmumā strādājošajiem izveidot savus stendapus. Tādējādi cilvēkam, kuram iepriekš ar tādu vidi nav bijusi nekāda saistība, tiek dota iespēja ielūkoties komēdijas žanra komunikācijas formātā un saprast, ka var arī tā. Darbinieks kļūst pašpārliecinātāks, drosmīgāks un jūtas novērtēts.
Saglabājot balansu starp tehnoloģijām un pašu runātāju, iespējams panākt klātesamības efektu situācijās, kurās fiziski tas nav iespējams. Šādu efektu piedāvā virtuālā (virtual) un papildinātā (augmented) realitāte. Skatuves māksla ir melnā kaste, kuras ietvaros iedarbojamies uz auditoriju ar savu balsi, dikciju, neverbālo komunikāciju. Taču virtuālā realitāte dod iespēju pieredzēt kaut ko ārpus melnās kastes. Kaut ko tādu, kas notiek citā lokācijā, bet vienlaicīgi ar runātāja vēstījumu, piemēram, ieraudzīt Islandes vulkānu, atrodoties konferenču telpā Rīgā. Šī piedzīvojuma vērtība būs atmiņā paliekoša ikvienam klausītājam.
Papildinātā realitāte komunikācijas jomā dod iespēju savā prezentācijas procesā iesaistīt arī skatītājus, kuri, piemēram, ar telefona aplikācijas palīdzību var ieraudzīt telpā izveidotos papildinātās realitātes elementus. Iespēju izveidot savu realitāti piedāvā mājaslapa PlugXR.
Viena no gaidītākajām inovācijām tehnoloģiju un pasaulē ir Apple Glass parādīšanās tirgū. Arī šīs brilles ir papildinātās realitātes produkts, kas kalpos kā aksesuārs Apple viedierīcēm. Tām ir tādas pašas funkcijas kā telefonam, taču ir zināmi uzlabojumi, piemēram, papildinātajā realitātē balstīta Google Maps funkcija.
Virtuālo un papildināto realitāti kopā samiksējusi kompānija “Microsoft”, izveidojot sadarbības un komunikāciju platformu “Microsoft Mesh”. Tajā ar hologrammu palīdzību iespējams nodrošināt teju neticamas lietas.
Laba alternatīva auditorijas jautājumiem ir čatboti jeb virtuālie asistenti, kas lieti noder lielas auditorijas pārvaldē, ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaujot aizsniegties līdz katram individuālajam klausītājam un garantējot atbildi.
Vēl viena vizuālās komunikācijas tendence ir mappings jeb interaktīva projekcija, kas tiek integrēta noteiktā lokācijā. Pirmā asociācija varētu būt “Staro Rīga” festivāla projekcijas uz ēku sienām, bet tam ir iespējams arī daudz mazāks mērogs. Šādi ikviens var iedzīvināt savu uzstāšanos ar šāda veida projekcijām.
1. Plēst un iznīcināt. Cilvēka psiholoģiskajai uztverei patīk dzirdēt un redzēt kaut ko saplīstam, tikt nepareizi izmantotam, deformētam. Drāmas teorijā balstīti efekti vienmēr nostrādā.
2. Rekvizīti. Izmanto savās uzstāšanās priekšmetus, uzskates materiālus, degustācijas. Arī šis ir veids, kā garantēt interaktivitāti un atraisīt savu auditoriju.
3. Apģērbs kā komunikācijas elements. Uz krekliem iespējams printēt telefona numurus, Instagram kontus, QR kodus un citu īsu saziņas informāciju, kas klausītājam uzreiz ļaus fiksēt veidu, kā ar Tevi sazināties.
4. Derības. Saderi ar klausītājiem, ka tēmu varēsi izstāstīt noteiktā laikā. Izmanto taimeri ekrānā – tas radīs intrigu un spēcīgu pieslēgumu savai auditorijai.
5. Imersīvā metode. Austiņas ir veids, kā iegremdēt skatītāju savā prezentācijā, proti, informācija tiek atskaņota nevis skaņas pastiprinātājos, bet gan austiņās, kas klausītājam dod noslēgtāku telpu, saasinātāku uztveri, personiskāku pieredzi.
6. Mūzikas izmantošana. Fona mūzika var lieliski papildināt, paspilgtināt Tavu uzstāšanās materiālu – tas būs atmiņā paliekošs, iedarbīgs un ļoti personīgs.
7. Kadrs kā glezna. Video zvanu laiks ir pierādījis, cik liela nozīme ir virtuālajam rāmim, kurā komunicējam. Proporcijas likumi paredz sevis nostatīšanu ārpus kadrējuma centra, nedaudz uz augšu. Acis ir dzīvākā vieta, tāpēc skatienam jābūt tuvu un tieši vērstam kamerā.