Kāpēc slaidi ir miruši? Komunikācijas tendences pasaulē un Latvijā
Viestura Meikšāna vebinārs "Uztraukuma kontrole perfekcionistiem (un ne tikai)" 9. novembrī
0 Grozs
Pievienots grozam
    Jūsu grozā ir produkti
    Jums grozā ir 1 produkti
      Kopā

      Kāpēc slaidi ir miruši?

      Komunikācijas tendences pasaulē un Latvijā

      15. 10. 2021

      Komunikācija ir desmitcīņa – to veido neskaitāmi zobrati, mehānismi, sastāvdaļas, prasmes, ko pārvaldīt vienlīdz augstā līmenī. Līdzīgi kā sportistiem, ir jātrenējas katrā no tām. Mūsdienu darba vidē ikdiena ir pārsātināta ar sapulcēm, prezentācijām un slaidiem. Mēs skatāmies, kā dara pārējie, un noticam, ka tā ir vispareizāk. Turēšanos pie prezentācijas varētu salīdzināt ar vēlmi saglābt pagalam novalkātu apavu pāri. Ir skaidrs, ka nekādi ielāpi – jauni fonti, slaida fona krāsas nomaiņa vai kustīgi attēli – situāciju būtiski nemainīs. 

      Ir nepieciešams atminēties novārtā atstātus izteiksmes līdzekļus un tiekties apgūt pavisam jaunas komunikācijas formas, kas attīstījušās līdz ar tehnoloģiskiem risinājumiem un auditorijas psiholoģiskās uztveres izmaiņām.

      21. gadsimta tendences komunikācijā

      Visos komunikācijas aspektos panākt “1 pret 1” attiecību veidošanos

      Ir svarīgi auditorijai dot iespēju iekāpt mūsu privātajā telpā, samazināt savstarpējo distanci. Jāpanāk tāda atmosfēra, it kā runātājs ar klausītāju būtu labi draugi, kas devušies baudīt tasi kafijas un saturīgas sarunas. Kā šī savstarpējā distance rodas? Kad runājam ne tā, kā ikdienā. Tas, ko dēvējam par lietišķo valodu, ir reglamentēta hierarhijas valoda. Lai cik prominenta, liela un skaista nebūtu auditorija, arī viņi sarežģītas lietas vēlas dzirdēt vienkāršās frāzēs. Saprotamas un nesamākslotas valodas izmantojums un eleganti komfortablais jeb “smart casual” ģērbšanās stils rada sajūtu “Es esmu viens no jums!”.

      Šai tendencei seko arī miljardieris Īlons Masks, kosmisko tehnoloģiju kompānijā “SpaceX” ieviešot aizliegumu dažādu departamentu zinātniekiem sarunāties viņu jomai specifiskajā slengā. Situācijai, kad departamenti atšķirīgo zinātnisko jomu dēļ nesaprotas, ir nosaukums – “silo efekts”. Lai tas nerastos, ļoti iespējams, ka “SpaceX” raķešu zinātnieki sapulcēs vairs nesauc sarežģītās raķešu uzbūves detaļas vārdā, bet gan saka: “Klau, mums raķetēm vajadzētu pielikt vēl vienu kāju.”

      Komēdijas pasaules elementi

      Izgāšanās jeb “fuck up” stāsti, stendapi un cepieni – tie ir spilgti un iedarbīgi jaunie formāti, kurus arvien vairāk pārņem korporatīvā un akadēmiskā vide. Lai arī stendaps ir viens no sarežģītākajiem komunikācijas formātiem, pakāpeniski notiek tā saliedēšanās ar korporatīvo pasauli. Amerikas kompānijas “Spanx” dibinātāja Sāra Bleiklija stendapus izmantojusi, lai saliedētu darbiniekus. Bleiklija uzaicinājusi profesionālu konsultantu, kas palīdzējis uzņēmumā strādājošajiem izveidot savus stendapus. Tādējādi cilvēkam, kuram iepriekš ar tādu vidi nav bijusi nekāda saistība, tiek dota iespēja ielūkoties komēdijas žanra komunikācijas formātā un saprast, ka var arī tā. Darbinieks kļūst pašpārliecinātāks, drosmīgāks un jūtas novērtēts.

      Galvenais kritērijs tehnoloģiju izmantošanai komunikācijā – interaktivitāte

      Saglabājot balansu starp tehnoloģijām un pašu runātāju, iespējams panākt klātesamības efektu situācijās, kurās fiziski tas nav iespējams. Šādu efektu piedāvā virtuālā (virtual) un papildinātā (augmented) realitāte. Skatuves māksla ir melnā kaste, kuras ietvaros iedarbojamies uz auditoriju ar savu balsi, dikciju, neverbālo komunikāciju. Taču virtuālā realitāte dod iespēju pieredzēt kaut ko ārpus melnās kastes. Kaut ko tādu, kas notiek citā lokācijā, bet vienlaicīgi ar runātāja vēstījumu, piemēram, ieraudzīt Islandes vulkānu, atrodoties konferenču telpā Rīgā. Šī piedzīvojuma vērtība būs atmiņā paliekoša ikvienam klausītājam.

      Papildinātā realitāte komunikācijas jomā dod iespēju savā prezentācijas procesā iesaistīt arī skatītājus, kuri, piemēram, ar telefona aplikācijas palīdzību var ieraudzīt telpā izveidotos papildinātās realitātes elementus. Iespēju izveidot savu realitāti piedāvā mājaslapa PlugXR

      Viena no gaidītākajām inovācijām tehnoloģiju un pasaulē ir Apple Glass parādīšanās tirgū. Arī šīs brilles ir papildinātās realitātes produkts, kas kalpos kā aksesuārs Apple viedierīcēm. Tām ir tādas pašas funkcijas kā telefonam, taču ir zināmi uzlabojumi, piemēram, papildinātajā realitātē balstīta Google Maps funkcija.

      Virtuālo un papildināto realitāti kopā samiksējusi kompānija “Microsoft”, izveidojot sadarbības un komunikāciju platformu “Microsoft Mesh”. Tajā ar hologrammu palīdzību iespējams nodrošināt teju neticamas lietas.

      Laba alternatīva auditorijas jautājumiem ir čatboti jeb virtuālie asistenti, kas lieti noder lielas auditorijas pārvaldē, ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaujot aizsniegties līdz katram individuālajam klausītājam un garantējot atbildi.

      Vēl viena vizuālās komunikācijas tendence ir mappings jeb interaktīva projekcija, kas tiek integrēta noteiktā lokācijā. Pirmā asociācija varētu būt “Staro Rīga” festivāla projekcijas uz ēku sienām, bet tam ir iespējams arī daudz mazāks mērogs. Šādi ikviens var iedzīvināt savu uzstāšanos ar šāda veida projekcijām.

      7 padomi, kā padarīt savu
      uzstāšanos interesantāku

      1. Plēst un iznīcināt

      Cilvēka psiholoģiskajai uztverei patīk dzirdēt un redzēt kaut ko saplīstam, tikt nepareizi izmantotam, deformētam. Drāmas teorijā balstīti efekti vienmēr nostrādā.

      2. Rekvizīti

      Izmanto savās uzstāšanās priekšmetus, uzskates materiālus, degustācijas. Arī šis ir veids, kā garantēt interaktivitāti un atraisīt savu auditoriju.

      3. Apģērbs kā komunikācijas elements

      Uz krekliem iespējams printēt telefona numurus, Instagram kontus, QR kodus un citu īsu saziņas informāciju, kas klausītājam uzreiz ļaus fiksēt veidu, kā ar Tevi sazināties.

      4. Derības

      Saderi ar klausītājiem, ka tēmu varēsi izstāstīt noteiktā laikā. Izmanto taimeri ekrānā – tas radīs intrigu un spēcīgu pieslēgumu savai auditorijai.

      5. Imersīvā metode

      Austiņas ir veids, kā iegremdēt skatītāju savā prezentācijā, proti, informācija tiek atskaņota nevis skaņas pastiprinātājos, bet gan austiņās, kas klausītājam dod noslēgtāku telpu, saasinātāku uztveri, personiskāku pieredzi.

      6. Mūzikas izmantošana

      Fona mūzika var lieliski papildināt, paspilgtināt Tavu uzstāšanās materiālu – tas būs atmiņā paliekošs, iedarbīgs un ļoti personīgs.

      7. Kadrs kā glezna

      Video zvanu laiks ir pierādījis, cik liela nozīme ir virtuālajam rāmim, kurā komunicējam. Proporcijas likumi paredz sevis nostatīšanu ārpus kadrējuma centra, nedaudz uz augšu. Acis ir dzīvākā vieta, tāpēc skatienam jābūt tuvu un tieši vērstam kamerā.

      Slaidi nav miruši.

      Tas, kas ir miris, ir mūsdienu auditorijas uzmanība, tai ir nepieciešama iedarbošanās uz dažādām maņām ar dažādiem instrumentiem.

      Tas ir arsenāls, kuru izmēģināt un izmantot savā ikdienā – nezaudējot uzmanību no runas satura, paskatīties, kas ir ap to.

      90 minūšu laikā Tu uzzināsi režisora Viestura Meikšāna pētījuma rezultātus un konkrētus novērojumus, kā evolucionē komunikācijas formas pasaulē, meklējot efektīvākus un spilgtākus veidus, kā panākt iedarbību uz publiku! ⬇️

      KĀPĒC SLAIDI IR MIRUŠI? | Viesturs Meikšāns
      KĀPĒC SLAIDI IR MIRUŠI? | Viesturs Meikšāns

      KĀPĒC SLAIDI IR MIRUŠI? | Viesturs Meikšāns

      €20,00
      Šis vebinārs ir režisora Viestura Meikšāna jaunākā pētījuma rezultāts par to, kādas komunikācijas formas izmirst un kādas formas komunikācijas evolūcijas rezultātā kļūst arvien pieprasītākas