JAUNUMS! Zanes Daudziņas ONLINE treniņu kurss "Balss, dikcija, rezonatori"
0 Grozs
Pievienots grozam
    Jūsu grozā ir produkti
    Jums grozā ir 1 produkti
      Kopā

      BLOGS — Zane Daudziņa

      Balss = atraktīva cilvēka galvenais noslēpums

      Zane Daudziņa: "Pievilcīgāk skan tembrāli zemākas balsis".

      “Balsij ir, ja ne gluži izšķirošā nozīme, tad uzmanību piesaistošā vai atgrūdošā noteikti,” – par to pārliecināta ir Zane Daudziņa. Sarunā ar Viesturu Meikšānu, Zane atklāj balss kā instrumenta, kā spoguļa, kā sevis izpētes rīka nozīmi.

      Zanes pārliecība par balss lielo nozīmi komunikācijā un sevis prezentēšanā nostiprinājās profesionālās balss simpozijā Amerikā. Tur tika prezentēts pētījums par balss ietekmi uz apkārtējiem cilvēkiem. Pētījuma gaitā tika ierakstītas dažnedažādas balsis – sieviešu, vīriešu, jaunu cilvēku, vecu, skanīgas un neskanīgas. Ierakstītās balsis deva noklausīties dažnedažādam, milzīgam respondentu skaitam. Un kaut arī viņi klausījās identisku tekstu, ko lasīja dažādi cilvēki, rezultātā visi respondenti, neatkarīgi no dzimuma, no inteliģences līmeņa, no savām zināšanām un tamlīdzīgi, sniedza vienu atbildi – viņuprāt pievilcīgāk skan tās balsis, kas ir tembrāli zemākas un spēcīgākas. Rodas sajūta, ka tie cilvēki ir kompetentāki, gudrāki un uzticamāki. Tieši šā iemesla dēļ, radio vai televīzijā ziņas neviens nelasīs augstā un spiedzošā balsī.

      Tātad ir pierādīts, ka cilvēki labprātāk dzird zemas balsis. Zane uzsver - katram, kurš gribētu kļūt par spēcīgāku runātāju, ir vērts aizdomāties par savām balss kvalitātēm, jo cilvēki, atkarībā no tā, vai balss ir skanīga vai nē, vai nu ieklausīsies vai vienkārši norobežosies.

      Balss saites atdarina sarunu partneri

      Nozīmīgu lomu komunikācijā spēlē arī spoguļneironi. Kas tie ir?

      Zane stāsta, ka tad, kad cilvēks runā, otra cilvēka (klausītāja) balss saites sāk automātiski kustēties līdzi. To var novērot arī tad, kad runātāja balss nav īpaši patīkama un ir pat čerkstoša. Pēc brīža klausītājs savās balss saitēs var just tādu pašu krekšķi, pateicoties šīm brakstoši krakstošām vibrācijām, kuru rezultātā balss saites varmācīgi sakļaujas un atraujas viena no otras.

      Un ir jāsaprot, ka balss ir mūsu ķermeņa neredzamā daļa, kas tāpat kā roka vai kāja, var ietekmēt citus cilvēkus – pievilkt sev klāt, samīļot, var atgrūst, var iemīt grīdā, var būt ārkārtīgi spēcīgs rīks. Un to vajag apjaust un lietot prātīgi, lai savu sarunas biedru neievainotu.

      Viesturs sarunā papildina ar novērojumu par spoguļošanos, uzstājoties publikas priekšā: “Psiholoģiski, kad tu stāvi publikas priekšā, tad tavējais iekšējais stāvoklis projicējas uz publiku. Un ja Tu iekšēji smaidi, tad arī publika uzreiz atveras un jūtas tāpat. Un arī kad es esmu bijis auditorijā viens no skatītājiem un skatos runātāju, kurš ir ļoti satraucies vai ļoti pārdzīvo par kaut ko, visa publika automātiski pārdzīvo līdzi.”

      Tātad ir skaidrs, ka mūsu komunikācija notiek ne tikai prāta līmenī, bet ļoti daudzos, gluži fizioloģiskos līmeņos.

      Zanes ieteikts aktierisks paņēmiens, kuru izmantot komunikācijā, ja nepieciešams komunicēt ar cilvēku, kurš ir nelabvēlīgs pret tevi:

      Lai sevi pasargātu, nepieciešams “izslēgt skaņu”. Bet kā to izdarīt?

      Atbilde ir – pastiprināti vēršot uzmanību uz ko citu.

      Piemēram, ja sēdi publikā un Tev nepatīk lektora balss, un tā apgrūtina bungādiņas, Tu vienkārši vari sākt skatīties griestos, domās klejot pie pusdienām, vakariņām, draugiem un patīkamām atmiņām.

      Bet tad, ja Tev nav kur sprukt, ja Tev cilvēks skatās virsū un pieprasa acu kontaktu? Zane iesaka pastiprināti vērot, cik tādam dusmīgam cilvēkam interesanti kustas gāmurs, kādas viņam rievas sejā veidojās, un cik tomēr ir smieklīgi, kad cilvēks dusmojas. Tas varētu būt paņēmiens, glābiņš, kā no cita balss norobežoties un pasargāt sevi no šīm nelabvēlīgajām vibrācijām.

      Mana balss = mans spoguļattēls

      Viesturs balsi salīdzina ar spoguli – vien dzirdot cilvēka balsi, pat neredzot kā cilvēks izskatās vai uzvedās, iespējams ātri noteikt viņa emocionālo stāvokli. Iespējams tādēļ cilvēkiem nepatīk klausīties savā balsī no malas, jo tas ir tik atklāts, ļoti intīms un personisks portrets. Mēs baidāmies no savas balss, un mēs pat negribam iedomāties, ko cilvēki var saprast un nolasīt par mums kā par cilvēku.

      “Un tas ir muļķīgi!”, Zane norāda. Jo publiskās runas laikā runātājs tāpat tiek "nolasīts", turklāt tai jau viss ir skaidrs dažu minūšu laikā.

      Jautājums, ko sev var uzdot - kāpēc Tu pats negribi konfrontēties ar savu spoguļattēlu un beidzot ieraudzīt to, ko sen jau visi ir ieraudzījuši?

      Saistībā ar spoguļošanos, Zane min arī Sūzanu Blohu – zinātnieci, kura pēta alba emocijas. Ir pierādīts, ka ar fizioloģiski savilktu muskuļu palīdzību var sākt arī attiecīgi justies. Piemēram, savelkot derdzīgi ņirdzīgā grimasē seju, otram vari sākt nepatikt. Tā ir spoguļošanās. Vai arī – var pasmaidīt, kaut negribās, bet smaidot un smaidot arvien vairāk, kaut kas sāks spoguļoties uz iekšu, un cilvēks sāks justies atbilstoši. Šīs alba emocijas aktieri darbina visu laiku.

      Ja mēs ticam Sūzanai Blohai, tad tomēr tas pozitīvo emociju kopējums fizioloģiski mums rod atsauci arī uz mūsu domāšanu un jušanos.

      Balss aizsmakums - ko darīt?

      Kā mēs izturamies pret savu instrumentu – Dieva un dabas doto? Bieži vien pavirši - guļam, cik sanāk, ēdam, kas pagadās, dzeram, ja ir ko padzerties, ja nav, tad aizmirstam. Ļoti daudziem cilvēkiem ir problēma ar balss aizsmakumu. Balsi var salīdzināt ar mūzikas instrumentu. Zane semināros bieži min didaktisku piemēru: “Es saku – nu neviens labs vijolnieks savu instrumentu nenometīs pagultē putekļos. Viņš rūpīgi ar samta lupatiņu noslaucīs, ieliks visskaistākajā savā futlārī, noliks augstā plauktā, kur neviens to nevar apgāzt.”

      Zane dalās ar grāmatām, kas iedvesmo:

      • Kacudzo Niši - japāņu profesora makrobiotikas grāmatiņas, kurās Zane gūst iedvesmu par tādām tēmām kā enerģētisko elpošanu, uzturu, sirds un asinsvadu sistēmas atveseļošanu, un dzīvi saskaņā ar gadalaikiem;
      • Dzintras Mendziņas grāmata “Vārds, doma, runa”;
      • Antonijas Apeles grāmata “Prasme runāt publiski”.

      Pozitīvais naratīvs - “I am excited”

      Viesturs iesaka – ja ir palikusi viena minūte pirms kāpšanas uz skatuves, un vienīgā doma ir - vai nu laisties projām vai izdomāt kaut kādu argumentu, lai nekāptu uz skatuves, tad pozitīvais naratīvs ir tas, kas palīdzēs mainīt savu domāšanu veidu, kaut vai ar iekšējo monologu. Vienkārši pasakot, ka būs forši.

      Un vēl viens mehānisms ir varas pozīcijas, ko Eimija Kadija, brīnišķīga rakstniece, savās TEDx runās pieminējusi. Vienkārši lieciet rokas uz gurniem, divas minūtes pastāviet šādā veidā, paelpojiet mierīgi, un šī varas pozīcija uzreiz iedos “saimnieka sajūtu” uz skatuves, ka Tev ir kontrole.

      Zane uzsver, ka savs skolotājs, savs runas meistars ir neaizstājams. Kopā ar īsto pedagogu balss nostādīšanas un atvēršanas process būs daudz ātrāks un veiklāks kā pašam mājās pie spoguļa trenējoties. Viņa arī akcentē grupas biedru un pedagoga enerģētiku, no kuras, pat neapzināti, sāc iedvesmoties un pavilkties līdzi.

      “Vārdos ir vērts iegrauzties, ir vērts iekosties burtos un censties izkost no vārda jēgu. Un tas palīdzēs izprast vārda dziļāko domu, un tekstā atklāt kādu apslēpto jēgu, kuru tad arī varēsi aiznest līdz skatītājam.”

       

      Savas balss un dikcijas uzlabošana ir arī ceļš uz sevis iepazīšanu. Novēlam šajā ceļā vairāk koncentrēties uz sevis saprašanu, un neļaut egoistiskajam uztraukumam par to, kā es izskatīšos citiem cilvēkiem, ko viņi par mani padomās, ņemt virsroku pār savām spējām adekvāti reaģēt, runāt, izpausties.

      Un varbūt ir vērts sev uzdot jautājumu - vai tiešām es izpaužos tā, kā man šķiet, kā es to daru?