Publiskā runa ir viens no spēcīgākajiem pašizaugsmes instrumentiem. Tā apvieno vairākas prasmes, kuras padara jebkuru cilvēku par vērā ņemamu personību. 

Publiskā runa ir drosmīgo teritorija, jo ne visi spēj stāties pretī "pārspēkam". Jā, tieši pārspēkam, jo publika ir, kā daudzgalvains monstrs jeb Goliāts. Un runātājs, kā Dāvids faktiski atrodas pārspēka priekšā. Jebkurš cilvēks jūt uztraukumu šādos mirkļos. Un pārvarot šīs bailes, mēs kļūstam daudz pārliecinātāki. 

Otrkārt, publiskā runa nozīmē spēju sakopot domas konstruktīvā un skaidrā veidā. Spēja noformulēt savas domas un idejas vārdos ir samērā sarežģīts uzdevums daudziem cilvēkiem, jo tas ko mēs paši saprotam, ne vienmēr izdodas vēstīt saprotamā veidā savai publikai. Šī ir viena no vērtīgākajām mūsdienu prasmēm - spēt sarežģītas lietas pasniegt vienkārši un uztverami. 

Treškārt, publiskā runa ir iedvesmošanas instruments. Sākot ar tādām runām kā 'Man ir sapnis", kad Martins Luters Kings mainīja sabiedrības domāšanas veidu, līdz pārliecināšanas runām, kā pārdot absolūti bezvērtīgas akcijas par lielu naudu filmā "The wolf of the wall street". Publiskā runa ir instruments ar kuru var mainīt cilvēku domas un līdz ar to pasauli.

Runāt mēs visi mākam, bet ne visi prot klausīties. Un vēl mazāk cilvēku spēj sadzirdēt. Katrs no mums ir saskārušies ar cilvēkiem, kuriem vispār neinteresē otrs sarunu partneris. Galvenais pateikt to, kas pašam galvā. Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet augsta līmeņa komunikācija sākās ar ļoti uzmanīgu klausīšanos. Arī publiskajā runā, neskatoties uz to, ka tiek runāts monologs, visu laiku ir mijiedarbība. Es to saucu par "pieslēguma" veidošanu ar publiku. 

Pieslēgums ar publiku ir sajūta, kuru vislabāk izprot un praktizē profesionāli aktieri. Lai to izdarītu, ir jāsajūt publika. Jāsajūt savas auditorijas uzmanība, kuru var sajust gan kā enerģiju, gan kā elektrizētu klusumu telpā. Kad ir "pieslēgums", tad publika reaģēs uz katru runātāja mazāko izpausmi, grimasi vai kustību. Publika kļūst par marioneti, kuru vada viņu izvēlētais pavēlnieks (vārda vislabākajā izpausmē, jo publika pati izvēlas savu vadītāju).

Lai izveidotu "pieslēgumu" ir nepieciešams viens ļoti svarīgs apstāklis. VĒLME DOT! Jums, kā runātājam, ir jāgrib vēstīt. Jums ir jābūt ļoti spēcīgai vēlmei sniegt šīs zināšanas, atziņas, stāstus, jokus, statistiku, memorandus, tostus utt.. Lai Jūs gribētu dot, Jums ir jābūt pārliecībai, ka tā ir vērtība, ko Jūs runāsiet. Es saprotu, ka ne vienmēr Jūs varat noticēt, ka instrukcija, kura Jums ir jāpavēsta ir vērtīga, bet tieši tāpat ir aktieriem, kuriem var būt dziļa nepatika pret kādu lugu vai izrādi, kura viņiem ir regulāri jāspēlē, bet viņi atrod savā materiālā:

1. To, kas viņiem patīk,

2. To, kam viņi tic,

3. Kas viņiem vienkārši liekas interesanti.

Aktieri pacenšas atrast katrā lugā, kurā viņi spēlē kaut ko, kas viņus "pavelk". Aktieri ļoti labi saprot, ka tas vērtīgais laiks uz skatuves, kas viņiem tiek dots, būs pilnīgi bezjēdzīgs un neprofesionāls, ja viņi šo mājasdarbu neizdarīs. Viņi dara visu, lai katrā materiālā atrastu sevi!

Tieši tāpat būtu jārīkojas jebkuram publiskās runas praktizētājām. Jūs nedrīkstat stāties publikas priekšā, bez šī mājasdarba izdarīšanas. Jo savādāk publika jutīs, ka Jums ir vienalga. Te nevar būt nekādas runas par jebkādu "pieslēgumu".  

Otrs virziens ir attīstīt sevī pārliecību un harismu. Jo šīs divas īpašības kalpos, kā saistviela, kā nepieciešamā gravitācija, lai Jūsu publika pie Jums pievilktos un gribētu Jūs klausīties. Jā, šīs īpašības ir iespējams attīstīt. Un es esmu 20 gadu laikā sakrājis efektīvākās metodes ar, kuru palīdzību attīstīt šīs prasmes.

Bieži vien es dzirdu, nu kāpēc lai viņiem interesētu mana atziņa, vai tas, kas ar mani notika. Tā ir ļoti cilvēciska īpašība sevi nenovērtēt. Ļoti daudz ir dzirdēts, ka gan paši runātāji saka, kāpēc lai tas būtu cilvēkiem interesanti!

Labas publiskās runas mērķis nemaz nav pārliecināt visus par kaut kā pareizību vai nepareizību. Labas publiskās runas kritēriji ir, cik ļoti jūsu runa spēj ievilkt, cik stipri jūsu runa liek intelektuāli un emocionāli iesaistīties, cik daudz tā liek jums domāt, cik ļoti tā ļauj ieskatīties runātājā galvā, viņa domāšanas procesā. 

Beigās klausītāji var saprast, ka šī svešā galva nav tā vieta, kur viņi labprāt uzturētos. Un tas ir pilnībā normāli. Jūsu uzdevums nav izpatikt publikai. Jūsu uzdevums ir dot iespēju Jūsu publikai pieslēgties Jūsu radītājai pasaulei. Tieši tāpat, kā ne visiem var patikt kāda filma vai izrāde, bet, ja viņi to ir noskatījušies ar interesi, tad laiks nebūs pavadīts veltīgi. Jūsu runām ideālā variantā ir jākļūst par piedzīvojumiem, kuri aizved jūsu klausītāju prom ārā no telpas un laika.

Kā dot iespēju saviem klausītājiem pieslēgties Jūsu radītājai pasaulei? Tā ir kombinācija starp ļoti smalki izstrādātu saturu, kurā ir gan vērtīgas atziņas, gan stāsti, kas aktivizē iztēli, gan izklaidējoši un dramatiski piemēri, gan zinātniskā daļa (kuru tik ļoti gaida zinātniskā tipa klausītājs). Gan arī pārliecība, harisma, personiskā gravitācija ar kādu Jūs runājat (kā attīstīt jaudīgu balsi varat uzzināt šajā vebinārā). Kā arī pārsteidzoša oriģinalitāte Jūsu runā, izmantojot tādus izteiksmes līdzekļus, kādus Jūsu klausītāji ļoti reti, kad redz - paplašinātās realitātes izmantošana, oriģināli interaktivitātes paņēmieni, skatuves kustība, kas pārsteidz, mūzikas un skaņu izmantošana runā, telpas, gaismu un kostīmu izmantošana. Šie visi ir elementi, ar kuriem reti kurš strādā. Un vienīgais iemesls, kādēļ tik reti - jo neviens cits to nedara! Ja neviens to nedara, tad tas nozīmē, ka Jums ir vienreizēja iespēja palikt savas publikas atmiņā! 

Visi šie triki ir atrodami Runas skolas visu lekciju komplektā. Tas ir unikāls komunikācijas kursu apvienojums latviešu valodā - vairāk kā 35 stundu materiāls, kurš noteikti padarīs Jūs par izcilu un oriģinālu runātāju. Vairāk par PILNO KOMUNIKĀCIJAS KOMPLEKTU var uzzināt šeit.

Komunikācijas uzdevums manuprāt ir palikt atmiņā. Efektīva komunikācija būs tāda, kas paliks atmiņā, iedarbīga komunikācija paliks atmiņā, aizkustinoša arī paliks atmiņā. Tas ir tāpat kā rezervēt savu klausītāju atmiņas folderī sev nelielu stūrīti, vietiņu uz ilgiem laikiem. Tas nozīmē izkonkurēt cita veidu informāciju, kura neaizķersies un atbirs uz kategoriju “nav svarīgi”.   Mūsu smadzenes neatšķir realitāti no fikcijas. Iedomājieties tagad savu mīļāko mūziku. Tagad iedomājieties, kā ar nagiem jūs skrāpējiet tāfeli. Tagad ieliecies savus pirkstus spainī ar smiltīm un izjūtiet smiltis starp saviem pirkstiem. Un nogaršojiet citronu un laimu, vai jūtat garšas atšķirības? Mūsu smadzenes jeb iztēle uz šādiem impulsiem rada fiziskas reakcijas. Jebkas kam notic jūsu iztēle, arī manifestēsies jūsu ķermeņos. Līdz ar to, ja jūs nokļūsiet harizmātiskā mentālā stāvoklī, arī jūsu ķermeņa valoda kļūs harizmātiskāka.   Labākās TEDx runas paliek atmiņā un pielīmējas mūsu smadzenēm kā skočs. To var panākt labi pārvaldot Storytelling principus. Storytelling elementi arī ir mehānisms kā mēs iedarbojamies uz iztēli. Tas nozīmē, skaidri izteikta lokācija, vai ģeogrāfija, vieta, kuru mēs varam ieraudzīt savā iztēlē. Piemēram, alpīnisti, kuri trenējas Latvijas apstākļos izmanto 10 stāvus augstus graustus un lec no šādu māju jumtiem iesieti striķos, nevis gumijās, bet striķos, kas nozīmē, ka lēcienam ir jābūt ar ieskrējienu, lai trenētu virāžu. Vai arī, Tīnai ir labākais draugs Arčijs. Viņš ir 7 gadus vecs sanbernārs, sver 80kg, un viņam līst siekalas nepārtrauktā tērcītē.

Labākās TED runas pielīmējas mūsu atmiņai kā skočs. To var panākt, labi pārvaldot storytelling principus. Storytelling elementi ir mehānisms, kā mēs iedarbojamies uz iztēli. Tas nozīmē – aprakstīt skaidri izteiktu lokāciju vai ģeogrāfiju, vietu, kuru mēs varam ieraudzīt savā iztēlē. Uz iztēli vislabāk iedarbojas detaļas. Mūsu iztēle nespēs neko ieraudzīt, ja jūs būsiet skopi savā aprakstā, bet dažreiz pietiek ar 2-3 detaļām, kuras uzbur uzreiz vajadzīgo priekšstatu.  “Es pamodos kādā telpā, kas izskatījās kā vannasistaba lētā motelī. Sienas bija noklātas ar netīrām, zilām flīzēm, es atrados vannā. Vanna bija pilna ar ledu, uz vannas malas bija vecais Nokia mobilais telefons, kuram blakus bija nobružāta dzeltena lapele ar kādu ķīniešu hieroglifu un trīs cipariem 911”. Noskaties, kā Daniels Levitins izmanto šos storytelling elementus savā TED runas ievadā (līdz 1min 40sek).

Ļoti daudzas TED runas sākas ar stāstu. Tas ir paņēmiens, par kura pārāk biežu izmantošanu TED runas tiek kritizētas un sauktas par paredzamām. Bet ir arī vairāki ļoti labi piemēri TED pasaulē, kā sākt savu runu, nekrītot uz nerviem saviem klausītājiem. (līdz 2. minūtei)

Daniel Amen. The most important lesson from 83000 brain scans (līdz 18. sekundei)

TED runas ir ļoti līdzīgas. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka viens skatās uz otru un padomā, ka tieši tā ir jādara. Bet dažas runas ir pārsteigums. Tās ir ārpus konkurences tādēļ, ka ignorē ierastos modeļus un līdz ar to nav paredzamas.

Dažreiz pat 40-60% runas efektivitātes ir atkarīga no runātāja harismas un personības. Ir tādi runātāji, kuri ir magnetizējoši, uz kuriem nav iespējams neskatīties, jo viņi it kā staro. Ir vairākas TED runas, kur runātāji savaldzina un hipnotizē savu auditoriju ar pārliecību. Pētījumi pierāda, ka harismātiska uzvedība dzimst mūsu galvā. Ja jūsu iekšējais stāvoklis ir anti-harismātisks, tad jūs šo stāvokli nevarēsiet noslēpt, agri vai vēlu jūsu sajūtas un domas izlīdīs virspusē.

Humors ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, lai iegūtu auditorijas labvēlību. Bet tas ir arī viens no sarežģītākajiem instrumentiem, jo šāds saturs vienmēr jāpārbauda – vai tas vispār strādā. Dažas no TED runām ir veidotas un pasniegtas pat kā stand-up komēdijas. Lūk dažas no tām: