Bieži vien izcili rezultāti rodas, ja uzņēmums ir spējis ļoti precīzi atbildēt uz galveno jautājumu – kāpēc mēs esam? Kāpēc mēs nodarbojamies ar uzņēmējdarbību? Kāds ir mūsu sapnis? Piederības veidošanas process sākas ar šiem jautājumiem.

Lai stāsts strādātu, mums ir jāseko galvenajam tēlam. Tas variet būt Jūs, kāds Jūsu klients vai cilvēku grupa: pāris, sporta komanda, jūsu uzņēmuma nodaļa. Jebkurā gadījumā, Jūsu publikai ir vajadzīgs varonis, kura gaitām mēs sekosim.

Makšķernieku terminoloģijā “varoņa griba” ir vizulis, kuram sekos jūsu klausītājs. Jo garšīgāks, spilgtāks, oriģinālāks, vērtīgāks šis vizulis liksies Jūsu klausītājiem, jo lielāka iespēja, ka viņi sekos Jūsu stāstam līdz galam, tāpat kā zivs būtu gatava sekot ēsmai.

Notikums ir jūsu stāsta centrālā ass. Notikuma definīcija ir – nekas vairs nebūs tā, kā līdz šim. Viss, kas notika līdz šim, faktiski bija tikai tāda priekšspēle, ievads, publikas sagatavošana. Mēs iedevām kontekstu, aprakstījāmapstākļus, lai šis notikums nostrādātu pēc iespējas jaudīgāk. Un tad mēs sākam šo notikumu, kuram ir jānostrādā kā sprādzienam.

Varoņa ceļojums kā biznesa stāsts palīdzēs jūsu auditorijai labāk saprast, kas jūs esat. Šis nav produkta stāsts, kur mēs fokusējamies uz kāda produkta kvalitātēm, un kā tas atrisina klientu problēmas. Šajā gadījumā tas ir stāsts par to, kā jūs esat nonākuši līdz savai idejai. Tas palīdz jūsu auditorijai labāk jūs saprast gan emocionāli, gan intelektuāli.

Lai jūs patiesi varētu izlauzties cauri troksnim, jums ir jābūt autentiskiem. Kā lai kāda ideja spētu noķert publikas iztēli pasaulē, kurā eksistē neskaitāmas mediju platformas un neierobežota pieeja izklaides iespējām?

Glezniecībā kontrastu princips tiek saukts par gaismēnām, mūzikā par kontrapunktu. Stāstu pasaulē, ja gaisma ir varonis ar savu sapni, tad ēna ir antivaronis.

Storytelling pasaulē divi visizplatītākie vārdi, kuri ļoti bieži tiek atkārtoti, ir “noslēpums” un
“intriga”. Un ne par velti. Ziņkārība pēc būtības ir vēlme rast atbildes uz jautājumiem un atrisināt trūkumus zināšanās. Pirmais triks, lai pārliecinātu cilvēkus, ka viņiem ir vajadzīgs mūsu vēstījums, ir parādīt savai publikai, ka ir kaut kas ko viņi nezina.

Ja glezniecībā  koka rāmis ir tas, kas satur visu darbu kopā, iezīmē robežas un rada nobeigta mākslas darba sajūtu, tad komunikācijā un stāstu pasaulē rāmis ir skaidri iezīmēts ievads un nobeigums. Šis rāmis ar savām robežām rada viengabalainības sajūtu, tajā pašā laikā tas satur kopā stāsta struktūru.

Vizuālo komunikāciju var iedalīt divās lielās kategorijās: 1) Vizuālais storytellings, 2) Informācijas vizualizācija. Atšķirībā no visizplatītākā vizuālās komunikācijas principa – ilustrēt to ko mēs runājam, šajā vēstulē jūs dzirdēsiet vairāk par vizuālo storytellingu, kas rada jaunu kontekstu jūsu saturam.

Mēs visi nodarbojamies ar montāžu – savas dzīves montāžu. Mēs izvēlamies kādas pieredzes un notikumus mēs vēlamies savā dzīves kolāžā. Vai mēs gribam to straujāku vai viedāku, spilgtāku, neprātīgāku vai pat dažreiz veselīgi absurdāku. Jūsu stāstu montāža ir tieši tie paši lēmumi un izvēles.

Stāstu pasaulē fināls ir tā zona, kurā tiek veidota pēcgarša. Un pēcgaršu ir iespējams izveidot, ja Jūs esat personīgi un emocionāli. Šajā vēstulē par to, kā to panākt.