20. gadsimta sākumā aizsākās industriālais laikmets, un tas savu uzvaras gājienu turpināja līdz gadsimta beigām. Tie, kas savas ražošanas kompānijas sāka būvēt gadsimta sākumā, pēc pāris desmitgadēm kļuva par gigantisku impēriju īpašniekiem.

Savukārt 21. gadsimts ir digitālais laikmets, un tā attīstības scenāriji izskatās ļoti līdzīgi kā pirms 100 gadiem. Tikai kardināli mainīsies darbinieku uzdevumi un darbam nepieciešamās prasmes.

Kā rāda viens no pēdējiem IBM pētījumiem, digitālais laikmets rada nepieciešamību cilvēkiem strādāt ātrāk. Šis ātrums bieži vien nozīmē atteikšanos no birojiem, jo ātrāk tikties ir tiešsaistē. Komunikācijā ir vajadzīgs cits ātrums - sava ideja vai doma jāspēj pasniegt īsi, skaidri un efektīvi. Un ir jāspēj radoši un atvērti skatīties uz vidi, kura mums apkārt mainās - jāprot radoši izmantot jaunākās interneta iespējas, aplikācijas un platformas. Un pats galvenais - nebaidīties no šīm izmaiņām! Ir jāpieņem jaunā darba vide kā realitāte, kaut gan iepriekš cilvēki šādi vēl nav strādājuši.

2020. gadā LinkedIn nāca klajā ar aptaujas rezultātiem par to, kādas prasmes kompāniju vadītāji sāk vērtēt visaugstāk. Komunikācijas prasmes bija apsteigušas digitālās prasmes. Tas nozīmē, ka cilvēks digitālajā laikmetā nekur nepazūdīs. Jāpiebilst gan, ka viņam vai viņai būs jāspēj komunicēt daudz ātrāk, precīzāk, efektīvāk. Neviens vairs nevēlēsies tērēt laiku, piemēram, piecām tikšanās reizēm, lai nonāktu līdz lēmuma pieņemšanai.

Spēja pārliecināt, spēja izteikties skaidri un atmiņā paliekoši, tiek vērtētas kā vienas no 21. gadsimta svarīgākajām darbinieku spējām. Kompānijas meklē darbiniekus, kuru komunikācijas prasmes ir visaugstākajā līmenī, kuri spēj ātri atrisināt problēmsituācijas un pielietot kritiskās domāšanas prasmes. Sāciet uzlabot savas komunikāciju prasmes jau tagad!

40% no jaunās mileniāļu paaudzes profesionāļiem vairs negrib strādāt ofisos. Viņi vēlas atrasties kustībā un strādāt sev ērtā vidē. Jau 2020.gadā vairāku kompāniju darba grafikos ieviesta viena diena nedēļā, kas saucās home office jeb darbs no mājām. Pāriešana no ofisa vides uz attālinātu darba vidi jau kļūst par ikdienu. Līdz ar to darbinieki pilnveido savas organizatoriskās prasmes un patstāvīgāk plāno savu darba dienu. Vairs nav nepieciešamība pēc vagara, kurš kontrolē katru darbinieka kustību.

Covid-19 krīzes rezultātā nepieciešamība organizēt savu darbu attālināti pierādīja, ka darbs no mājām ir iespējams, un šādam darba formātam ir pat ļoti daudz priekšrocību! Spēja patstāvīgi plānot savu darbu būs 21.gadsimta realitāte.

Bijusī IBM vadītāja Virdžīnija Rometija norādīja uz jaunu tendenci - ir nepieciešami darbinieki nevis ar konkrētu augstāko izglītību, bet ar konkrētu prasmju kombināciju. Šāda darba tirgus demokratizēšana nozīmē, ka uzņēmumi arvien vairāk sāks meklēt unikālus talantus ar netipisku un daudzveidīgu darba pieredzi – piemēram, darba pieredze eksaktā nozarē kombinācijā ar humanitāro nozari, plus nestandarta valodas prasmes. Diploms vairs nebūs noteicošais kritērijs (kaut gan, būs arī tādi uzņēmumi, kuri prasīs diplomus arī 22.gadsimtā).

Arvien vairāk augs pieprasījums pēc unikālām prasmju kombinācijām. Šāda prasmju unikalitāte ļoti labi iederas "patstāvīgā" darbinieka koncepcijā. Šis darbinieks var veidot savu mikrovidi, organizāciju, kas darbojas lielāka organisma ietvaros. Un esot vienīgajam darbiniekam ar šādu unikālu prasmju kombināciju, viņam būs visas iespējas to darīt.

Šī būs viena no noteicošajām personīgajām raksturīpašībām, lai Jūs varētu atrast darbu 21.gadsimtā. Izglītības sistēmas nespēs tik strauji adaptēties 21. gadsimta uzņēmumu vajadzībām. Tā rezultātā, uzņēmumi paši veidos savus mastermind portālus (kas notiek jau pašlaik), un veidos savas izglītības programmas, balstoties paša uzņēmuma filozofijā.

Šie izglītības portāli būs plaši pieejami jebkuram cilvēkam pasaulē, kas nozīmē, ka jebkurš varēs iemācīties jebko. Būs tikai jāprot atrast.