Pēterīt, kāpēc tu neatbildi? Kāpēc Tu klusē? Pēterītis klusē, jo visu vēro, lai pēc tam varētu mums piedāvāt pārdomātu vēstījumu.
Tā ir klasiska situācija, kad mēs pasteidzamies ar vērtējumu un kategorizējam cilvēku vienā vai otrā plauktiņā. Temperamenta tipi palīdz mums saprast sevi un citus. Sangviniķi, holēriķi, flegmatiķi un melanholiķi ir visur mums apkārt un katram ir pilnīgi citādāks komunikācijas veids. Par to, kādi ir šie atšķirīgie komunikācijas veidi Jūs uzzināsiet šajā rakstā.
Psiholoģijā ar jēdzienu "temperaments" tiek saprasts cilvēka uzvedības modelis. Šīs zināšanas ir ļoti svarīgas, jo dod mums iespēju attīstīt savas saskarsmes prasmes. Šajā rakstā mēs iesim dziļāk temperamentu pasaulē.
Komunikācijas prasmes katram temperamentu tipam ir atšķirīgas, bet komunikācijas zinātnē pastāv arī likumi, kuri iedarbojas vienādi jebkurai auditorijai un jebkuram temperamentu tipam. Šie unikālie triki palīdzēs Jums uzreiz iegūt publikas uzmanību. Jūs tos varat noskatīties 15 minūšu bezmaksas lekcijā:
Ja vēlaties uzzināt vairāk par introvertu un ekstravertu komunikācijas stiliem, tad to varat izlasīt attiecīgajos blogos, bet šajā reizē parunāsim par 4 izplatītākajiem temperamenta tipiem.
Melanholiķi vienmēr ir iegremdējušies dziļi savās domās. Parasti viņi jokupēteri, bet ... melanholiķi savus jokus nemētā pa labi pa kreisi. Viņi var samērā ilgi klusēt, visu novērot, iegremdēties dziļi savās domās un tad pateikt savu sakāmo.
Melanholiķi ir detaļu un nianšu cilvēki, un atceras īpašos svētku datumus. Viņi izteiksies akurāti, precīzi. Vecāki ļoti bieži atvainojas par savu bērnu kautrīgumu. Pēterīt, kāpēc tu neatbildi? Kāpēc Tu klusē? Pēterītis klusē, jo visu vēro, lai pēc tam varētu mums piedāvāt pārdomātu vēstījumu.
Sangviniķi ir ziņkārīgi, spontāni un ļoti radoši cilvēki. Sangviniķi var runāt ar svešiem cilvēkiem it kā būtu ar viņiem jau pazīstami ilgu laiku. Viņi ir kā šampanieša burbuļi, kuriem nav miera, tādēļ, ja jūsu bērns ir sangviniķis, tad ... galvenais pacietību!
Atšķirībā no melanholiķiem, kuriem patīk uzkavēties pagātnes atmiņās, sangviniķi dzīvo šeit un tagad. Viņi ir lieliski komunikācijā, bet gadās arī reizes, kad sanāk pārāk visu izpušķot vai pat pārspīlēt. Bet sangviniķi to uztver kā "stāsta paspilgtināšanu".
Jā, sangviniķi ir ļoti talantīgi stāstnieki, kuri stāsta ar ekspresīvām roku kustībām, artistisku mīmiku, vienvārdsakot, skatuve viņus sauc.
Bet viņiem ir liela vilkme pēc atbalsta jeb precīzāk sakot pēc refleksijas, ka viņi visu dara pareizi un labi. Viņi daudz joko, jo optimisms un pozitivitāte ir tā kvalitāte, kuru viņi gribētu dalīt pa velti visai pasaulei.
Flegmātiķi parasti spēs ieklausīties sarunu partneros, kas padara šos cilvēkus par empātiskiem komunikatoriem. Flegmātiķiem ir apskaužamas spējas vākt datus un kategorizēt to daļās un atrast sakarības pat pretrunīgā informācijā. Ne velti ar šādām īpašībām varētu iznākt labs detektīvs. Flegmātiķi prot "lasīt starp rindiņām'.
Flegmātiķi izcili spēj uzturēt harmonisku komunikācijas vidi, kā arī spēj izvairīties no konfliktiem. Viņi ļoti rūpīgi izvēlas vārdus ko teiks. Viņi ir labi diplomāti ar augstu takta izjūtu.
Viņi ir īpaša spēja atrast sakarības starp lietām, notikumiem un cilvēkiem. Tas ir sava veida tīkla domāšanas veids. Ar šo spēju var redzēt kopīgo bildi un zinātnieki uzskata, ka tas ir saistīts ar estrogēna palielinātu klātbūtni, kas rūpējās par to, lai dažādi smadzeņu segmenti būtu maksimāli savienoti savā starpā.
Holēriķu komunikācija dažreiz var likties pārāk tieša un pat dominējoša, bet šī īpašība padara viņus par ļoti efektīviem komunikatoriem, kuri spēj sasniegt savus mērķus. Ļoti bieži viņi gribēs kontrolēt sarunas un vadīt sanāksmes. Katrā ziņā šis ir autoritatīvs temperamenta tips un attiecīgi komunikācijas stils ir dominējošs.
Ja mēs labāk apzināsimies, kas mēs esam, kā mēs uzkrājam savas enerģijas rezerves, tad mēs daudz labāk varēsim pieņemt pareizos lēmumus. Lūk, ir Sjūzenas Keinas (Susan Cain) radīts personības tests, lai Jūs varētu saprast savu pozīciju introversijas-ekstraversijas skalā: https://susancain.net/quiet-quiz/ .
Vēl viens ļoti populārs personības tests ir Myers-Briggs personības tests. Sjūzena Keina ir viena no vadošajām speciālistēm introversijas jautājumos. Viņa ir izdevusi jau divas grāmatas, un pirmā no tām saucās "Klusums. Kā introvertiem izdzīvot pasaulē, kura visu laiku runā". Šīs grāmatas ievadā viņa piemin stāstu par Rozu Parks (Rosa Parks), melnādainu dāmu, kura 1955. gadā pretlikumīgi iekāpa sabiedriskajā autobusā, lai dotos uz darbu. Roza esot bijusi klusa un kautrīga, bet vienlaicīgi arī drosmīga, kā lauva. Un Sjūzena Keina šo paradoksālo īpašību salikumu izmanto, kā savas grāmatas centrālo ideju - klusais spēks. Kādēļ, lai klusie cilvēki nevarētu būt spēcīgi? Un ko vēl klusie cilvēki ir spējīgi izdarīt, ko mēs neesam pat iedomājušies?
Lai arī cik atšķirīgi nebūtu katra cilvēka komunikācijas stili, komunikācijas likumi nemainās. Jā, katram no mums vajadzētu izkopt savu individuālo stilu, bet kombinācijā ar dramaturģijas un pārliecības iegūšanas tehnikām, Jūs varat kļūt par jaunu sevis versiju jau vistuvākajā laikā. Runas skola ir apkopojusi visefektīvākās komunikācijas metodes un tehnikas, kas dod vislabākos rezultātus. Un tas viss ir pieejams Jums jau tagad. Atliek tik izvēlēties sev piemērotāko apmācības formātu šeit.
Bieži šis vārds ekstraverts tiek saprasts, kā "uzbāšanās, kura mums ir jāakceptē". Runātīgie cilvēki pārsvarā tiek vērtēti, kā gudrāki, izskatīgāki, interesantāki un daudz patīkamāki draugiem. Dīvainā kārtā pētījumi ir parādījuši, ka pat tie, kuri runā ātrāk tiek uztverti kā vairāk kompetenti un patīkamāki cilvēki.
Pat pedagogi uzskata ekstravertus par ideālajiem skolniekiem un studentiem. Ekstraversija mūsdienās ir ļoti atraktīva personības īpašība, bet kā attīstīt komunikācijas prasmes ekstravertiem - par to šajā blogā.
Šis paņēmiens palīdz attīstīt lakonisku izteikšanos. Ļoti labs piemērs ir avīžu vai ziņu portālu virsraksti, kurus žurnālisti parasti ļoti rūpīgi izkopj, domājot par katru vārdu, kopējo vēstījumu un iedarbību uz lasītāju, lai viņš gribētu noklikšķināt uz attiecīgā virsraksta.
Noskatieties šo 15 minūšu video materiālu un Jūs uzzināsiet gan labākās struktūras, kā sakopot savas domas, gan arī konkrētas idejas kā lakoniski un ātri iegūt publikas uzmanību:
Jāņem vērā, ka 100% ekstraverts neeksistē. Tieši tāpat, kā 100% introverts.
Sekojošās ir dažas pazīmes, ka Jūs esat ekstraverts:
1. Jūs iegūstat enerģiju pēc saviesīgiem pasākumiem,
2. Jūs nespējat ilgi būt vienatnē ar sevi. Cenšaties noorganizēt kārtējo pasākumu, aiciniet ciemiņus pie sevis vismaz vienu reizi nedēļā.
3. Jūs jūtaties komfortabli, darot vairākus darbus vienlaicīgi.
4. Jūs dodat priekšroku runāšanai nevis klausīšanai.
5. Jūs parasti ātri pieņemat lēmumus. Dažreiz lēmumu pieņemšana ir emocionāla.
Jēdzienu "ekstraversija", kā arī "introversija" ieviesa Šveices psihologs un filozofs Karls Gustavs Jungs, lai atšķirtu divus personības veidus. Vairāk par komunikācijas atšķirībām dažādiem temperamenta tipiem - holēriķi, sangviniķi, melanholiķi un flegmātiķi, Jūs varat uzzināt šajā blogā.
Šie cilvēki aktīvi izrāda rūpes par apkārtējiem cilvēkiem, viņiem ir ļoti svarīgi draugi un kopā būšana.
Izplatītākais priekšstats par ekstravertiem ir tāds, ka viņiem nav problēmas izteikties. Kaut kādā ziņā tā ir taisnība, jo ekstravertiem nav problēmu aizpildīt klusumu. Bet ar šo īpašību viņi var iekrist otrā grāvī - neefektīva komunikācija, kas nozīmē - vai mēs pasakām kaut ko būtisku un jēgpilnu. Par to kā attīstīt kopējās komunikācijas prasmes lasiet šajā blogā.
Lūk vairākas izplatītākās ekstravertu komunikācijas problēmas:
1. Liekvārdība,
2. Neskaidra domas izteikšana,
3. Dominējoša vēlme izteikties,
4. Neprasme klausīties.
Ļoti svarīgi ir apzināties, ka komunikācijas treniņu platforma ir ikdienas komunikācija. Ekstravertiem ir būtiski sākt dzirdēt sevi no malas. Tā nav šizofrēniska izpausme, kad mēs dzirdam balsis savā galvā. Tā drīzāk ir spēja analizēt to, ko es runāju, to ko es esmu tikko pateicis, kā arī to, ko es grasos vēl pateikt.
Tas faktiski nozīmē, ka Jūsu galvā notiek paralēlais process, kur Jūsu iekšējais režisors visu laiku vēro Jūs no malas un veic korekcijas.
Svarīgākās komunikācijas izpausmes, kuras būtu jātrenē ekstravertiem:
1. Darbs ar laiku. Cenšaties uzstādīt sev laika limitu. Man jāpasaka šī doma 30 sekundēs vai 2 minūtēs. Jūs paši izvēlieties laika limitu, kas Jums šķiet izaicinošs.
2. Darbs ar struktūrām. Izplānojiet savu runu vai prezentācijas materiālu tādā veidā, ka esiet to sadalījuši vairākos blokos. Komunikācijas zinātnē pastāv "trijnieka likums". Visu ko grasāties pateikt, sadaliet 3 daļās. Vairāk par struktūrām jūs varat uzzināt Bezmaksas video lekcijā.
Ja Jūs esat ekstraverts, Jums jāapzinās, ka Jums ir brīnišķīgs talants, kas mūsdienās tiek ļoti augstu novērtēts. Bet, lai Jūs varētu savu talantu "iepakot" nevainojamā formā tā, lai apkārtējie cilvēki arī var no Jums mācīties, tad Jums ir jāapgūst paškontrole. Vislabāk to darīt kontrolētā veidā komunikācijas kursos profesionāla trenera vadībā. Sāciet savu attīstības ceļu jau tagad. Runas skola piedāvā labāko un plašāko komunikācijas apmācību materiālu latviešu valodā. Atrodiet to, kas Jums visvairāk ir piemērots šeit.
Valoda ir telpa, kurā mēs dzīvojam. Tā ir vieta, kur mēs jūtamies ērti. Tieši tāpat ka mēs varam justies neērti svešā valodas telpā. Latviešu valoda ir mūsu dzimtā valoda, kas faktiski arī nosaka to kādās krāsās mēs uztveram pasauli, jo katra valoda tomēr piedāvā atšķirīgas iespējas vienu un to pašu parādību, ideju un sajūtu aprakstīšanā. Šis blogs ir par mūsu telpu, mūsu mājām, par latviešu valodas telpu.
Latviešu valoda attīstās un aug kā dzīvs organisms. Ja mēs paklausāmies valodnieku rekonstruētās senās valodas, kuras eksistēja tikai 500 gadus atpakaļ, tad mēs neko nesapratīsim. Tik ātri šī mūsu telpa spēj izmainīties. Ir grūti to aptvert, bet latviešu valoda pirms 100 gadiem bija cita. Jā, mēs varētu to saprast, bet atšķirības būtu jūtamas.
Tāpat kā mežā, kur katrs augs cīnās par saules gaismu uz pārējo rēķina, tāpat arī valodas telpā var just citu valodu ietekmi. Šajā mirklī mūsu rakstā parādās jauns tēls -tie ir valodas sargi. Tā pat ir organizācija, kas ir apņēmusies cīnīties par valodas tīrību. Kas ir ļoti apsveicami, tikai diemžēl tā ir cīņa ar vējdzirnavām.
Jautājums ir vai vispār ir iespējama tīra valoda un no kā tā būtu jāattīra? Šis jautājums faktiski nozīmē, ka pastāv arī netīra valoda. Ja jā, tad kā tā izklausās? Valodas pūristiem visticamāk būtu ko teikt par šo tēmu.
Bet latviešu valoda nav tikai telpa, kurā mēs dzīvojam. Tas ir instruments ar kura palīdzību mēs spējam saprasties. Komunikācijas galvenais uzdevums ir saprasties. Un augstākā līmeņa komunikācija nebūt nenozīmē, ka tā notiek tīrā valodā.
Komunikācijas svarīgākie uzdevumi ir:
1. Saprasties,
2. Palikt atmiņā,
3. Nodot zināšanas.
Par to kā attīstīt komunikācijas prasmes lasiet šajā blogā.
Es ļoti vēlētos, lai mēs nošķirtu divas saplūdušas idejas: tīra valoda, kuru mēs aizstāvam par katru cenu baidoties, ka savādāk tā pazudīs kopā ar latvietību. Un latviešu valoda kā komunikācijas instruments.
Ar pirmo uzdevumu strādā valodas pūristi un Valsts valodas centrs. B
Bet ar otru instrumentu darbojas mūsu īstenie latviešu valodas zinātnieki - latviešu dzejnieki.
Ojārs Vācieties, Imants Ziedonis, Māris Čaklais un citi Latvijas dzejas dižgari ir īstie latviešu valodas iespēju rādītāji.
Kaut vai Ojāra Vācieša tulkotais "Meistars un Margarita" parāda fantastiskus mūsu valodas dziļumus un iespējas. Šī grāmata ir īstenā latviešu valodas ābece. Lasot šo ģeniālo tulkojumu nevienā brīdī nerodas sajūta, ka tas valodas pūristu traktāts. Bet drīzāk kā ceļvedis ļoti plaša mēroga ideju pasaulē, kuru kāds liels meistars ir spējis ietērpt latviešu valodā.
Latviešu valoda ir un būs dzīva, jo mums ir mūsu dzejas dižgaru atstātās norādes.
Bet kāda tā būs pēc 100 gadiem, to mēs nezinām.
Skaidrs ir viens - visticamāk mums būtu pagrūti saprast latviešus pēc 100 vai 200 gadiem.
Sāciet savu ceļojumu komunikācijas prasmju apgūšanā jau šodien. Izvēlieties kāds apmācību formāts Jums ir vispiemērotākais. To var izdarīt šeit.
Metafora ir kā paātrinātājs, kā "turbo poga" uz spēļu konsoles, kas palīdz publikai daudz ātrāk saprast sarežģītas tēmas. Vienlaicīgi tas ir vienreizēji poētisks komunikācijas instruments, kas dod iespēju strādāt ar izklaides elementiem. Metaforas var kļūt par spēcīgāko rīku Jūsu komunikācijas arsenālā. Un šajā blogā Jūs uzzināsiet kādas ir metaforu izmantošanas iespējas.
Metafora darbojas kā tilts, kas palīdz savienot abstraktas un neskaidras idejas ar daudz konkrētākām un zināmām idejām vai parādībām. Šie metaforu tilti veido paralēles ar to ko mēs jau zinām vai saprotam. Piemēram, "mīlestība kā ceļojums". Šāda veida metafora palīdz labāk izskaidrot kādu netveramu un abstraktu jēdzienu cilvēkiem, kuri nezina to, kas ir mīlestība. Tāpēc metaforas bieži izmanto, lai aprakstītu emocionālo pasauli.
Šajā video materiālā Jūs varēsiet dzirdēt ari daudz piemērus kā izmantot metaforas un salīdzinājumus Jūsu runās vai sacerējumos:
Ļoti spēcīgas metaforas ir izmantojot multiplikāciju vai filmu varoņus.
"Man atvēra durvis divi policisti, kas izskatījās kā Asterix un Obelix."
"Man zvanīja, kāda kundze, kura izklausījās pēc Mārdžas Simsones."
"Es iestājos minjonu rindā."
Cilvēki ir interesanti un atmiņā paliekoši nevis tādēļ, ka tie labi uzvedas, bet tādēļ, ka tie ir saprotami, identificējami un neparasti. Arī pats jaukākais no tēliem ir ar sliktām dienām un emocionāliem sprādzieniem.
Lūk, vēl kāds plašāks piemērs, kur tiek veiksmīgi izmantota metafora:
"Es jutos, kā Rodžers Federers, kurš ar ar laika mašīnu aizceļojis uz 1920. gadu, lai piedalītos džentlmeņu tenisa turnīrā. Viņi bija apģērbti baltās garās bikses un viņi spēlēja ar koka tenisa raketēm. Savukārt es ierados ar savu ultra vieglo grafīta raketi, personīgo treneri un datorizētām matemātiski balstītām stratēģijām. Mēs spēlējam to pašu spēli, mēs bijām vienlīdz gudri, bet man bija cita līmeņa prasmes."
Ja vēlaties daudz nopietnāk apgūt storytelling prasmi, kas ietver metaforas dramaturģiskā stāstījumā, tad piesakieties šim 4,5 stundu stāstu veidošanas semināram:
Metafora ir viens no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Par metaforām izmanto lietvārdus, īpašības vārdus un darbības vārdus. Metaforas bieži tiek izmantotas dzejā.
Labākie metaforu izmantošanas gadījumi ir ļoti spilgti, humoristiski un atmiņā paliekoši. Protams, ļoti svarīgi, lai metafora pilda savu galveno funkciju - izskaidro un padara saprotamu kādu tēmu vai ideju, bet veids, kā to izdarīt parasti ir atkarīgs no publikas.
"Es jutos kā bēru ceremonijas vadītājs, kurš nav ieinteresēts savā darbā.'
"Es jutos kā prezidents, kurš aizmirst savu tekstu Dziesmu svētku uzrunas laikā."
"Viņš izskatījās kā slapja vārna."
"Šis notikums bija tikpat negaidīts, kā virpuļviesulis Tukumā šovasar."
"Telpā ienāca Andris. Šodien viņš izskatījās kā neizgulējies lācis."
"Baibas kuprītis man sāka jau atgādināt Gaiziņa ziemeļu nogāzi".
Jūs varat salīdzināt ar:
1. Filmu varoņiem,
2. Populāriem aktieriem vai dziedātājiem,
3. Dzīvniekiem un putniem.
Metaforas ir viens no spēcīgākajiem komunikācijas instrumentiem.
Ja vēlaties vēl pamatīgāk apgūt komunikācijas prasmes un kombinēt metaforas, stāstus, pārliecināšanas runu elementus vienkopus, tad Jums atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko apmācību formātu un izmainīt savas komunikācijas prasmes līdz nepazīšanai. To var izdarīt šeit www.runasskola.lv
Jūs nekad nespēsiet iepazīties ar īsto, ja Jums neinteresēs otrs cilvēks. Iepazīšanās var sagādāt ļoti nopietnas galvassāpes, ja kaut kas noiet greizi. Savukārt, komunikācijas prasmes faktiski vienmēr kļūst par vienu no galvenajiem iemesliem, lai iepazīšanās ar otru cilvēku būtu veiksmīgs notikums ar turpinājumu. Šajā blogā mēs sniegsim pašu efektīvākos ieteikumus, lai Jūsu iepazīšanās un randiņu posms kļūtu par brīnišķīgu piedzīvojumu.
Jā, protams, ja visi klusēs, kas tad tā par komunikāciju, vai ne?
Lielākā problēma ar sarunām un komunikāciju kopumā ir tā, ka mēs nemaz negribam dzirdēt otru cilvēku. Tad kad runājam mēs, tad mēs fokusējamies uz sevi. Tad kad runā otrs cilvēks, tad mēs drīzāk domājam, ko teiksim tad, kad būs pienākusi mūsu kārta runāt. Jūs nekad nespēsiet iepazīties ar īsto, ja Jums neinteresēs otrs cilvēks. Tāpēc ķeramies pie darba un apgūstam vienu no svarīgākajam cilvēciskas saskarsmes pamatprasmēm - spēju klausīties un dzirdēt otru cilvēku.
1. Prasme klausīties. Ja Jūs visu laiku runāsiet par sevi, tad otram cilvēkam kļūs garlaicīgi. Turklāt, otrs cilvēks uztvers jūs kā egoistu vai sliktākā gadījumā par narcisu. Iespējams pati svarīgākā kvalitatīva randiņa īpašība ir uzmanības pievēršana otram cilvēkam. Komunikabls cilvēks vienmēr ir jūtīgs pret savu sarunu partneri. (Vairāk par prasmi klausīties varat izlasīt šajā blogā).
Bieži vien par mūsu ideju vai mūsu personību daudz vairāk pasaka mūsu nopūtas, roku pozīcijas vai nolaistie acu plakstiņi. Ja sarunu partneris to pamana, tad viņš/a uzreiz var daudz adekvātāk reaģēt un veidot daudz dziļāku un godīgu saskarsmi.
2. Neko neignorējiet. Ja otrs cilvēks nošķaudās, sakiet Uz veselību! Ja jūtat, ka viņam/ai sāk trīcēt vai krekšķēt balss, tad piedāvājiet ūdeni. Augstākā līmeņa komunikācija, pēc būtības, ir rūpēšanās par otru cilvēku.
Iepazīšanās stāsti ir ļoti daudz un dažādi, bet skaidrs ir tas, ka tieši satikšanās, sarunas un komunicēšana neformālā gaisotnē dos Jums iespēju sajust kā Jūs jūtaties kopā ar otru cilvēku.
Lūk, daži kritēriji, kuri varētu Jums palīdzēt pieņemt pareizo lēmumu:
1. Vai otra cilvēka klātbūtnē Jūs jūtaties brīvi, nepiespiesti? Šis ir ļoti ļoti svarīgs kritērijs.
2. Kādas kopīgas laika pavadīšanas idejas kļūst interesantas fantazējot par kopējo laiku ar otru cilvēku? Ar dažādiem cilvēkiem mūsos veras vaļā ļoti atšķirīgas intereses.
3. Vai Jūs kopā attīstieties vai zaudējiet?
Nopietnas attiecības balstās prasmē reaģēt. Šī prasme ir komunikācijas pamata prasme. Adekvāta reakcija komunikācijā ir adekvāta, korekta un precīza. Bet kā attīstīt šo prasmi?
1. Ping Pong reakcija. Galda tenisa spēle gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē ir ļoti labs trenažieris komunikācijas attīstīšanai. Šī spēle iemāca reaģēt uzreiz. Tu nedrīksti domāt. Viss ko Tu dari ir koncentrējies uz virsū lidojošu bumbiņu. Komunikācijas kontekstā - viss uz ko Tu koncentrējies ir, ko Tev teiks partneris. Ja Tu neatbildēsi, tad zaudēsi spēli (tāpat kā ping pongā, ja neatsit bumbiņu, Tu zaudē). Iesaku noskatīties Netflixā ļoti labu filmu “The half of it”, kur galvenā varone māca komunicēt kādam ļoti kautrīgam puisim. Šajā filmā ir epizode, kur viņi spēlē ping pongu, lai varētu labāk sagatavoties gaidāmajam randiņam.
2. Apzinātības prakses. Rūpējieties par otru, aizmirstot sevi un tiešām patiesi ieklausieties otra cilvēka mikro-izpausmēs, aiz kurām slēpjas emocijas, domas, uztraukumi, kuri varbūt pat netiek pateikti vārdos. Mēs to visu jūtam. Tādēļ vajag attīstīt šo jūtīgumu saskarsmē. Arī lietišķā saskarsmē. Un to var izdarīt ar apzinātības praksēm. Apzinātības prakses māca ar meditācijas palīdzību atrasties šeit un tagad, nevis lidināties savās domās un idejās, kad kāds ar Jums runā.
3. Improvizācijas teātra nodarbības. Improvizācijas nodarbības ir izcils veids, kā attīstīt spontanitāti - spēju būt šeit un tagad.
Kāda izcila randiņa piemērs. 19.gs beigās Anglijā divas nedēļas pirms premjera ministra vēlēšanām uz kurām pretendēja Mr. Gladstone un Mr. Disraeli, abi šie kungi uzaicināja uz randiņu vienu un to pašu dāmu. Tā bija nejauša sakritība.
Bet tā laika angļu dzeltenajai presei, tā bija brīnišķīga tēma rakstam. Prese uzaicināja uz interviju šo dāmu, lai uzdotu jautājumus par katru no šī svarīgā posteņa amata kandidātiem. Viņa teica:
"Tad, kad es satikos ar Mr. Disraeli viņš radīja man sajūtu, ka ir pats gudrākais, atraktīvākais un smalkjūtīgākais cilvēks visā pasaulē. Bet tad, kad es satikos ar Mr. Gladstone, viņš radīja man sajūtu, ka es esmu pati gudrākā, atraktīvākā un smalkjūtīgākā dāma uz visas pasaules".
Lieki pieminēt, ka šajās vēlēšanās uzvarēja cilvēks, kuram bija prasmes radīt savai tautai sajūtu, ka tā ir izcila, spēcīga un neatkārtojama nācija.
Tieši tāds pats vēlējums ir jebkuru randiņu un attiecību sakarā. Radiet otram cilvēkam sajūtu, ka viņš/a ir neatkārtojams un izcils, un Jūsu attiecības uzziedēs miljons skaistos toņos.
Sākat savu ceļu komunikācijas prasmju attīstīšanā jau šodien. Atrodiet sev piemērotāko apmācību formātu un tēmu, kas pilnībā izmainīs to, kā Jūs komunicēsiet ar cilvēkiem, vidi un situācijām ap jums.
Darbs ārzemēs nav tikai strādāšana un algas diena, bet gan attiecību veidošana, sadarbības partneru meklēšana, kā arī profesionālā tīkla veidošana. Tomēr ļoti bieži elementāras komunikācijas un saskarsmes kļūdas sabojā visu. Šajā blogā mēs izpētīsim izplatītākās komunikācijas kļūdas, kas būtu saistītas ar darbu ārzemēs un piedāvāsim labākos risinājumus.
Viens no acīmredzamākajiem komunikācijas izaicinājumiem, strādājot ārzemēs, ir valodas barjeru pārvarēšana. Lai to mazinātu, ieguldiet laiku un pūles valodu apguvē pirms uzturēšanās ārzemēs un tās laikā.
Ieteikumi, lai izvairītos no pārpratumiem, kas saistīti ar valodas barjerām:
1. Palūdziet atkārtot. Ja kaut ko nesapratāt, tad noteikti palūdziet, lai otrs cilvēks atkārto vēlreiz. Sliktākais variants ir klusēt, neatbildēt vispār vai atbildēt kaut ko, kas nebija saistīts ar jautājumu. (Par to kā attīstīt komunikācijas prasmes lasiet šajā blogā.)
2. Paskaidrojiet, ka neesat vietējais. Šāds paskaidrojums uzreiz radīs empātisku vēlmi vienkāršākā valodā paskaidrot Jums vēlreiz.
3. Pēc iespējas vairāk runājiet ar vietējiem. Jūs neapgūsiet vietējo valodu, ja visu laiku komunicēsiet ar savējiem, kuri iespējams dzīvo kopā ar Jums ārzemēs. Tādēļ vieni no efektīvākajiem svešvalodas apgūšanas kursiem, ir 3 mēnešu programma dzīvojot svešā vidē bez iespējas komunicēt savā valodā.
Jūsu ķermeņa valodas nozīmes dažādās kultūrās ļoti atšķiras. Tas, ko vienā kultūrā var interpretēt kā pozitīvu vai neitrālu, citā kultūrā var saprast kā aizvainojošu vai nepiemērotu rīcību.
Lūk, ir vairāki ieteikumi, kurus ir ļoti svarīgi ņemt vērā strādājot ārzemēs:
1. Distance. Privātās telpas un distances ievērošana sarunu laikā ļoti atšķiras dažādās kultūrās. Piemēram, ASV, Kanādā, kā arī Skandināvijā sarunu partneri ietur komfortablu distanci. Bet Spānijā, Itālijā un citās latīņu kultūras valstīs komunikācija var notikt, esot ļoti tuvu viens otram.
2. Acu kontakts. Rietumu kultūras valstīs acu kontakts ir signāls, ka Jūs cienāt otru cilvēku un izrādiet savu uzmanību. Kaut gan Austrumu zemēs pārāk ilgs acu kontakts var tikt uztverta kā rupja un pat uzbrūkoša izpausme. (Šajā blogā uzzināsiet labākos attiecību veidošanas ieteikumus biznesa vidē.)
3. Klusums. Rietumu kultūras valstīs klusums parasti tiek uztverts negatīvi, tādēļ pastāv tāds jēdziens kā "small talk", kas pēc būtības nozīmē klusuma aizpildīšanu ar bezjēdzīgu saturu. Kaut gan Austrumos klusums bieži vien tiek uztverts kā nosvērtība vai apdomīgums, kas ir pozitīvi signāli attiecību veidošanā.
Ja Jums plānojas darba intervija ārzemēs vai uz darbu kādā no ārzemju uzņēmumiem, tad šis vebinārs dos Jums iespēju būt vairākus soļus priekšā saviem konkurentiem. Tas ir 2h materiāls kā radīt izcilu iespaidu darba intervijās:
Laika izjūta var ļoti atšķirties dažādās kultūrās. Tas ir īpaši svarīgi, ja runa ir par Jūsu profesionalitāti vai sadarbības veidošanu ar ārzemju partneriem.
Lūk, vairāki piemēri par dažādu laika izpratni ārzemēs:
1. Gala termiņu ievērošana. Lielākajā daļa Rietumu kultūras valstīs termiņu ievērošana ir augstākā prioritāte. Tos vienkārši ir jāievēro kā svēto sakramentu. Savukārt Āfrikas valstīs un dažās Dienvidamerikas valstīs, kur valda daudz brīvāka attieksme pret laiku, termiņus var pārcelt vai atcelt. Un tā nebūs milzīga problēma.
2. Tagadne vs Nākotne. Ļoti svarīgi ir saprast, ka atsevišķas kultūras uztver laiku kā tagadni. Tas nozīmē, ka viņi vairāk novērtē esošo brīdi. Līdz ar to viņi spēj vairāk pielāgoties un ir atvērti spontānām idejām. Tas ir raksturīgs vairāk dienvidvalstu kultūrām. Bet tipiskas Nākotnē dzīvojošas valstis ir ASV, Vācija un citas Rietumu valstis, kur ir ļoti svarīgi visu izplānot uz priekšu un stingri pieturēties šim plānam.
3. Sapulces un 1:1 komunikācija. Esiet gatavi, ka dienvidvalstu kultūras prioritāte sapulcēs var būt attiecību veidošana. Tas nozīmē, ka Jūsu darba tikšanās var sākties ar ļoti garām sarunām, kas vispār nav saistītas ar darbu. Tas ir normāli. Savukārt, rietumu kultūras valstīs parasti katra sekunde ir zelta vērtē un tur uzreiz ķeras klāt pie darba. Tur savukārt efektivitāte ir prioritāte.
Darbs ārzemēs var jums pavērt ļoti plašas iespējas nākotnē. Bet ņemiet vērā, ka pastāv ļoti daudz dažādu kultūru. Ja Jūs sapratīsiet galvenās atšķirības starp Rietumu un Austrumu kultūrām, tad jau 70% no situācijām Jūs spēsiet rīkoties pareizi.
Pārējos 30% Jums vajadzētu apgūt pašiem, novērojot kā rīkojas Jūsu partneri un atdarināt viņu rīcību.
Ja vēlaties vēl vairāk uzzināt par darba iegūšanas iespējām, tad lasiet šo blogu: "Darba sludinājumi | Kļūdas, kas liedz iegūt izcilu darbu".
Šis blogs nebūs priekš Jums, ja esat gatavi pieņemt vājus darba sludinājumus, tādus darba sludinājumus, kuri piedāvā zemu algu un sliktus darba apstākļus.
Jums ir 100% iespējas iegūt to darbu, kādu Jūs vēlaties.
Bet Jums ir jāsagatavojas.
Šis blogs dos Jums nepieciešamo zināšanu un prasmju komplektu, lai Jūs varētu kandidēt uz tiem darba sludinājumiem, kurus patiesi vēlaties. Un galvenais, lai Jūs nepieļautu kļūdas, kas var visu sabojāt.
Mūsdienās ir pārāk daudz dažādu darba sludinājumu portālu. Daudzi no tiem dublējas, daudzi ir ļoti segmentēti un patiesībā Jums var arī nemaz nederēt.
Bet kā atrast savu īsto darba sludinājumu?
1. Brīdinājumi un paziņojumi. Daudzos darba sludinājumu portālos ir iespēja uzlikt paziņojumus (notifications), kas uzreiz Jūsu telefonā vai datorā dos jums ziņu, ka ir parādījies tieši Jūs interesējošs darba piedāvājums. Tā ir ļoti ērta automatizēšana. Jums nebūs jātērē daudzas stundas darba sludinājumu portālos.
2. Portālu reputācijas. Jums nav vajadzīgi visi darba sludinājumu portāli. Vienmēr izlasiet darba sludinājumu portālu atsauksmes. Jūs uzreiz sapratīsiet vai tur ir kvalitatīvi piedāvājumi, klientu atbalsts un personalizēta attieksme. Netērējiet savu laiku ar vājiem darba sludinājumu portāliem.
3. Izmantojiet arī savu paziņu loku. Nepaļaujaties tikai uz darba sludinājumu portāliem. Jums noteikti ir arī savs profesionālais tīkls. Dariet viņiem zināmu, ka esat atvērti iespējām.
Jūs varat visu sabojāt vai arī radīt uzticamu un pārliecinātu iespaidu pirmajā darba dienā.
Lūk, ir daži ieteikumi, kas palīdzēs Jums "spīdēt" darba intervijā vai Jūsu pirmajā tikšanās reizē ar darba devēju:
1. Izvairieties no Jā un Nē atbildēm. Tas var radīt pārāk noslēpumaina un aizvērta cilvēka iespaidu. Katrai atbildei vajadzētu būt kā mikro-runai.
2. Konstruktīvas atbildes. Vienmēr cenšaties ļoti precīzi sadzirdēt, ko cilvēki vēlas no Jums uzzināt. Atbildiet tieši par tēmu. Ne pa labi, ne pa kreisi. Pārāk liela daiļrunība var radīt iespaidu par haotisku un neuzticamu cilvēku.
3. Nekādi eksperimenti. Esiet ļoti uzmanīgi ar revolucionāriem apgalvojumiem, it īpaši par jūtīgām tēmām - politika, minoritātes, nacionalitāte, rase.
4. Pieklājība. Pievērsiet īpašu uzmanību, lai Jūs būtu pieklājīgi. Lai nebūtu kāda divdomīga vai nekorekta rīcība, kuru varētu pārprast.
5. Dusmu kontrole. Ja Jūs vēlaties radīt izcilu iespaidu, tad dusmām šeit nav vietas. Visi krupīši ir jārij nost.
Šeit ir sagatavots 2 stundu materiāls par efektīvākajiem komunikācijas trikiem darba intervijās. Tas noteikti Jums palīdzēs būt daudzus soļus priekšā saviem konkurentiem.
Viena sieviete vienreiz man teica, ka viņas hobijs ir pieteikties uz darba intervijām, iziet cauri tam procesam. Iet uz darba intervijām bija viņas hobijs.
Viņa nemaz nevēlējās pieteikties šiem darba sludinājumiem. Dažreiz viņa pat apzināti gribēja sevi iegāzt, pasakot kaut ko tādu, kas noteikti varētu nepatikt potenciālajam darba devējam. Bet katrā ziņā, viņa ieguva neatsveramu pieredzi un šis eksāmens priekš viņas vairs nenozīmēja dzīvības vai nāves jautājumu.
2. Tad izrakstiet tādu darba piedāvājumus, kurus iegūstot Jūs būtu ļoti apmierināti.
3. Un tad izrakstiet tādus, ar kuriem Jūs būtu apmierināti.
Ņemiet vērā, ka darba vide mainās nepārtraukti. Darba meklēšana šodien ļoti atšķirsies no darba meklēšanas pēc 5 gadiem. Un te nav runa par darba sludinājumu portāliem, bet gan par profesijām.
Jūs spēsiet atrast meklēto darbu, ja spēsiet radīt oriģinālas prasmju kombinācijas.
Kā arī spēsiet piedāvāt savas prasmes globālā tirgū. Jā, tādēļ ļoti iespējams, ka vajadzētu pastiprināti apgūt angļu valodu, bet vienlaicīgi sākt pētīt globālos darba sludinājumu portālus.
Ļoti daudz uzņēmumu mūsdienās ir ar darbiniekiem no 15+ dažādām pasaules valstīm, kuri atrodas un dzīvo pastāvīgi savā dzimtenē.
Jā, tā ir darba vides nākotne. Tās ir nebijušas iespējās priekš Jums.
Meklēt darbu būs pilnīgi cits process nekā tas ir bijis līdz šim.
Tādēļ sāciet attīstīt savas prasmes jau šodien.
Komunikācijas prasmes Jūs varat sākt attīstīt jau šodien. To var sākt darīt šeit.
2020. gadā LinkedIn nāca klajā ar aptaujas rezultātiem par to, kādas prasmes kompāniju vadītāji sāk vērtēt visaugstāk. Komunikācijas prasmes bija apsteigušas digitālās prasmes. Tas nozīmē, ka cilvēks digitālajā laikmetā nekur nepazudīs. Jāpiebilst gan, ka viņam vai viņai būs jāspēj komunicēt daudz ātrāk, precīzāk, efektīvāk.
Vairāk par darba intervijām Jūs varat izlasīt blogā "Darba intervijas | Komunikācijas triki, kas palīdz pārvarēt 3 interviju kārtas".
"Paldies" ir maģisks vārds, kas ietver sevī ļoti lielu potenciālu. Un komunikācijas zinātnē "paldies" potenciāls nav novērtēts.
Ir tāds nerakstīts režijas likums – sakārtojiet savu ievadu un nobeigumu. Pēc laba ievada publika ar inerci tālāk klausīsies visu Jūsu prezentāciju. Labs nobeigums, savukārt, radīs spēcīgu pēcgaršu, un publika vēl ilgu laiku varēs uzkavēties Jūsu runas radītajā sajūtā.
Pateicība ir spēks, jo tā atbruņo Jūsu publiku un klausītāju.
Turklāt, pateicība rada pēcgaršu - emocionālu gravitāciju, kas liek Jūsu publikai domāt gan par Jums, gan par Jūsu tēmu ilgi vēl pēc prezentācijas beigām.
Paskatieties, lūdzu, šo publiskās runas piemēru un analīzi. Kā arī neaizmirstiet piesekot Runas skolas Youtube kanālam, kur mēs regulāri publicējam šādas pērles.
Otra svarīgākā funkcija ir emocionāli “pacelt” savu publiku.
Vienmēr izdevīgāk ir pabeigt savu runu vai skatuves darbu ar augšupejošu emocionālo līkni. Jums ir jāiedod enerģija savai publikai, lai viņi dotos mājās nevis noguruši, bet uzlādējušies.
70% gadījumu runātāji ļoti pavirši izturas pret nobeigumu un pārsvarā to ignorē.
Viens no ļoti efektīviem iedvesmošanas trikiem Jūsu runas finālā ir “Pirms un pēc” metode.
Tas nozīmē, ka Jums vajadzētu pastāstīt, kā viss ir bijis pirms izmaiņām, un kāda ir realitāte pēc izmaiņām. “Pirms un pēc” dramaturģija vienmēr labi strādā, tāpēc to var diezgan bieži pamanīt reklāmās. Publiskā runā šis mehānisms darbosies tikpat efektīvi (citus publiskās runas trikus Jūs varat apgūt Runas skolas lekcijās).
Nākošā fināla funkcija ir dot publikai iespēju tālāk interesēties par Jūsu tēmu. To var saukt par “praktisko turpinājumu”. Jūsu runa būtu jāuztver tikai kā pirmais randiņš, kuram sekos vēl citas tikšanās. Tas gan nenozīmē, ka Jums būtu fiziski jātiekas. Jūsu klausītāja “satikšanās” ar tēmu var notikt arī bez Jūsu klātbūtnes.
Piemēram, nobeigumā Jūs varētu pamudināt savu publiku izdarīt kaut ko niecīgu, piemēram, nospiest LIKE kādā Facebook lapā, lai viņi turpinātu saņemt informāciju par šo tēmu. Vai arī tas varētu būt:
1. Grāmatas ieteikums,
2. Pieteikšanās bezmaksas nodarbībai vai konsultācijai konkrētā dienā un laikā,
3. Jūsu personīgā e-pasta adreses vai telefona numuru parādīšana slaidā,
4. Aicinājums sekot personīgajam Youtube kanālam u.c.
Mēs nedrīkstam arī aizmirst kopsavilkumu. Katrai runai vai prezentācijai ir sava svarīgākā tēze vai vēstījums. Šis vēstījums Jums ir jāatkārto gan ievadā, gan vidusdaļā, gan nobeigumā. Svarīgi ir pateikt šo kopsavilkumu citos vārdos. Nav vērts atkārtot vārds vārdā to, ko publika jau ir dzirdējusi. Turklāt kopsavilkumā Jūs varat arī atkārtot savas runas struktūru. Tādā veidā Jūs varat palīdzēt publikai vēl labāk saprast un atcerēties Jūsu teikto. Jūs pat izveidojat tādu kā sitemap - savas runas karti, turklāt Jūs vēlreiz palīdzēsiet sakārtot prioritārā secībā, kas no Jūsu visa teiktā ir pats svarīgākais.
Vēlējums ļoti organiski un labi piestāv nobeigumam, jo tā ir sava veida atvadīšanās, komunikācijas pārtraukšana. Jūsu runas pēcgarša lielā mērā veidojas ar šo instrumentu – vēlējumu. Emocijas ir pats lipīgākais skatuves runas instruments. Jo jaudīgāk Jūs to izmantosiet nobeigumā, jo jaudīgāka būs pēcgarša par Jūsu runu. Tādēļ Jums ir jābūt patiesi sirsnīgiem.
Vēlējuma daļā Jūs varat:
1. Pateikties publikai par uzmanību, līdzdalību, jautājumiem, utt.
2. Novēlēt kaut ko saistībā ar Jūsu tēmu,
3. Izteikt retorisku vēlējumu, izsakot cerību, lai kaut kas globāli mainītos,
4. Uzdāvināt kaut ko publikai (nelielām publikām arī materiālu dāvanu, lielām publikām grāmatas vai filmas ieteikums arī ir dāvana).
Vienmēr beidziet savu runu ar "Paldies!"
Tas ir publiskās runas punkts, pēdējā nots Jūsu mākslas darbā, pēc kura vairs nav vietas ne jautājumiem, ne atbildēm, ne diskusijām (to visu vajag integrēt pirms nobeiguma).
"Paldies!" ir signāls Jūsu publikai, ka var aplaudēt.
It kā nav ļoti sarežģīti, vai ne? Bet neskatoties uz to, vairāk kā 70% no prezentācijām ir bez nobeiguma. “Paldies par uzmanību” uzreiz pēc vidusdaļas ir nobeiguma ignorēšana. Savā ziņā tā ir Jūsu runas potenciāla izniekošana. Tāpēc investējiet laiku nobeiguma izstrādē, un Jūs jutīsiet, ka tas atmaksājas!
Sākat arī savu pašizaugsmes ceļu ar komunikācijas apmācībām, kuras ir pilnībā pārvērtušas jau simtiem cilvēku. Vairāk varat uzzināt šeit.
Tehnoloģijas mūsdienās ir pilnīgi mainījušas veidu kā mēs komunicējam - video zvani, watsapp platforma, sociālie mēdiji, e-pasts un tagad arī virtuālās realitātes rīki. Šajā blogā mēs izpētīsim šīs dinamiskās attiecības, kas veidojās starp tehnoloģijām un komunikāciju.
Papildinātā realitāte komunikācijas jomā dod iespēju savā prezentācijas procesā iesaistīt arī skatītājus, kuri, piemēram, ar telefona aplikācijas palīdzību var ieraudzīt telpā izveidotos papildinātās realitātes elementus. Iespēju izveidot savu realitāti piedāvā mājaslapa PlugXR.
Viena no gaidītākajām inovācijām tehnoloģiju un pasaulē ir Apple Virtuālās Realitātes produkta parādīšanās tirgū. Arī šīs brilles ir papildinātās realitātes produkts, kas kalpos kā aksesuārs Apple viedierīcēm. Tām ir tādas pašas funkcijas kā telefonam, taču ir zināmi uzlabojumi, piemēram, papildinātajā realitātē balstīta Google Maps funkcija.
Virtuālo un papildināto realitāti kopā samiksējusi kompānija “Microsoft”, izveidojot sadarbības un komunikāciju platformu “Microsoft Mesh”. Tajā ar hologrammu palīdzību iespējams nodrošināt teju neticamas lietas.
Laba alternatīva auditorijas jautājumiem ir čatboti jeb virtuālie asistenti, kas lieti noder lielas auditorijas pārvaldē, ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaujot aizsniegties līdz katram individuālajam klausītājam un garantējot atbildi.
Vēl viena vizuālās komunikācijas tendence ir mappings jeb interaktīva projekcija, kas tiek integrēta noteiktā lokācijā. Pirmā asociācija varētu būt “Staro Rīga” festivāla projekcijas uz ēku sienām, bet tam ir iespējams arī daudz mazāks mērogs. Šādi ikviens var iedzīvināt savu uzstāšanos ar šāda veida projekcijām.
Powerpoint prezentācijas nav mirušas. Tas, kas ir miris, ir mūsdienu auditorijas uzmanība. Tai nepietiek ar divdimensionāliem rīkiem. Šodien Jums ir vajadzīgs arsenāls - izcils saturs kombinācijā ar oriģinālu veidu kā Jūs izmantojat tehnoloģijas.
1. Plēst un iznīcināt. Cilvēka psiholoģiskajai uztverei patīk dzirdēt un redzēt kaut ko saplīstam, tikt nepareizi izmantotam, deformētam. Drāmas teorijā balstīti efekti vienmēr nostrādā.
2. Rekvizīti. Izmanto savās uzstāšanās priekšmetus, uzskates materiālus, degustācijas. Arī šis ir veids, kā garantēt interaktivitāti un atraisīt savu auditoriju.
3. Apģērbs kā komunikācijas elements. Uz krekliem iespējams printēt telefona numurus, Instagram kontus, QR kodus un citu īsu saziņas informāciju, kas klausītājam uzreiz ļaus fiksēt veidu, kā ar Tevi sazināties.
4. Derības. Saderi ar klausītājiem, ka tēmu varēsi izstāstīt noteiktā laikā. Izmanto taimeri ekrānā – tas radīs intrigu un spēcīgu pieslēgumu savai auditorijai.
5. Imersīvā metode. Austiņas ir veids, kā iegremdēt skatītāju savā prezentācijā, proti, informācija tiek atskaņota nevis skaņas pastiprinātājos, bet gan austiņās, kas klausītājam dod noslēgtāku telpu, saasinātāku uztveri, personiskāku pieredzi.
6. Mūzikas izmantošana. Fona mūzika var lieliski papildināt, paspilgtināt Tavu uzstāšanās materiālu – tas būs atmiņā paliekošs, iedarbīgs un ļoti personīgs.
7. Kadrs kā glezna. Video zvanu laiks ir pierādījis, cik liela nozīme ir virtuālajam rāmim, kurā komunicējam. Proporcijas likumi paredz sevis nostatīšanu ārpus kadrējuma centra, nedaudz uz augšu. Acis ir dzīvākā vieta, tāpēc skatienam jābūt tuvu un tieši vērstam kamerā.
Tehnoloģiju izmantošana komunikācijā nav pašmērķis. Tas, kas Jūs izcels uz pārējo prezentāciju meistaru fona ir veids, kā Jūs šīs tehnoloģijas pielietosiet. Pārsteidziet sevi un Jūsu publika ari būs pārsteigta. Bet atcerieties, ka bez satura neviena tehnoloģija neizdarīs darbu Jūsu vietā. Tāpēc sāciet savu pašizaugsmes ceļu komunikācijas jomā jau tagad!
Jūs iegūsiet cilvēku labvēlību, uzmanību un pateicību, ja dosiet viņiem iespēju justies svarīgiem. Šis blogs ir par saskarsmes mākslu jeb mākslu veidot attiecības.
Saskarsmes pamati ir saistīti ar vienu fundamentālu patiesību - Jums jāsāk rūpēties par savu sarunu partneri vai publiku. Jāsāk domāt nevis par to, ko viņi par mani padomās vai kā es izskatos, bet jārūpējas par to, kas ir svarīgākais Jūsu komunikācijas partnerim.
Valoda — kultūras sastāvdaļa
Runa — psihisks process, katram ir savs runas temps, ātrums u.c.
Neverbālie līdzekļi — žesti, acu kontakts, mīmika, pozas, distance u.c.
Akustiskie līdzekļi — intonācija, pauzes, klupuss u.c.
Pieskaršanās līdzekļi — rokasspiediens, apkampšana u.c.
Smaržu līdzeklis — apkārtējas vides smarža u.c.
Visos komunikācijas aspektos panākt “1 pret 1” attiecību veidošanos.
Ir svarīgi auditorijai dot iespēju iekāpt mūsu privātajā telpā, samazināt savstarpējo distanci. Jāpanāk tāda atmosfēra, it kā runātājs ar klausītāju būtu labi draugi, kas devušies baudīt tasi kafijas un saturīgas sarunas.
Kā šī savstarpējā distance rodas?
Kad runājam ne tā, kā ikdienā. Tas, ko dēvējam par lietišķo valodu, ir reglamentēta hierarhijas valoda. Lai cik prominenta, liela un skaista nebūtu auditorija, arī viņi sarežģītas lietas vēlas dzirdēt vienkāršās frāzēs.
Saprotamas un nesamākslotas valodas izmantojums un eleganti komfortablais jeb “smart casual” ģērbšanās stils rada sajūtu “Es esmu viens no jums!”. Šai tendencei seko arī miljardieris Īlons Masks, kosmisko tehnoloģiju kompānijā “SpaceX” ieviešot aizliegumu dažādu departamentu zinātniekiem sarunāties viņu jomai specifiskajā slengā.
Situācijai, kad departamenti atšķirīgo zinātnisko jomu dēļ nesaprotas, ir nosaukums – “silo efekts”. Lai tas nerastos, ļoti iespējams, ka “SpaceX” raķešu zinātnieki sapulcēs vairs nesauc sarežģītās raķešu uzbūves detaļas vārdā, bet gan saka: “Klau, mums raķetēm vajadzētu pielikt vēl vienu kāju.”
Hmmm, manipulēt? Neviens nevēlas, lai ar viņu manipulē, vai ne? Bet tas ir tikai nedaudz skarbāks apzīmējums tam, ko jebkurš cilvēks, filma, teātra izrāde vai laba publiskā runa cenšas panākt.
Mēs vienkārši vēlamies, lai publika reaģē tā, kā mēs to esam paredzējuši. Lai mēs, kā autori, izveidotu paredzamu mehānismu, kas paredzami iedarbojas uz publiku. Ja nebūtu šādu mehānismu, mēs nevarētu radīt piedzīvojuma sajūtu savai publikai. Šie manipulācijas mehānismi ir ļoti dažādi, bet daži no tiem ir ļoti vienkārši. Lūk, daži no tiem, kuri vienmēr ļoti labi strādā!
Manipulēšana ir ikdiena. Katrs cilvēks ar to nodarbojas. Mēs katrs esam izkopuši šos trikus. Kādam tas izdodas ļoti smalki un filigrāni, bet ar citiem mēs uzreiz Jūtam, ka kaut ko viņš no mums grib. Mēs manipulējam ar savu attieksmi, runas veidu un balsi. Ir pierādīts, ka cilvēki daudz labāk ieklausās un uztver cilvēkus, kuri runā zemākā balss tembrā, ar skaidru dikciju. Ja Jūs vēlaties attīstīt šos publikas ietekmēšanas mehānismus, tad Jums noteikti noderēs Zanes Daudziņas vingrinājumi!
Vai esat kādreiz domājuši, kas notiek jūsu ķermenī, kad izjūtat uztraukumu? Galveno lomu šajā procesā spēlē kortizols - hormons, kas ir atbildīgs par mūsu stresu. Šajā blogā mēs izpētīsim kortizola lomu, tā ietekmi uz mūsu veselību un veidus kā to kontrolēt.
Kortizols, ko bieži dēvē par "stresa hormonu", ir steroīdu hormons, ko ražo virsnieru dziedzeri. Tas izdalās, reaģējot uz stresa signāliem no smadzenēm un rada mūsos vajadzību bēgt vai cīnīties. Šis hormons aktivizējas, kad ir kaut kādas bīstamība mūsu dzīvībai.
Īstermiņā kortizols ir ļoti vajadzīgs, bet problēmas sāk rasties, kad stress saglabājas ilgstošu laiku. Sekojošās veselības problēmas var parādīties ilgstoša stresa rezultātā:
1. Palielināts asins spiediens. Kortizola rezultātā ķermenis sāk ražot vairāk glikozi, kas savukārt palielina asins spiedienu.
2. Liekais svars. Stresa situācijas provocē cilvēkus lietot uzturā vairāk kalorijās bagātu ēdienu.
3. Miega traucējumi. Bezmiegs un hroniski miega traucējumi ir ļoti izplatīti augsta kortizola līmeņa situācijās.
1. Skatuve ir kā palielināmais stikls. Frontālais pretnostatījums pret publiku rada palielināmā stikla efektu, kas nozīmē to, ka visa auditorijas uzmanība ir koncentrēta vienā punktā – uz runātāju. Sajūtot uz sevi virzīto enerģiju, runātājs uz skatuves var sajusties kails. Šīs sajūtas dēļ, lielākā daļa cilvēku, proti, 42%, kuriem piedāvā uzstāties, atbild ar : “Jūs jau varat man piedāvāt uzstāties, bet es skaidri zinu, ka tai dienā saslimšu!”. Uz skatuves viss ir redzams – katra apģērba kroka, katra pārteikšanās, katra kustība.
2. Uz skatuves visas emocijas ir daudz intensīvākas. Arī laiks, šķietami, uz skatuves iet ātrāk. Mana lielākā izgāšanās notika publiski uzstājoties Latvijas Televīzijā, raidījuma “100 grami kultūras” tiešraidē, kad diskusijā ar teātra kritiķi es aizmirsu ko gribu teikt - iestājās Blackouts.
Es drīzāk skaitīju klusuma sekundes nevis centos atcerēties ko teikt. Vienīgā doma bija – kad raidījums beigsies? Aizbraucot mājās, es noskatījos minētā raidījuma ierakstu, lai saprastu – cik tad šausmīgi bija? Un tā “melnās bildes” pauze, kas likās ilga uz vairākām sekundēm, ierakstā ir tikai pussekundi liela. Turklāt tā izskatījās vienkārši kā maza aizdomāšanās!
3. Skatuve ir transformācijas zona. Cilvēki, kas kāpj uz skatuves, mainās. Viņi kļūst harismātiskāki, komunikablāki un atvērtāki. Ir tikai jāievēro viens ieteikums – regularitāte.
Nodarbības mums notika 2 reizes nedēļā, tai skaitā 1 reizi nedēļā uzstāšanās nelielas grupas priekšā un Facebook live tiešraidē. Analizējot viņa uztraukuma pilno uzstāšanos 1. nodarbībā, es secināju, ka viņš ir “perfekcionists”. Viņš noskatījās visus iespējamos podkāstus par publisko runu, visus pieejamos video materiālus, apmeklējis lekcijas, kā arī izlasījis grāmatas.
Bet pirmajā nodarbībā viņš nespēja pateikt pat Labdien, jo iestrēga bloķējošā uztraukumā. Viņam likās, ka katra kustība, katrs vārds, kuru viņš gribēja pateikt nav izcils, nav pietiekami labs viņa augstajiem ideāliem. Viņš cīnījās ar sevi un tas skats nebija simpātisks.
Ir tādi cilvēki, kuri stresa situācijās, kas ļoti savdabīgi kustēties, piemēram, sāk šūpoties gurnos, tādi kuri liek kājas visneērtākajā pozā X, ir tādi, kas neskatās uz publiku, un drīzāk runā ar kādu, kas atrodas aiz loga, tādi kuri sastingst vienā punktā un vispār nekustās, tādi, kuri aiziet skatuves dibenplānā un vēro publiku caur plecu. Tādi, kuri nezin kur likt rokas un atstāj tās karājoties, it kā tās nepieder viņiem, un tādi, kas apķer sevi un nelaiž vaļā.
Šis konkrētais puisis svīda un lauzīja rokas. Viņam bija svarīgi nonākt līdz iekšējai atziņai "man ir vienalga, es nodedzinu visus tiltus un es to izdarīšu". Viņš bija sevi nomocījis līdz spēku izsīkumam un tikai tad viņš palaida vaļā savas perfekcionista augstās prasības. Apmācību rezultātā šim puisim izdevās novadīt 3 lekcijas, 100 cilvēku priekšā – pirmo reizi mūžā.
Pavisam nesen es strādāju ar kādu sievieti, kurai ir bloķējošs uztraukums.
Pat nodarbības laikā, kad viņai bija vienkārši jānorunā 2 minūšu fragments, viņai sāka trūkt gaiss, viņas balss kļuva klusāka, viņa vairs neskatījās ekrānā (tā bija tiešsaistes nodarbība), viņa it kā sāka izgaist manu acu priekšā. Man bija sajūta, ka es skatos mežonīgu cīņu bez noteikumiem, kur ringā cilvēks plosa pats sevi.
Viņa teica: "Es vairs nevaru". Un acīs parādījās asaras.
Tas ir signāls, ka nodarbība ir jāpārtrauc. 50% gadījumos uztraukuma cēlonis ir nespēja pāriet no rakstītas valodas uz sarunvalodu. Man likās aizdomīgi, ka viņa jau 3x pieminēja, ka viņai bail aizmirst tekstu.
Es sāku uzdot jautājumus par, tā saucamajiem, blackoutiem jeb teksta aizmiršanu. Un atklājās kaut kas ļoti svarīgs.
Skolas laikā viņa esot bijusi teicamniece. Bet bija viens BET ...
Viņa nekā nevarēja atcerēties no galvas dzejoļus. Viņa esot tos iekalusi, bet vienalga aizmirsās kāds nieka vārds un līdz ar to visi pārējie vārdi.
Viņas teicamnieces tēls (viņas pašas acīs) sāka brukt. Un ar katru gadu viņa sāka iekšēji būvēt monstru, kuru sauc "Bailes aizmirst tekstu". Īpaši tas ir raksturīgi introvertiem, kuri ļoti labprāt baro ar domām ideju, ka viņi nevar runāt.
Šīs domas viņu smacēja jebkurā darba prezentācijā. Tās viņu sāka mocīt pat nedēļu pirms uzstāšanās. Un tad, kad bija jāprezentē, šis monstrs viņu jau bija IZNĪCINĀJIS.
Mēs atradām viņas uztraukuma cēloni.
Viņai bija ļoti svarīgi iemācīties nevis iekalt tekstu, bet gan kontrolēti improvizēt. Tad kad viņa to paveica, viņai bija jāapgūst 3 satura veidošanas instrumenti, kas padarīs atcerēšanos daudz vieglāku (labākie satura veidošanas kursi ir atrodami šeit ).
Un pašās beigās, viņai bija jāsagatavo savs ķermenis un prāts, izmantojot ļoti vienkāršas elpošanas un nomierināšanās tehnikas.
Uztraukumu ir iespējams pārvarēt. To jau ir izdarījuši simtiem cilvēku. Sāc arī Tu ar šo kursu: "Uztraukuma kontrole perfekcionistiem".
Stress, kas saistīts ar publisko runu un uzstāšanos, daudziem cilvēkiem liek noslēpt savu personību publikas priekšā, turklāt visdažādākajos veidos. Kad ir jānoņem no sevis uzmanība, cilvēki kļūst radoši:
1) izveido ļoti daudz spilgtus slaidus un runā, skatoties tikai uz slaidiem, it kā publikas nemaz nebūtu,
2) slēpj sevi, lasot visu vai vismaz 80% no prezentācijas,
3) slēpj sevi, burtiskā nozīmē ielienot uz skatuves kādā tumšā stūrī,
4) slēpj sevi, neizrādot nevienu dabisku reakciju - faktiski runā kā robots.
TAČU NO ŠIEM PAŅĒMIENIEM NOTEIKTI BŪTU JĀIZVAIRĀS!
Ļoti daudz cilvēku patiešām nevēlas uzmanību. Viņi grib pārvērsties par bezpersoniskām būtnēm, apzināti noņemot no trases ievainojamāko savas personības daļu - savu identitāti. Tā vietā paliek čaula. Čaula, kas monotoni runā tikai tekstu. Cilvēki negrib dzirdēt tekstu - viņi vēlas sekot līdzi stāstam, kurā ir gan kāpumi, gan kritumi, gan emocijas, gan intriga, gan vietas, kurām just līdzi. Viņi vēlas zināt, kas ir galvenais stāsta varonis, ar kuru identificēties.
Tā izskatās cilvēki, kuri cenšas pielāgoties neērtai videi. Videi kurā viņi nav pieraduši uzturēties. Mēs baidāmies no nezināmā. Šis daudzgalvainais monstrs, kuru varam saukt arī par publiku apdraud ļoti svarīgas mūsu sajūtas. Mēs gribam piederēt komūnai, sabiedrībai. Mēs nevēlamies būt nošķirti no citiem, jo tādā veidā mums būs grūtāk izdzīvot. Un paaugstināts kortizola līmenis mums par to norāda.
Šodienas pasaulē, kur patiesas emocijas nekotējas, drošs veids, kā cilvēki spētu atklāt un izpaust savas dziļākās jūtas, var kļūt par absolūti transformējošu notikumu. Tādēļ mums ir vajadzīga katarse: emocionāla atbrīvošanās un attīrīšanās. Katarse notiek, kad tiek atbrīvotas mūsu visdziļākās domas un emocijas. Katarse ir dziedniecisks pārdzīvojums, kas var notikt gan saskarsmē ar mākslas faktu, gan dabas notikumu, gan dzīvi mainošu mirkli, piemēram, bērna piedzimšanu. Šajā blogā mēs izpētīsim katarses spēku un to, kā tas var pozitīvi ietekmēt mūsu dzīvi.
Mūsdienās katarse attiecas uz jebkuru procesu, kas dod iespēju cilvēkiem izteikt savas dziļākās emocijas, bailes vai traumatisku pieredzi.
Tas, protams, ir ļoti augsts mērķis. Kā režisors varu teikt, ka katarse rodas ļoti daudzu apstākļu un likumsakarību (kā arī nejaušību) rezultātā. Visas šīs izpausmes ir ļoti sarežģīti izplānot.
Bet viens ļoti svarīgs ingredients gan ir vajadzīgs, radikāla atklātība un ticība, ka tas ar ko Jūs dalāties ir ļoti vērtīgs materiāls. Un tad kombinācijā ar visiem komunikācijas instrumentiem, lielu pieredzi, izcili atrastiem vārdiem, telpu un vidi, kas palīdz sniegt pareizās emocijas, Jūs varat cerēt, ka izdosies pietuvoties katarsei.
Ņemiet vērā, ka katarse ir emocijas. Lai radītu emocijas, Jūsu runai ir jābūt par emocionālās situācijām, pārsteidzošiem notikumiem un vispārcilvēciskām atziņām.
Tiecieties uz šo skaisto mērķi, bet neuztveriet to kā pašmērķi.
Neverbālā komunikācija ir zinātne par stabilitāti. Tas ir vienīgais neverbālās komunikācijas uzdevums - radīt sajūtu, ka Jūs esat stabils. Bet lielākā problēma ir tā, ka cilvēki parasti visu sabojā ar nevajadzīgu šūpošanos, parazīt kustībām, gorīšanos, kāju likšanu krustām, utt. Neverbālā saziņa ir daudz svarīgāka par verbālo, jo mēs pieņemam lēmumu par to vai vēlamies ar kādu cilvēku turpināt komunicēt no tā vai mēs viņam/viņai varam uzticēties. Nestabilam un nepārliecinātam cilvēkam mēs parasti neuzticēsimies.
Pirms Jūs sākat runāt ar savu auditoriju vai 1:1 situācijā pārbaudiet šo neverbālās komunikācijas kontrolsarakstu:
Neverbālā saskarsme kļūs par galveno nepārliecinātības norādi, ja Jūs veiksiet šādas darbības:
Neverbālā saziņa ar publiku nozīmē, ka Jūs prot pareizi kustēties pa skatuvi. Šajā gadījumā skatuves var būt jebkāda telpa, kurā kāds runātājs atrodas pret savu publiku. Skatuves kustība nenozīmē, ka runātājs bez mitas visu laiku staigā tīģeris krātiņā.
1. Centrālā pozīcija. Ievadā un nobeigumā runātājam ir jāatrodas centrālā pozīcijā attiecībā pret savu publiku. Tādā veidā runātājs parāda, ka ir saimnieks šīs konkrētās runas laikā.
2. Decentralizēta pozīcija. Tātad jebkura pozīcija uz skatuves, kas nav centrāla pozīcija. Jūsu runa visticamāk ir sastrukturizēta vairākās epizodēs. Katru no šīm epizodēm Jums ir jānorunā citā pozīcijā uz skatuves. Tas nozīmē, ka pēc ievada, kad Jūs atradāties centrā, Jūs pasperat vienu vai divus soļus uz sāniem vai uz priekšu, paliekat tur stāvēt visu nākošo epizodi, norunājiet to stāvot jaunajā pozīcijā, un tad atkal pārejiet uz citu vietu uz skatuves, kura nav centrālā vieta.
Tiešsaistes formātos Jūsu stabilitāte ir tikpat svarīga kā klātienes komunikācijā. Tādēļ piedomājiet, lai Jūsu kājas arī zoom vai MS Teams formātos atrastos stabili uz zemes, lai Jūsu mugura arī sēžot būtu taisna un, lai Jūsu plastiskāko ķermeņa daļu - pirkstus, būtu iespējams redzēt ekrānā.
Ļoti svarīgi, lai Jūs neizmantotu krēsla atzveltni, jotas radīs pārāk atslābinātu stāvokli.
Mūsu ķermenis nekad nemelo. Tas ir tikai instruments, kurš atspoguļo cilvēka iekšējo stāvokli. Tādēļ, ja Jūs vēlaties radīt pārliecināta cilvēka iespaidu, tad Jums ir jābūt (iekšēji) pārliecināta cilvēka stāvoklī. Jums ir jādomā tā, kā to dara pārliecināti cilvēki. Melu detektors pret šādu cilvēku nestrādā, jo tur nav melu.
Vairāk par ķermeņa valodu lasiet blogā "8 ķermeņa valodas triki Tavai pārliecībai".
Jūsu publika sastāv no ļoti dažādiem psiholoģiskiem tipiem. Katrs no tiem izprot pasauli savādāk, tādēļ arī Jums jāpielāgo sava runa un satura veidošanas stratēģijas, lai uzrunātu visus klātesošos. Šajā blogā Jūs uzzināsiet 3 labākās stratēģijas, kuras uzlabos Jūsu iedarbību uz publiku 10 reizes.
Kāds angļu režisors nosaucis publiku par daudzgalvainu monstru. Ja skatās no skatuves uz zāli, tad tiešām mēs redzam tikai galvas, kas pavērstas pret runātāju. Katra no šīm galvām ir personība, kas vēlas kaut ko iegūt. Un viena no svarīgākajām publiskās komunikācijas atziņām ir - jebkurš Jūsu skatītājs ir egoists. Viņš vai viņa vēlas uzzināt kaut ko sev svarīgu, iegūt prasmes, sadraudzēties, nopirkt, pārdot, utt. Jūsu klausītājiem rūp tikai viņi paši.
1. Zinātniskais tips. Tie ir cilvēki, kuri saprot pasauli ar racionālo domāšanu. Viņiem vajag salīdzināt pirms un pēc, viņi grib zināt cenas, izmērus, izmaksas, visu to, kas veido priekš šī cilvēka labāku izpratni par izdevīgumu.
2. Emocionālais tips. Šie cilvēki saprot pasauli identificējoties ar kāda cita cilvēka problēmu. Emocionālais tips vēlas dzirdēt citu cilvēku pieredzi. Tie būtu stāsti vai piemēri.
3. Žurnālista tips. Šie cilvēki saprot pasauli tad, kad viņi paši var runāt par to. Tas nozīmē, ka viņiem ir jādod iespēja izteikties. Parasti tas notiek jautājumu un atbilžu blokā.
4. Vizuālais tips. Šie cilvēki saprot pasauli caur attēliem, bildēm, video materiāliem vai paraugdemonstrējumiem.
Lūk arī izveidojās pat sava veida struktūra Jūsu prezentācijai. Katrs no šiem tipiem tiks uzrunāts un pieslēgsies Jūsu saturam, ja dosiet viņiem tādu iespēju.
Šī stratēģija nozīmē to, ka jūsu runā ir jābūt epizodēm, kuras ir 4 klases līmenī, epizodēm, kuras ir jauno profesionāļu līmenī, un epizodes meistaru līmenī.
Tā ir valodas un satura sarežģītība. Jo sarežģītāks saturs, jo vairāk enerģijas tas prasa no klausītāja, lai to aptvertu. Tādēļ Jums ir jāņem vērā, ka publikai ik pa laikam ir jādod atslodze.
Parasti ievadā un nobeigumā ir jābūt super vienkāršai valodai, lai mēs uzrunātu pilnīgi visus klausītājus. Ja izmantosiet stāstu ievadā, tad to uztvert arī būs daudz vieglāk, nekā racionālos jēdzienus vai terminoloģiju.
Tālāk, runas vidus daļā, Jūs varat kombinēt šādas komplicētas epizodes.
Publikai arī ļoti patiks, ja Jūs viņus pabrīdināsiet, ka tuvojās "smagā artilērija", lai viņi spētu aktivizēties.
Ja mēs izvērtējam ASV publiskās runas paraugus, tad var pamanīt, ka katrā runā politiķi maina savu tēlu jeb attieksmi.
Pirmkārt, striktais tēls. Tāds, kurš runā par sarkanajām līnijām, idejām, kuras nekādā gadījumā netiks pieļautas, par termiņiem, kuri noteikti tiks īstenoti. Mēs redzam ļoti mērķtiecīgu cilvēku, kurš rada iespaidu, ka darīs visu iespējamo, lai izdarītu to, ko viņš stāsta.
Otrkārt, vizionārs. Un pēkšņi, šis striktais tēls ir kļuvis par nedaudz traku dzejnieku (bet runā tas pats politiķis), kurš ir pievērsies ļoti spilgtiem nākotnes sabiedrības aprakstiem, kurš runā 10-20 gadu tālā perspektīvā. Viņš rada nedaudz sapņainu, bet arī konkrētu tēlu, kurš it kā spēj ielūkoties tur, kur citi nespēj redzēt.
Treškārt, pateicības cilvēks. Tas ir cilvēks, kurš atrod iespējas savā runā pateikties - sievai, Dievam, bērnam, šoferim, partijai, covidam, uttt. Faktiski, jebkuram cilvēkam vai parādībai. Pateicība komunikācija ir ļoti spēcīgs ierocis, jo parāda to, ka runātājs novērtē citus cilvēkus, ka runātājs nav iestrēdzis narcistiskā sevis tīksmināšanās stāvoklī. Ka viņš ir empātiska būtne.
Humora izjūta ir magnēts. Tas ir 100% magnēts, kas patīk jebkuram cilvēkam. Šajā blogā es necentīšos Jūs smīdināt. Drīzāk es paskatīšos no režisoriska skatpunkta kas būtu jādara, lai mēs varētu attīstīt šīs spējas. Jo humora izjūtu var attīstīt tāpat kā harismu vai citas cilvēku spējas, kuras ir saistītas iekšējo stāvokli un iekšējiem procesiem.
Viens no "The office" autoriem teica, ka humora izjūta tāpat kā rakstīšana, nav tā lieta, kuru tu vienu brīdi varēsi teikt, ka esi apguvis. Apgūt humora izjūtu ir grūti arī tādēļ, ka viena cilvēka dzīves mīļākais seriāls, ir otram cilvēkam sliktākā filma. Ir ļoti sarežģīti saprast vai tas ko tu dari ir pareizi vai nepareizi.
Ja tu esi profesionāls basketbolists, tad tu skaties filmas par basketbolu, skaties spēles, trenēsies, runāsi ar basketbola profiem. Ja tu gribi attīstīt humora izjūtu, tad tev ir jāskatās komēdijas, stand-up, jālasa komēdiju grāmatas, blogus, jātiekās ar cilvēkiem, kuriem ir tieši tādi paši mērķi, jāraksta savi komēdiju skeči.
Tādēļ pirmais ieteikums, lai attīstītu humora izjūtu ir lasīt labas kvalitātes komēdiju literatūru latviešu valodā (arī tulkojumus latviešu valodā), piemēram:
Pirmā lieta, kuru mācīja Latvijas Kultūras Akadēmijas teātra fakultātē par humora izjūtas attīstīšanu, ka humors un humora izjūta dzīvo valodas telpā. Līdz ar to, humora izjūtas attīstīšana ir tiešā mērā saistīta ar valodas iespēju padziļināšanu, un valodas bagātināšanu. Jo kā tad jūs varētu atrast un izdomāt visādus smieklīgus vārdus, frāzes, teikumus, ja jums elementāri trūks materiāla? Ja jums nav no kā kombinēt, Jums nav ar ko strādāt.
Izgāšanās jeb “fuck up” stāsti, stendapi un "cepieni" – tie ir spilgti un iedarbīgi jaunie formāti, kurus arvien vairāk pārņem korporatīvā un akadēmiskā vide.
Lai arī stendaps ir viens no sarežģītākajiem komunikācijas formātiem, pakāpeniski notiek tā saliedēšanās ar korporatīvo pasauli.
Amerikas kompānijas “Spanx” dibinātāja Sāra Bleiklija stendapus izmantojusi, lai saliedētu darbiniekus.
Bleiklija uzaicinājusi profesionālu konsultantu, kas palīdzējis uzņēmumā strādājošajiem izveidot savus stendapus. Tādējādi cilvēkam, kuram iepriekš ar tādu vidi nav bijusi nekāda saistība, tiek dota iespēja ielūkoties komēdijas žanra komunikācijas formātā un saprast, ka var arī tā. Darbinieks kļūst pašpārliecinātāks, drosmīgāks un jūtas novērtēts.
Humora izjūtu var attīstīt. Pasaulē ir simtiem un tūkstošiem komiķu, kuri neticēja savām spējām, bet pēc apņemšanās to izdarīt ir sasnieguši lieliskus rezultātus. Sākāt arī Jūs savu ceļojumu humora izjūtas attīstīšanā jau tagad!
Cilvēkiem ir ļoti vajadzīga atgriezeniskā saite, lai viņi varētu labāk saprast savas kļūdas. Bet tik daudz gadījumos šī atgriezeniskā saite ir traumējoša, netaktiska un nevienam neko labu nedod. Lielākā problēma ir tāda, ka cilvēks, kurš sniedz atgriezenisko saiti var sāk pieņemt "patiesības nesēja lomu" (truth-teller) un uzreiz attaisnot jebkādu veidu kā šī "patiesība" tiek pasniegta". Diemžēl parasti sekas ir gaužām bēdīgas. Tādēļ šajā rakstā Jūs uzzināsiet veidu, kā kritizēt un iedvesmot vienlaicīgi. Lai Jūsu "patiesība" nav kaitnieciska, bet tiešām palīdz.
Čarlzs Švābs ir viens no veiksmīgākajiem 20. gadsimta uzņēmējiem ASV. Kādu dienu viņš pamanīja, ka rūpnīcā zem zīmes "smēķēt aizliegts" atrodas 4 strādnieki un smēķē. Viņi nevarēja nepamanīt šo zīmi. Tas bija apzināts gājiens.
Čarlzs Švābs piegāja pie viņiem un nevis norāja, bet gan katram no viņiem uzdāvināja cigāru un teica: "Vai Jūs nebūtu tik laipni un neizsmēķētu šo cigāru ārpusē".
Strādnieki tā arī izdarīja. Viņi netika nolamāti par šo atklāto rīcību, kaut gan viņi zināja, ka ir pelnījuši rājieni. Bet tā vietā uzņēmuma vadītājs deva iespēju viņiem justies svarīgiem, jo saņēma cigārus. Strādnieki paši saprata savu rīcību un nekad vairs tā nerīkojās, jo viņu cieņa pret Čarlzu Švābu tikai pieauga pēc šī atgadījuma.
Ko mēs varam mācīties no šī piemēra?
Saturs, ko mēs runājam ir tikai instruments, lai mēs paustu pasaulei savu attieksmi, savas vērtības. Tas, kas slēpjas aiz rindiņām ir tas, ko mēs pa īstam stāstām. Un tāpat kā ir jātulko ķermeņa valoda, tādā pašā veidā mums ir jātulko emocijas, jo emocijas ir valoda. Jeb precīzāk sakot, dzimtā valoda. Emocionāli inteliģents cilvēks ir emociju tulks, kurš saprot kas slēpjas aiz vārdiem, emocijām, situācijām. Kurš spēja ar empātijas palīdzību izprast cilvēkus un notikumus.
Emocionālās inteliģences viens no svarīgākajiem aspektiem ir iemācīties apzināties emocijas, saprast emociju funkciju, rašanos, kā mēs tās varam izmantot savā labā, un paskatīties uz visu šo pasauli no dažādiem rakursiem. Katrā ziņā būtu jācenšas neizvairīties no emocijām un neiekrist dogmatikas slazdos, iedalot emocijas labajās un sliktajās. Ja mēs virzīsimies šajā virzienā, ir cerība, ka mēs kādu dienu kļūsim par emociju ģēnijiem.
1. Mēs spējam saskaldīt atomu, bet nespējam vadīt dabiskas emocijas spriedzes situācijās.
2. Mēs strādājam ar uzturvielu bagātinātājiem, lai kļūtu vitālāki, bet ignorējam emocijas, kā potenciālo enerģijas avotu.
3. Mēs esam intelektuāli izcili, fiziski ar resursiem apdāvināti, radoši, bet emocionāli neattīstīti.
Vai jūs esat aizdomājušies kādēļ cilvēki tik bieži vērtē, soda vai tiesā citus? Te var būt ļoti bagātīgs atbilžu klāsts sākot ar seksismu un beidzot ar rasismu, bet šoreiz pievērsīsimies nedrošībai, kas var rasties emocionālās inteliģences trūkuma dēļ.
Nedrošības iemesls var būt tāds, ka ir ļoti grūti nonākt līdz dziļai saskarsmei ar otru cilvēku un izprast emocionālā līmenī no kurienes nāk otrs cilvēks. Lai tas mainītos mums jāsāk ar to, ka jāapzinās emocionālā inteliģence, kā nozīmīga mūsu sabiedrības prasme. Un tad apzināti jāinvestē laiks, lai šo prasmi attīstītu. Pagaidām mēs to nedarām, ne paši, ne radām iespējas saviem bērniem apgūt šādas prasmes.
It īpaši grūti tas ir tiem cilvēkiem, kuri ir apspieduši emocijas, nenovērtē emociju spēku, vai kuriem ir bail runāt par emocijām. Tās faktiski ir bailes, ka atklāsies kaut kas ļoti patiess un personisks. EI (emocionālā inteliģence) ir drosme iekāpt intīmā teritorijā un runāt par visu to, kas atrodas šajā zonā.
Tad, kad mēs atklāti runājam par emocijām, mēs parādām pasaulei, savas robežas aiz kurām ir ievainojamība, bailes, traumas, kā arī spējam pamanīt un ņemt vērā citu cilvēku robežas un cienīt tās.
EI ir arī prasme rīkoties un uztvert emocijas, kā instrumentus, lai sasniegtu savus mērķus. Piemēram izmantot dusmas un kaunu tādā veidā, lai varētu transformēt sevi, kā personību un apkārtējo vidi. Tā katrā ziņā nav zinātne par emociju apspiešanu, kontrolēšanu vai noliegšanu. Tieši otrādi, tā ir zinātne, kura izzina emocijas.
Tāpat kā seksuāla inteliģence, arī emocionālā inteliģence ir par apzināšanos – savu darbību un procesu apzināšanos. Parasti mēs ļoti pavirši izturamies pret emocionālo pasauli, un tikai tad, kad notiek izdegšana, pārslodze vai spriedzes situācijas, kad no visām pusēm, kā lavīna gāžas pāri mūsu galvām visādi notikumi, tikai tad mēs sākam pievērst uzmanību emocijām.
Empātiju un emocionālo inteliģenci var uzlabot mācoties un izzinot emocijas, kā tās veidojās, kā tās funkcionē. It īpaši tas ir grūti, kad psihologi paši vēl joprojām izmanto terminus - negatīvās un pozitīvas emocijas. 20.gs izpratne par emocijām ir tāda, ka negatīvās emocijas ir tās, kuras uzsāk, veicina un dod impulsu, bet pozitīvās ir tās emocijas, kuras veido vidi, kurā ir patīkami uzturēties.
Bet mums ir tik daudz dažādu situāciju, kurās mums ir jānostājas pret ne-empātiskiem cilvēkiem vai notikumiem, kur ir jāstājas pret netaisnību, kur ir jāstājas pret bērnu izmantošanu, cilvēku padarīšanu par upuriem. Empātijas kultūra nav tikai kultūra, kurā cilvēki spēs nostāties blakus cietējiem un tiem kuriem tiek darīts pāri, bet gan arī kultūra, kurā tu vari pateikt: "Tas tā vairs nevar turpināties!" Empātija nav visu notikumu un situācija pasīva pieņemšana.
Lai attīstītu emocionālo inteliģenci, būtu jāizveido ļoti aktīvs iekšējais dialogs, kur ar detektīva koncentrāciju Jūs vērojat cilvēkus un notikumus. Jums jāpamana cilvēku smalkās rīcības, mīmika, uzvedība. Kā cilvēki pielāgojas dažādiem izaicinājumiem. Un šī informācija kļūs Jums par ļoti svarīgu pamatu, lai ne tikai izprastu cilvēkus, ne tikai iemācītos kaut ko vairāk par viņiem, bet arī saprastu un pieņemtu viņus.
Spēcīga personība spēj mainīt notikumus un iedvesmot apkārtējos cilvēkus. Bet kā var kļūt par spēcīgu personību? Šajā blogā ir apkopotas tās rakstura īpašības, kas veido spēcīgas personības. Jā, tas ir iespējams kļūt par personību. Spēcīgas personības nepiedzimst. Personības tiek veidotas, tāpat kā no rupja akmens tēlnieks var izveidot izcilu tēlu. Tas prasa darbu, mērķtiecību un spēcīgu rakstura īpašību komplektu.
Balstoties augstāk minētās teorijās mēs varētu izveidot sava veida rīcības plānu, lai izveidotu spēcīgas personības rakstura īpašības (arī, ja Jūs sevi pieskaitiet introvertiem). Tieši rakstura īpašību komplekts ir tas, kas mums ir vajadzīgs. Rakstura īpašības ir kā instrumenti, lai jūs varētu sasniegt savu rezultātu.
Jāņem vērā, ka katrā cilvēkā ir pa kripatiņai no vairuma rakstura īpašībām, bet tieši kombinācija nosaka mūsu personības unikalitāti. Cilvēka personība ir ļoti krāsaina un sarežģīta tēma, jo šīs īpašības var izpausties skalā no radikāla ekscentriskuma līdz introversijai, un, no agresijas līdz tiešumam. Personības receptei mums būtu vēl jāpievieno vide, kurā cilvēks ir audzis, pieredze. Kaut gan rakstura īpašības mainās cilvēka dzīves laikā, īpašību kodols tomēr paliek nemainīgs.
Ja mēs paklausāmies veiksmīgāko pasaules līderu un ietekmīgāko cilvēku padomus, tad ir iespējams atklāt vairākas sekmīga cilvēka īpašības. Piemēram:
- nebaidīties sākt vēlreiz no jauna. Jo nākošā reize nebūs sākšana no nulles, bet gan sākums, kas balstīts iepriekšējā pieredzē.
- Sekmīga cilvēka īpašība ir neuzticēt savas laimes atslēgas citam cilvēkam.
- Darīt to, kas ir pareizi, nevis viegli.
- Esi pacietīgs. Labākās lietas, nāk negaidītas.
- Ja Tu esi noguris, tad iemācies atpūsties, nevis padoties.
- Dari visu iespējamo un neiespējamo, lai Tavas komunikācijas prasmes būtu izcilas.
Šīs rakstura īpašības ļoti augsti tiek vērtētas profesionālā vidē, it īpaši jaunie darbinieki tiek meklēti ar šādām īpašībām darba intervijās.
Psiholoģiskais mantojums. Mūsu dzimta, vecāki, cilvēki, kuru vidū mēs esam auguši un attīstījušies, atstāj ļoti lielu iespaidu uz personību. Tie ir āboli no vienas ābeles. Lai arī kā mēs censtos, cilvēki atrodas savas dzimtas orbītā. Ja šī orbīta ir negatīva, tad tas prasa lielas pūles, lai no tās izrautos. Bet tas ir iespējams.
Tā ir izpausme vai diagnoze, ka cilvēkā, kā daudzdzīvokļu mājā var dzīvot vairākas personības. Šī izpausme ļoti bieži ir saistīta ar atmiņas zudumiem. Piemēram, 80'os gados ASV bija puisis vārdā Viljams, kurš noslepkavoja vairākus cilvēkus. Kad viņš tika apcietināts, viņš teica, ka īstais Viljams tajā laikā gulēja, un viņš nevar uzņemties atbildību par to, ko nebija paveicis. 90% gadījumu personības dalīšanās ir bijusi cilvēkiem, kuri ir bērnībā piedzīvojuši atstumtību vai izmantošanu.
Neskatoties uz to, ka šie ir ļoti traumatiski piemēri ar neirotiskām nosliecēm, jebkura personība ir daudzšķautņaina. Dažādos apstākļos mēs spēlējam dažādas lomas un tā nav obligāti personības dalīšanās.
Komunikācijas zinātnē pat ir ieteicams vienas runas laikā mainīt dažādus tēlus. Piemēram, ASV prezidentiem var bieži novērot "pateicību" kā vienu no izpausmēm. Vienalga vai tā ir pateicība sievai, partijai, Dievam vai kolēģiem, publika jūt, ka šis cilvēks ir empātisks un spēj novērtēt citus cilvēkus sev apkārt. Kā attīstīt pārliecinošu tēlu komunikācijā?
Pēc tam šo tēlu ļoti bieži viņi nomaina uz striktu tēlu, kurš/a nepiekāpīgi un ar spēcīgu pārliecību norāda uz kaut ko, kas netiks pieļauts. Un tad var būt arī nelielas epizodes ar izklaidējošo tēlu, pat prezidentiem, kur mēs redzam gaišāku un vieglāku un bieži vien viedāku personības šķautni. Gaumīga humora izjūta norāda uz viedu un veselīgu personību, kura spēj paskatīties uz lietām ar distanci.
Mūsdienās arvien biežāk var dzirdēt raksturoju - emocionāli nestabila personība. Un ar šo apzīmējumu mēs saprotam pārāk impulsīvu un neapdomīgu rīcību, kas bieži vien noved pie dusmu izvirduma. Savā ziņā viņi ir kā mazi bērni, ieraugot kādu iekārojamu objektu, uzreiz vēlas to iegūt. Tāpat ļoti bieži emocionāli nestabili cilvēki kategorizē apkārtējos "labajos" un "sliktajos".
Katrā ziņā emocionāla nestabilitāte nav spēcīgas personības īpašība. Impulsivitāte dažreiz ir vērtīga rakstura īpašība, bet tikai kombinācijā ar spēju sevi kontrolēt un spēju uzvesties adekvāti. Tieši scēnas un publiskie konflikti norāda uz emocionāli nestabiliem cilvēkiem. Lai tiktu galā ar šādām izpausmēm sākumā ir jāapzinās, ka pastāv impulsivitātes izpausmes un riskantās situācijās ir jācenšas pierunāt sevi, pārvarēt savas dziņas un apstāties pirms šādiem notikumiem. Ļoti svarīgi, ka cilvēki paši arī novērtē sevi pozitīvu pēc šādām paškontroles situācijām, jo tas ir ļoti ļoti sarežģīti.
"Bet kā man atrast laiku katru dienu, lai veiktu runas vingrinājumus, pat nerunājot par fiziskajiem vingrinājumiem?". "Kur regulāri izmantot apgūto runas mākslas treniņu programmu?". Atbilde ir - KATRU REIZI, KAD RUNĀJAT. Šajā rakstā uzzināsiet, kā ikdienas komunikācija var kalpot kā labākā platforma runas vingrinājumiem, lai izkoptu balsi, dikciju un kopējo balss skanējumu. Jūs uzzināsiet labākos artikulācijas un skaņu izrunas vingrinājumus. Zane Daudziņa, Arnolds Liniņš, Kaspars Znotiņš un Aina Matīsa tiek uzskatīti par runas mākslas meistariem un pamatlicējiem Latvijā. Apvienojot Zanes Daudziņas runas vingrinājumus, Arnolda Liniņa dikcijas vingrinājumus un Kaspara Znotiņa skaņu veidošanas tehnikām, šis raksts kļūs par pirmo soli, lai Tava balss kļūtu spēcīga, iedarbīga un atmiņā paliekoša.
Tava balss var kļūt par Tavu galveno ieroci, kad Tev nāksies pārliecināt savus klausītājus. Un kombinācijā ar labākajām satura veidošanas tehnikām, Jums nebūs konkurentu. Bet tik pat lielā mērā Tava balss var kļūt par galveno iemeslu, kādēļ neveidojas veiksmīgas attiecības ar cilvēkiem. Lūk, ir vairāki vingrinājumi, kuri palīdzēs attīstīt Tavu balsi līdz jaunam līmenim.
Viens no Zanes Daudziņas rezonatoru vingrinājumiem - nostāties ar muguru pie sienas, un "runāt mugurā", it kā Tev mute būtu mugurā. Jums ir jājūt, kā vibrē Jūsu mugura saskaroties ar sienu. Jūs variet sākumā pat tikai padūkt ar skaņu "mmm", tad pāriet uz atsevišķu skaņu veidošanu, piemēram, "ba ba ba", vai arī strādāt tikai ar skaņu "aaa". Šis vingrinājums Jums palīdzēs attīstīt ķermenisko skanējumu, un izvairīties no runāšanas ar galvas, deguna vai kakla rezonatoriem. Šī rezonatoru attīstīšanas treniņu programma var tikt izpildīta ar sekojošām skaņu kombinācijām:" ooo, aaa, uuu". Kā arī ar "ga ga ga, ba ba ba, da da da". Šīs skaņas palīdzēs Jums vieglāk un ātrāk sajust skaņas rezonēšanas procesus Jūsu ķermenī.
Arī atsevišķi fiziskie vingrinājumi, kombinācijā ar balss skandēšanu, ļoti labi palīdz attīstīt ķermenisko skanējumu. Piemēram, vingrinājums "satītā lapa" jeb embrija pozas vingrinājums. Šī runas vingrinājuma laikā, Jums jānonāk no satītas embrija pozas, ķermeniski atvērtā pozā. Vienlaicīgi ar šo fizisko vingrinājumu, Jums ir arī jādūc skaņa "aaa", un fiziski veroties vaļā, no embrija pozīcijas, sajūtiet kā Jūsu balss veras vaļā un kļūst plašāka, krāsaināka un visur esoša. Balss veidojas atkarībā no Jūsu iekšējiem stāvokļiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka Jūs sajūtat sevī plašumu, jaudu un atvērtību. Šī treniņu programma dos Jums iespēju sajust, ka Jūs piepildāt telpu ar sevi, ar savu balsi. Sajūtat, ka Jūs esiet plašas lielas telpas katrā stūrītī. Ka Jūs, kā personība esat plaši, lieli un, tādā veidā Jūsu balss pielāgosies, šim Jūsu, iekšējam stāvoklim. Fiziskie vingrinājumi, vienmēr palīdz daudz labāk attīstīt balss skanējumu.
Zane Daudziņa apgalvo, lai attīstītu savu balsi, vislielākā uzmanība ir jāpievērš elpošanas vingrinājumiem. Elpošana ir visa pamats. Publiskā runā ļoti bieži uztraukuma rezultātā runātāji "aizmirst elpot". Un tieši skābeklis var palīdzēt tikt galā ar uztraukumu. Ir ļoti daudz izcili efektīvu uztraukuma mazināšanas tehniku. Gan iekšējā miera pamats, gan balss "atspēriena" pamats. Bez elpas pārvaldīšanas nav iespējams labs rezultāts. Ir cilvēki, kuri jau no bērnības prot pārvaldīt elpošanu intuitīvi, bet vairumam cilvēku šī prasme ir jāapgūst. Ja runas laikā cilvēks aizmirst elpot, kas ir ļoti bieža parādība uztraukuma rezultātā, tad var sākties skābekļa bads jeb hipoksija. Tā rezultātā ir ļoti grūti koncentrēties un savākt domas. Lai no tā izvairītos ir jāspēj pārslēgt sava elpošana uz dziļu un pilnu elpu, lai apgādātu smadzenes ar skābekli. Zane Daudziņa apgalvo, lai pareizi iemācītos kontrolēt elpošanu, ir jāiemācās pareizi izelpot. Tas ir ļoti būtisks runas vingrinājums. Tad, kad Jūs izelpojat, nokontrolējiet, ka esiet, it kā izspieduši no plaušu visiem stūrīšiem sasmakušo gaisu, un tad, aizturiet elpu uz 3 sekundēm. Ieelpa, savukārt, sākās no pašas vēdera lejasdaļas, it kā pakāpeniski piepildot visu ķermeni, kā mucu ar skābekli. Šī procesa laikā ir jāapzinās, ka Jūsu ķermenis ir tilpums jeb trauks, kas ir jāpiepilda. Kad ieelpa ir veikta, aizturiet elpu līdz 3 sekundēm. Pēc tam seko ļoti gara un dziļa izelpa. Variet uztvert šo vingrinājumu kā fizisku vingrinājumu, kura laikā uztveriet savu ķermeni, kā vāzi, bļodu, vai arī jebkuru citu trauku, kuru Jūs cenšaties piepildīt.
Arnolds Liniņš bija Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs no 1971.-1987. gadam, un viņš ļoti lielu nozīmi pievērsa runas vingrinājumiem, it īpaši artikulācijas vingrinājumiem, (P.S. dikcija un artikulācija ir sinonīmi). Arnolds Liniņš izveidoja dikcijas vingrinājumu tabulu, kuru regulāri veicot divu nedēļu laikā var nostiprināt mutes muskulatūru. Mūsdienās, viņa mantojumu turpina attīstīt viņa dzīvesbiedre Aina Matīsa, kura ir viena no vadošajām runas mākslas pasniedzējām Latvijā.
Veicot Arnolda Liniņa dikcijas vingrinājumus, katru dienu tikai 15 minūtes, Tu jutīsi pirmos rezultātus jau pēc divām nedēļām. Patskaņu rinda augšpusē būtu jāizrunā ļoti skaidri un plaši atvērtu muti. Platais "e" ir jāizrunā ar tādu kā kantainu muti, kur ir redzami visi zobi. Šaurais "e" ir jāizrunā ar daudz diskrētāku lūpu līniju un zobiem arī ir jābūt redzamiem. Skaņu "i" , mēs veidojam pievelkot lūpas nedaudz tuvāk zobiem, un lūpu kaktiņi ir pastiepti uz sāniem. Skaņa "o" ir jāizrunā, izveidojot ar lūpām skaistu nulli. Skaņas "u" laikā, lūpas tiek aktīvi pastieptas uz priekšu. Arī visi divskaņi ir jāizrunā ļoti aktīvi un atvērti, pat nedaudz pārspīlēti.
Rezultātā šī Arnolda Liniņa dikcijas vingrinājumu tabula ir jāveic kombinējot līdzskaņus un patskaņus. Pirmā rinda veidotos sekojoši: ma ma ma, me(platais) me(platais) me(platais), me (šaurais) me(šaurais) me(šaurais), mi mi mi, mo mo mo, mu mu mu, mai mai mai, mie mie mie, mei mei mei, meu meu meu, utt, līdz kamēr visi divskaņi būs beigušies. Otrā rinda, attiecīgi, sāksies ar - na na na, ne (platais) ne(platais) ne(platais), ... Skaņu izrunas vingrinājumi var kļūt par galveno runas kvalitātes instrumentu, it īpaši, ja Jūs spēsiet pakāpeniski paātrināt izrunas ātrumu.
Mēles mežģi ir ļoti efektīvi artikulācijas aparāta vingrinājumi. Šie mēles mežģi, kuri ir pieminēti zemāk, domāti gan pieaugušajiem, gan bērniem. Dikcijas uzlabošanas vingrinājumi pēc būtības neatšķiras. Mēles mežģi bērniem parasti ir vārdu virknējumi, kurus bērni var viegli saprast, kā arī tie ir ētiski mēles mežģi, ko nevarētu teikt par - "Dēli ar dēli nosita dēli". Citu fizioloģisku atšķirību nav. Bet jāņem vērā, ka katrs mēles mežģis ir jāuztver kā konkrētu skaņu trenažieris. Sekojošā tabulā ir apkopoti labākie katras skaņas attīstīšanas mēles mežģi.
"a", "au" | Mazā Alma rāvā bradā basām kājām krasta malā. |
Aplokā auļo un joņo straujo jaunlopu bars | |
Manam baltam lakatam melna apmala | |
Manai baltai mājai pāri raiba kaija gaisos laižas | |
"e" | Avenes un zemenes, mellenes un dzērvenes, vecene ber sedzenē. |
Jete Zete zemenēs, Pēters meklē vēdzeles. Mēs te sēnes celmenes, vecene, ej, mellenēs! | |
"i" un "ai" | Bikli klibi, klibi bikli kraukļi klintīs glūn |
Baigi bikli bēgļi brikšņos brien | |
"kl", "kr" | Kārlis Klārai krelles dāvā, Klāra Kārlim klarneti |
Šņāceņi un svelpeņi | Šis žagaru saišķis nav mans žagaru saišķis, bet tas žagaru saišķis, kas pārlikts šķērsām un pārsiets ar šņori, ir mans žagaru saišķis. |
Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms. | |
Šici Sočos | |
"pa", "ka" | Pupa pa kapeikai |
Visām "a" un "ā" skaņām latviešu valodā ir jābūt izrunātām samērā dziļi ar plaši atvērtu muti. Savukārt, lai pareizi izrunātu "e" skaņu ir jānostiepj lūpas uz sāniem un mutei ir jābūt gandrīz aizvērtai. Strādājot ar mēles mežģiem, vislabāk ir sākumā izrunāt katru skaņu ļoti lēni, decenti, un tad pakāpeniski palielināt izrunāšanas ātrumu.
Augstāk minētie mēles mežģi, arī ātrrunas vingrinājumi, kas palīdzēs būtiski uzlabot artikulāciju. Ātrrunas vingrinājumi ir jāveic ļoti precīzi. Tādēļ sākumā vienmēr patrenējieties tos veikt lēnām, apzinoties kā Jūs veidojat katru skaņu, kontrolējot to, ka Jūs nenoraujat galotnes vārdiem. Jums būtu jāsāk baudīt skaņu veidošanas process, pirms sākt strādāt ar ātrrunas vingrinājumiem.
Balss nav tikai fizioloģija. Balsi ļoti ietekmē arī Jūsu emocionālais stāvoklis. Jūs nespēsiet attīstīt jaudīgu un pamatīgu balsi, ja regulāri jutīsieties nospiesti, grūtsirdīgi. Ļoti bieži balss ir, kā spogulis, kas ļoti precīzi parāda, kā Jūs jūtaties. Par šo ļoti interesanto novērojumu vairāk varat uzzināt šajā video materiālā:
Kaspars Znotiņš tiek uzskatīts par aktieri ar visizkoptāko runas tehniku Latvijā. Un piekritīsiet - viņa balsī un runas veidā ir patiesi patīkami klausīties. Bet kāds tad ir Kaspara Znotiņa noslēpums? Kāds ir Kaspara Znotiņa slepenais runas vingrinājums? Balss, dikcija un skaidra doma ir ikviena aktiera galvenais instruments. Un, gluži tāpat kā mūziķi, rūpējas par saviem mūzikas instrumentiem, arī aktieriem ir regulāri jāizkopj un jārūpējas par savas balss aparātu. Un katram aktierim ir sava metode un vingrinājumu kopums, kā šo runas aparātu "uzturēt labā kārtībā".
Varbūt tā pat nav metode, bet gan attieksme pret runāto vārdu, proti, ka nav starpības starp to, kā Kaspars Znotiņš runā, esot uz skatuves, spēlējot izrādi vai, kā viņš runā ikdienā. Kaspara Znotiņa gadījumā, domas precizitāte, balss tonis, katras skaņas artikulācija ir ļoti augstā līmenī. Šo principu var aizņemties un ikdienā izmantot ikviens - ne tikai aktieri. Principā, tas nozīmē, būt klātesošam katrā ikdienas komunikācijas izpausmē. Apzināti izvēlēties vārdus, skaņas, balss tembru. Apzināti izgaršot katru vārdu, ieliekot tajā emocijas un piemērotu noskaņu. Zane Daudziņa stāstīja, ka kopējā ģimeņu laivu braucienā, sēžot vakarā pie ugunskura, Kaspars Znotiņš runā tikpat iedarbīgi un efektīvi, it kā spēlētu “Ziedonis un Visums”. Lai ilgtermiņā uzlabotu kopīgo runas prasmi, Jums ir jānojauc siena starp ATBILDĪGAJĀM RUNĀM, uz kurām Jūs gatavojaties, un Jūsu ikdienas komunikāciju. “Kaspara Znotiņa metode” nozīmē, ka Jums ikdienas komunikācijā ir jāsāk dzirdēt sevi no malas. Sāciet ieviest runas mākslas tehnikas un principus ikdienas komunikācijā!
Piemēram, runājot pa telefonu, brokastojot vai laivu braucienā - sajūtiet baudu no tā, cik labi Jūs esat izmantojuši pat kādu atsevišķu vārdu, kas uzreiz efektīvāk vai spilgtāk izskaidro Jūsu domu. Dzirdiet sevi, kā Jūs formulējat savu domu, un neaizpeldiet vairs liekos paskaidrojumos, ja darbiņš ir izdarīts.
Parasti var dzirdēt, ka harisma ir iedzimta. Es nepiekritīšu šim apgalvojumam. Var būt iedzimtas rakstura īpašības, ar kuru palīdzību veidojas liela personība, piemēram, nepiekāpība, tieksme uz lieliem mērķiem, vēlme uzvarēt, utt. Un šīs īpašības kļūst par iemeslu, kādēļ izveidojās liela personība. Harisma, savukārt, ir saistīta ar mentāliem stāvokļiem jeb to, kā mēs esat iemācījuši sevi domāt, rīkoties, uzvesties. Viens no lielākajiem harismas attīstīšanas rīkiem ir vide. Vide, kurā mēs dzīvojam, strādājam un uzturamies. Vidi veido arī cilvēki, ar kuriem mēs regulāri tiekamies. Tādēļ arī mēs varam novērot, kā mainās cilvēki, atrodoties pilnīgi jaunā vidē. Ja, piemēram, Jūs gribētu attīstīt līdera harismu, Jums būtu sevi "jāiedēsta" vidē un situācijās, kurās Jums būtu jāuzņemas atbildība (iespējams, jāsāk ar to, ka jānodibina uzņēmums). Jūs automātiski būsiet izaicinājumu un līderības vidē. Tādā veidā Jūs attīstīsiet vajadzīgos mentālos stāvokļus, kas ir nepieciešami līdera harismai. Un harismātiska līdera balss skan ļoti pārliecinoši. Vairāk par to, kā attīstīt harismu Jūs uzzināsiet šajā vebinārā "Harismas noslēpumi".
Savos mēģinājumos es ļoti bieži aktieriem saku: "Šo frāzi AR LIELIEM BURTIEM, lūdzu". (PS. Te Jūs varat uzzināt vairāk par manu daiļradi). Tas nozīmē - dariet visu, lai šo frāzi izceltu, padarītu svarīgāku un intensīvāku. Un aktieri patiešām sāk mainīt veidu, kā konkrēto frāzi izteikt. Viņi lēni un ar baudu sāk grauzties iekšā katrā vārdā, burtā un skaņā. Rezultātā tā jau kļūst par pilnīgi citu frāzi! Un noteikti piekritīsiet, ka skaidri un intensīvi izteikti vārdi un frāzes pievērš uzmanību. Uzreiz ir skaidrs, ka šim vārdam ir īpaša nozīme - un, ka tā ir noteikti jāsadzird.
Sāciet savu komunikācijas attīstības ceļu jau šodien. Atrodies sev piemērotāko apmācības formātu www.runasskola.lv
Prezentācija var kļūt par vienu no svarīgākajiem vēstījuma avotiem. Liela problēma prezentāciju pasaulē ir tāda, ka mēs neapzināti mācamies no tiem piemēriem, kurus redzam sev apkārt. Mēs principā atkārtojam savus kolēģus, viņu trikus, veidu, formātu. Jaunas idejas nav iespējas iegūt, ja mēs neredzam neko jaunu. Ja atrodamies vienā lokācijā, un tiekamies ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Līdz ar to mēs klonējam viens otru, atražojam un pierodam un noticam, ka tieši tā ir jādara. Tādēļ šajā rakstā mēs aplūkosim 4 svarīgākos mūsdienīgu prezentāciju instrumentus, kas padarīs jūsu prezentācijas oriģinālākas un interesantākas.
Viens slaids piecās minūtēs | Prezentācija ir efektīva, ja tā ir daudzveidīga. Tas nozīmē, ka prezentācija jeb slaidi ir adekvātā balansā ar runāto materiālu. Labā prakse ir viens slaids piecās minūtēs. |
Atslēgas vārdi | Cilvēki parasti lasa visu, ko viņiem rāda. Tādā veidā pastāv risks, ka viņi nedzirdēs to, ko jūs teiksiet. |
Izmantojiet video | Video pārnes jūsu publiku pilnīgi citā formātā. Tas ir brīnišķīgs papildinājums jebkurai prezentācijai. |
Interaktivitāte | Cenšaties veidot slaidus tā, lai tie būtu interaktīvi. |
Prezentācijas būtība ir pēc iespējas skaidrāk un efektīvāk vēstīt kādu ideju vai pārliecināt par savu argumentu taisnību. Un visefektīvākās prezentācijas parasti ir tās, kuras spēj atrast līdzsvaru starp dažādām komunikācijas formām. Esmu jau rakstījis, ka komunikācija būtu jāuztver kā daudzcīņa, kur visas disciplīnas notiek vienlaicīgi:
Kā jūs redzat vizuālā komunikācija ir tikai viena no iedarbības formām. Jā, tā ir ļoti svarīga, bet jūsu publika spēs ilgstoši noturēt uzmanību tikai tad, kad notiks šo iedarbības mehānismu nepārtraukta maiņa.
Piemēram, izstāstiet kādu iztēli bagātinošu piemēru, pēc tam seko atziņa, kas var būt arī racionāla un vispārinoša, pēc tam seko jautājumu / atbilžu bloks, pēc tam video piemērs. Par to kā izveidot aizraujošu stāstu lasiet šajā blogā. Tieši daudzveidība ir atslēga veiksmīgām prezentācijām.
Šajā video materiālā Jūs varēsiet padziļināti uzzināt par vizuālo komunikāciju:
Prezentāciju veidošana ļoti bieži kļūst par runas plānotāju. Katrs slaids ir kā viens plāna punkts vai atskaites punkts par kuru ir plānots plašāk runāt prezentācijas laikā.
Kaut gan tas ir ļoti izplatīts prezentāciju veidošanas veids, no runu veidošanas viedokļa tas nav pareizi.
Galvenais iemesls ir tāds, ka jūsu runu kļūst pārstrukturizēta. Publikai būs sajūta, ka tā skatās bilžu vai grafiku parādi par kuru katrs runātājs nedaudz pakomentē. Un rezultātā publikai šis paredzamais ritējums ātri apniks.
Prezentāciju jeb runu veidošana ir jāsāk ar strukturēšanu. Parasti tiek izmantotas trīs-daļīgās struktūras, piemēram, klasiskā struktūra PROBLĒMA --> RISINĀJUMS --> RĪCĪBA vai piltuves struktūra KOPPLĀNS --> VIDĒJAIS PLĀNS --> TUVPLĀNS.
Un tikai pašās beigās, kad šī struktūra ir gatava, būtu jāizveido vizuālā komunikācija, kas atbalstītu radīto saturu.
Noteikti vajadzētu atturēties no garu aprakstošu teikumu izmantošanas slaidos. Spēcīgākais komunikācijas ierocis esiet jūs paši. Slaidiem nav emociju, tie nespēj radīt intrigu vai pārsteigt ar kādu stāstu. Tādēļ vislabākais ko var darīt ar prezentāciju ir izmantot to, kā atbalsta mehānismu jūsu saturam. Piemēram, uzrakstiet uz slaida katrai savas runas epizodei tās raksturojošo atslēgas vārdu, galveno domu, frāzi, kas precīzi noformulē jūsu ideju. Turiet šo slaidu ieslēgtu visas epizodes garumā kamēr jūs par šo tēmu runājiet.
Viens video fragments būtu noteikti jāiekļauj jebkurā prezentācijā. Video vēl joprojām ir viens no spēcīgākajiem komunikācijas instrumentiem, kas uzreiz pievērš publikas uzmanību. Video nostrādās pat ar auditorijām, kuras nav ieinteresētas, nogurušas un pasīvas. It īpaši, kad mūsdienās ir tik daudz vienkāršu montāžas instrumentu, filtru (www.canva.com), dizaina instrumentu, ka jeblurš cilvēks bez priekšzināšanām var izveidot un ātri samontēt jebkādu materiālu, video būtu noteikti jāizmanto. Vēl viens veids ir video bez skaņas ar pieklusinātu muzikālo celiņu, lai jūs varētu runāt pāri šim video materiālam un iedot jaunu kontekstu tam, ko publika redz.
QR kodiem. Jūsu slaidu šovs var tikt padarīts daudz interesantāks, ja katrs slaids jums ir QR kods kas ir saite attiecīgu uz kādu attēlu, tabulu, kuru katrs cilvēks var individuāli savā telefonā palielināt, izlasīt, un saglabāt, kā arī tā ir darbība. QR kodus printē arī uz krekliem, lai varētu skenēt, kā arī uz vizītkartēm, kuras ir paslēptas zem krēsliem. (kur var uztaisīt QR kodu, parādīt appu). Turklāt droši aiciniet savu publiku izmantot savus sociālos tīklus. Iedrošiniet viņus fotografēt, filmēt un dalīties ar lekcijas materiāliem un atziņām, kas viņiem ir patikušas ar savām auditorijām. Izdomājiet kādu vienojošu #hashtag un dodiet zaļo gaismu zināšanu izplatīšanai.
Problēma. Pārāk daudz prezentāciju, pārāk daudz slaidu, sapulču. Viss ir atkārtojas, tie paši templeiti, kas ņemti no Canvas jau sen atkārtojas. Pat vārds prezentācija vairs nenozīmē, ka cilvēks stāvot prētī publiaki vēsta kādu informāciju, bet pats vārds jau nozīmē powerpointa izmantošanu. Slaidi ir pārņēmuši un izkropļojuši jebkādu izpratni par publisko runu, par uzstāšanos, par vēstījuma nogādāšanu adresātam. Prezentācijas mākslas mūsdienu seja ir salipusi ar powerpoint vai citu aplikāciju slaidiem. Pirms mums ir doma, ko teikt, mēs atveram powerpointu, cerot ka tur ir tā doma. Tas it kā palīdz sastrukturizēt idejas pa galvenajiem punktiem, dod iespēju kavēt laiku pareizās bildes meklējumos, un dod iespēju nelielā šriftā footerī pierakstīt notes, kas mums būtu jāsaka. Slaidi ir tā ieēdušies prezentēšanas vidē, ka tiek prasīts tos pārsūtīt visiem dalībniekiem, jo pēc būtības slaidi tiek uztverti kā runas konspekts. Pēc būtības tiek darīts viss lai visu vainu un galveno publikas uzmanību mēs novirzītu uz slaidiem. Mēs atliekam gatavošanos, darbu ar tekstu, runas satura izmēģināšanu, dramaturģiju vai ātro pētniecisko aktivitāte googlā. Mēs to visu atliekam, dēļ slinkuma, dēļ noguruma, dēļ paļaušanās ka gan jau nošarmēsim, atliekam, jo prezentācijas un runāšana ir pārāk intīma un sapīga padarīšana. Slaidi ir devuši patvērumi mazvērtības kompleksiem paslēpties, novērst uzmanību no sevis. Tā nav ne latviešu vai šī ģeogrāfiskā apriņķa problēma, bet gan visas pasaules īpatnība. Cilvēki netic sev vai noliedz savas prasmes un spējas. Paškritika liek mums slēpties, un slaidi ir kļuvuši par šo patvēruma vietu.
Labā ziņa ir tā, ka komunikācija evolucionē, tāpat kā valoda, kultūra, sabiedrība. Un evolūcijas lielie straujie izrāvieni parasti notiek kad ir fundamentāli satricinājumi, kas mūsu kontekstā ir apnikums, un neefektivitāte. Biznesa vidē tie ir nesasniegtie rezultāti. Un šajā punktā mēs varam sākt aizstāvēt šo provokatīvo vebināra nosaukumu ka slaidi ir miruši. Problēma nav pašos slaidos, vai powerpointā, vai tajā ka mums trūkst spēka un iedvesmas izlekt ārpus ierastajiem rāmjiem, jo publiskā komunikācija jebkurā gadījumā ir trausla padarīšana, kur turpat blakus atrodas kauns ar lielo K un gatavs uzstāties kopā ar jums.
Publiskā runa ir viens no spēcīgākajiem pašizaugsmes instrumentiem.
Pirmkārt, publiskā runa apvieno vairākas prasmes, kuras padara jebkuru cilvēku par vērā ņemamu personību.
Otrkārt, publiskā runa nozīmē spēju sakopot domas konstruktīvā un skaidrā veidā. Spēja noformulēt savas domas un idejas vārdos ir samērā sarežģīts uzdevums daudziem cilvēkiem, jo tas ko mēs paši saprotam, ne vienmēr izdodas vēstīt saprotamā veidā savai publikai. Šī ir viena no vērtīgākajām mūsdienu prasmēm - spēt sarežģītas lietas pasniegt vienkārši un uztverami.
Treškārt, publiskā runa ir iedvesmošanas instruments. Sākot ar tādām runām kā "Man ir sapnis", kad Martins Luters Kings mainīja sabiedrības domāšanas veidu, līdz pārliecināšanas runām, kā pārdot absolūti bezvērtīgas akcijas par lielu naudu filmā "The wolf of the wall street". Publiskā runa ir instruments ar kuru var mainīt cilvēku domas un līdz ar to pasauli.
Te Jūs varat redzēt publiskās runas paraugu latviešu valodā. Jūs dzirdēsiet režisora Viestura Meikšāna 15 minūšu runu 800 cilvēkiem par to, ka publiskā runa tiek uztverta kā publiskais sods.
Publiskā runa ir drosmīgo teritorija, jo ne visi spēj stāties pretī "pārspēkam". Jā, tieši pārspēkam, jo publika ir, kā daudzgalvains monstrs jeb Goliāts. Un runātājs, kā Dāvids faktiski atrodas pārspēka priekšā. Jebkurš cilvēks jūt uztraukumu šādos mirkļos. Un pārvarot šīs bailes, mēs kļūstam daudz pārliecinātāki.
Tas, ka Guntara Graiksta un Gintas Gaumalas runa varētu būt viens no labākajiem publiskās runas paraugiem latviešu valodā pēdējos gados, ir dzirdēts no daudziem cilvēkiem.
Bet kādas ir šīs runas veiksmes atslēgas?
1. Ļoti daudz storytelling elementu, kas darbojas uz iztēli,
2. Stabils koncepts: attiecības izskaidrotas caur tango prizmu,
3. Izmantoti daudz humora elementi.
Varbūt paskatieties, lūdzu, paši… (es esmu pievienojis arī savu komentāru).
Ak jā, neaizmirstiet piesekot Runas skolas Youtube kanālam. Mēs regulāri publicējam šādas pērles ;)
Pirms Jūs sākat domāt publiskās runas tēmas saprotiet kāds ir Jūsu runas žanrs jeb uzdevums. Lūk, 4 galvenie publiskās runas žanri:
1. Pārliecināšanas vai pārdošanas runas. Šis formāts ir ļoti populārs un izplatīts. Pārliecināšanas māksla ir viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm. Pārliecināšanas mākslas vebinārs ir pieejams šeit.
2. Ceremoniju runas. Šis formāts ietver tostus, bēru runas, apsveikuma runas, pieteikuma uzrunas. Tostu runu vebinārs ir pieejams šeit.
3. Negatīvas informācijas pasniegšana. Slikto ziņu formāts var būt gan atlaišana no darba, kritika, kā arī jebkura negatīva informācija. Te ir pieejams 2 stundu vebinārs par šo tēmu.
4. Stand-up vai izklaides runas. Kā attīstīt humora izjūtu Jūs varat izlasīt šeit.
Publiskās runas tēmas var būt ļoti daudz un dažādas, bet ļoti svarīgi, ka Jūs atrodat oriģinālu tēmas rakursu. Izvairieties no ļoti plašām tēmām, piemēram, par mīlestību, par rūpniecību, par mēbelēm.
Lai izvēlētos labu tēmu vienmēr cenšaties sašaurināt tēmu loku - segmentējiet tēmu ģeogrāfiski (mēbeles Latvijā ---> Aucē, rūpniecība Valmierā ---> Pārgaujā, utt), tēmu var segmentēt arī hronoloģiski (aktiermeistarība pirms 30 gadiem, 100 gadiem, utt), kā arī tēmu var segmentēt balstoties Jūsu viedoklī (stopēšana Āfrikā nav bīstama).
- Ļoti izdevīgas ir "mītu laušanas" tēmas. Izdomājiet kādu stereotipu, kas valda sabiedrībā vai Jūsu kopienā un runas laikā apgāžat šos stereotipus.
- Kā arī "Tips and tricks" formāts, kurā Jūs dalāties ar īsiem ļoti konkrētiem ieteikumiem, kā atrisināt kādu problēmu.
- Ļoti populārs ir "Fuck-up stāstu" formāts, kurā Jūs dalāties ar kurioziem negadījumiem, pieļautām kļūdām, kā rezultātā Jūs ieguvāt neatsveramu pieredzi un mācību.
Publiskās runas galvenais uzdevums ir palikt atmiņā. Mūsu smadzenes neatšķir realitāti no fikcijas. Izdarīsim tagad nelielu eksperimentu:
- Iedomājieties tagad savu mīļāko mūziku.
- Tagad iedomājieties, kā ar nagiem jūs skrāpējiet tāfeli.
- Tagad ieliecies savus pirkstus spainī ar smiltīm un izjūtiet smiltis starp saviem pirkstiem.
- Un nogaršojiet citronu un laimu, vai jūtat garšas atšķirības?
Mūsu smadzenes jeb iztēle uz šādiem impulsiem rada fiziskas reakcijas. Jebkas kam notic jūsu iztēle arī manifestēsies jūsu ķermenī. Līdz ar to, ja jūs nokļūsiet harismātiskā mentālā stāvoklī, arī jūsu ķermeņa valoda kļūs harismātiskāka.
Labākās TEDx runas paliek atmiņā un "pielīmējas" mūsu smadzenēm kā skočs. To var panākt, labi pārvaldot Storytelling principus. Storytelling elementi ir tas mehānisms kā mēs iedarbojamies uz iztēli.
1. To, kas viņiem patīk,
2. To, kam viņi tic,
3. Kas viņiem vienkārši liekas interesanti.
Aktieri pacenšas atrast katrā lugā, kurā viņi spēlē kaut ko, kas viņus "aizrauj". Aktieri ļoti labi saprot, ka tas vērtīgais laiks uz skatuves, kas viņiem tiek dots, būs pilnīgi bezjēdzīgs un neprofesionāls, ja viņi šo mājasdarbu neizdarīs. Viņi dara visu, lai katrā materiālā atrastu sevi!
Tieši tāpat būtu jārīkojas jebkuram publiskās runas praktizētājām. Jūs nedrīkstat stāties publikas priekšā, bez šī mājasdarba izdarīšanas. Jo savādāk publika jutīs, ka Jums ir vienalga.
Otrs virziens ir attīstīt sevī pārliecību un harismu. Jo šīs divas īpašības kalpos, kā saistviela, kā nepieciešamā gravitācija, lai Jūsu publika pie Jums pievilktos un gribētu Jūs klausīties. Jā, šīs īpašības ir iespējams attīstīt. Un es esmu 20 gadu laikā sakrājis efektīvākās metodes ar, kuru palīdzību attīstīt šīs prasmes. Vairāk par to var uzzināt šeit.
Ping Pong | Galda tenisa spēle gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē ir ļoti labs trenažieris komunikācijas attīstīšanai. Šī spēle iemāca reaģēt uzreiz. Tu nedrīksti domāt. Viss ko Tu dari ir koncentrējies uz virsū lidojošu bumbiņu. Komunikācijas kontekstā - viss uz ko Tu koncentrējies ir, ko Tev teiks partneris. Un Tu neatbildēsi, tad zaudēsi spēli (tāpat kā ping pongā, ja neatsit bumbiņu, Tu zaudē). Iesaku noskatīties Netflixā ļoti labu filmu “The half of it”, kur galvenā varone māca komunicēt kādam ļoti kautrīgam puisim. Šajā filmē ir epizode, kur viņi spēlē ping pongu, kā veidu, lai saprastu ko nozīmē komunikācijas process.
|
Apzinātības prakses | Cilvēki ar jums runā ne tikai ar vārdiem, bet ar savu emocionālo stāvokli, kuru jūs jūtat uzreiz. Jūs jūtat attieksmi, uzsvarus, pauzes. Jūs vienmēr varat sajust cilvēka domas pat tās nedzirdot, jo ķermenis, skatiens un viss cilvēka kopums par to vēsta. Rūpējieties par otru, aizmirstot sevi un tiešām patiesi ieklausieties otra cilvēka mikro-izpausmēs, aiz kurām slēpjas emocijas, domas, uztraukumi, kuri varbūt pat netiek pateikti vārdos. Mēs to visu jūtam. Tādēļ vajag attīstīt šo jūtīgumu saskarsmē. Arī lietišķā saskarsmē. Un to var izdarīt ar apzinātības praksēm.
|
Improvizācijas teātra nodarbībās
|
Improvizācijas nodarbības ir izcils veids, kā attīstīt spontanitāti - spēju būt šeit un tagad. Spēja reaģēt ir ļoti svarīga komunikācijas spēja. |
Šis blogs Jūs izcili sagatavos darba intervijai.
Ņemiet vērā, ka Jums nepietiks tikai ar pareizi nostādītu balsi un taisnu muguru. Lai noritētu veiksmīga darba intervija Jums ir jāapgūst tēla veidošanas prasmes, ir jāzina kā pareizi sagatavoties, un kā reaģēt uz provokatīviem jautājumiem.
Pirms pāris dienām es saņēmu šādu vēstuli no Lauras:
Pirmkārt, šādas vēstules ir iemesls kāpēc pastāv Runas skola:)
Otrkārt, tas īsti nav pārsteigums, jo vebinārā “Efektīva komunikācija darba intervijās” ir sakrāti tikai pārbaudīti triki, kas ir devuši vislabākos rezultātus. Laura nav vienīgā.
Piemēram, ja Jūs izdariet šīs 3 lietas, Jūs, tāpat kā Laura, viennozīmīgi būsiet priekšā saviem konkurentiem:
1. Apmeklējiet 10 citas darba intervijas. Pierodiet pie spriedzes, kas parasti valda intervijās. Jūsu pārliecība palielināsies 10x un to varēs just gan Jūsu balsī, gan ķermeņa valodā. Pārliecība ir burvju nūjiņa, kas atver visas durvis.
2. Intervētāja uzskati un valoda. Uzziniet kas Jūs intervēs. Izlasiet visus šī cilvēka rakstus un intervijas. Jums ir jāuzzina, kas viņu interesē, par ko viņi runā un pat kādus vārdus visbiežāk izmanto. Intervijas laikā Jums ir jārunā vienā valodā. Tas radīs sajūtu, ka esat savējais.
3. Konspektējiet citu cilvēku darba intervijas. Tieši tāpat kā to darīja Laura, kura konspektēja darba interviju vebināru. Nevis noklausieties lekciju, bet gan izstudējiet to (own it). Izspēlējiet negatīvos scenārijus, izrakstiet frāzes, kuras Jums jāpasaka, iekodējiet “pateicību” savā intervijā.
Jūs kļūsiet neuzvarami, ja izstudēsiet lekciju, nevis tikai to noklausīsieties.
Darba intervijās Jūs tiekat lasīti "starp rindiņām".
Tekstuāli jūs varat samācīties visādas pareizās atbildes, bet tomēr darba ņēmēji ļoti centīsies, kā tādi detektīvi, saprast jūs pēc būtības.
Vai jūs tiešām būsiet piemēroti amatam?
Vai būsiet centīgi?
Vai spēsiet sadarboties ar citiem?
Vai gribēsiet mācīties?
Es neesmu piekritējs tiktok un youtube skolotājiem, kuri faktiski rāda iemācītas frāzes, kā dzejolīšus. Drīzāk šajā blogā jūs dzirdēsiet kā nostabilizēt savu pārliecības zonu, savu personību, savu attieksmi, tajā pat laikā atrast veidu, kā būt viegliem un strātēģiskiem.
Šis blogs ir par komunikāciju. Atgādināšu, ka komunikācija nav tikai teksts ko runājat.
Pastāstiet par sevi | Šis ir ļoti klasisks darba interviju jautājums. Ieteicams būtu izvairīties no CV izklāsta, jo Jūsu darba devējiem jaut tas ir acu priekšā. Drīzāk izstāstiet to kā stāstu. Par to kā veidot stāstus varat izlasīt šajā blogā. |
Kāpēc tik ilgi esat bijis bez darba? | Šis jautājums ļoti interesē Jūsu darba devējus. Viņi tādā veidā vēlas uzzināt iespējamās problēmas, kuras var sagaidīt no Jums. Cenšaties izvairīties no iepriekšējā darba devēja kritizēšanas. |
Ko Jūs būtu mainījis iepriekšējā darba vietā? | Pasakiet kādu komplimentu par iepriekšējo darba vietu, bet atrodiet veidu pateikt arī kādu ļoti konkrētu uzlabojumu, piemēram, es būtu ieteicis vienreiz mēnesī tikties ar komandu neformālā gaisotnē. |
Kāds ir lielākais risks, ko esat uzņēmies? | Šis ir ļoti konkrēts jautājums, uz ko arī vajag atbildēt ļoti konkrēti Ieteicams, ka šī situācija ir par kaut ko kur mēs sapratīsim jūsu apķērīgumu, organizēšanas spējas vai drosmi. |
Kāda ir Jūsu sliktākā īpašība? | Esiet uzmanīgi! Jūs nedrīkstiet arī pārāk sevi kritizēt. Atrodiet labo u slikto vienlaicīgi. Piemēram, es esmu perfekcionists. Man tas bieži vien traucē, taču tādā veidā es vienmēr sasniedzu labākos rezultātus. |
Šīs labās īpašības ļoti augsti tiek vērtētas profesionālā vidē, it īpaši jaunie darbinieki tiek meklēti ar šādām īpašībām darba intervijās.
1. Konsekventa rīcība. Atšķirībā no mērķtiecības, konsekventa rīcība nozīmē, ka uzvedības modeļi atkārtojas paredzamā formā. Mēs spējam atšķirt šāda cilvēka uzvedību un pieņemtos lēmumus. Cilvēki rīkojās līdzīgi vienās un tajās pašās situācijās.
2. Pārliecinātība. Pārliecināta personība tic saviem spēkiem, zina ko grib panākt, un mērķtiecīgi virzās savu sapņu īstenošanas virzienā. Šiem cilvēkiem ir raksturīga stabila ķermeņa valoda - taisna mugura un drošs skatiens. Viens no labākajiem veidiem, kā attīstīt pārliecību ir praktizēt publisko runu. (Šajā blogā ar daudziem video piemēriem Jūs varat redzēt labākos publiskās runas paraugus).
3. Optimisms un harisma. Šī ir arī izcila rakstura īpašība, kas ir būtiska līderiem. Tā ir ticība veiksmei, pozitīvam iznākumam, neskatoties ne uz kādām grūtībām. Optimisms dod spēku domāt un strādāt arī krīzes situācijās. Kombinācijā ar harismu, šī ir ļoti spēcīgu līderu īpašība. Kā var attīstīt harismu? Par to varam izlasīt šeit.
4. Apzinātība. Apzināti cilvēki ļoti labi spēj atrasties šeit un tagad. Viņu domas nemētājas, viņiem ir raksturīga spēja koncentrēties (arī krīzes situācijās), kā arī šādiem cilvēkiem ir raksturīga spēja iedziļināties. Viņi arī ir jūtīgi pret detaļām un lietu kārtību. Viņi bieži izplāno visu tālredzīgi divus soļus uz priekšu.
5. Spēja pielāgoties. Šādiem cilvēkiem ir raksturīga spēja uzticēties, ieklausīties citu cilvēku viedokļos. Šie cilvēki labprāt sadarbojas ar citiem.
6. Drama-free. Ļoti laba rakstura īpašība, kas norāda uz emocionālo stabilitāti un adekvātām reakcijām dažādas konflikta un augstas spriedzes situācijās.
7. Atvērtība. Cilvēkiem, kuriem ir raksturīga šī īpašība parasti ir ļoti plašs interešu loks. Viņiem ir raksturīga zinātkāre par citiem cilvēkiem, notikumiem ārpus savas ierastās vides. Viņi grib paplašināt savu pasaules redzējumu.
Darba intervija daudziem cilvēkiem ir kā eksāmens. Vai nu tā būs izgāšanās vai uzvara. Bet ļoti bieži mēs nezinām ko sagaidīt un kā gatavoties darba intervijām. Darba intervija pēc būtības ir ļoti savdabīga varas spēle, kur viens tēls kaut ko ļoti grib, bet otrs cilvēks cenšas saprast un sajust vai šis tēlam var to dot.
Pitch un pārliecināšanas mākslas lielākā problēma ir "akūta vajadzība" (angļu vārds neediness daudz precīzāk izsaka šīs problēmas būtību). Šī alkatīgā vajadzība pitch pasaulē nozīmē kontroles zaudēšanu un sliktu lēmumu pieņemšanu. Tāpat kā plēsēji dzīvnieku pasaulē, arī mēs cilvēki ļoti bieži izmantojam situāciju, kur mums priekšā ir bailīgs, satraucies, ievainojams un vajadzību nomākts cilvēks. Tie ir upuri, kuri parasti zaudē. Tādēļ šajā blogā par to kā nekļūt par upuriem un uzvarēt mūsu svarīgākās pitch prezentācijās.
Pitch mākslas spēcīgākais ierocis ir likums "dots devējam atdodas". Kāds mūs uzaicina ciemos uz vakariņām un mēs uzreiz jūtam, ka vajadzētu arī viņus uzaicināt pie sevis ciemos. Jo kaut kā nebūs pieklājīgi, vai ne? Šis likums eksistē jebkurā pasaules sabiedrībā eksistē. Savukārt cilvēki, kuri ņem un neatdod atpakaļ tiek uzskatīti par izmantotājiem.
Kādā pētījumā kanādiešu sociologi atklāja kaut ko loti fascinējošu par cilvēkiem, kuri liek likmes uz zirgiem zirgu sacīkstēs. Uzreiz pēc likmju veikšanas viņi ir daudz pārliecinātāki par sava zirga uzvaru nekā pirms likmēm. Tas ir tas pats zirgs, tās pašas sacensības, tie paši konkurenti, bet tad, kad biļete ir nopirkta, ir sajūta, ka iespējas uzvarēt ir palikušas lielākas.
Pārdošanas jomā kāds lietoto auto tirgotājs apgalvoja, ka par katru cenu jāpanāk, ka klients neaizies prom no auto laukuma, neuzliekot kaut vai vienkāršu OK uz kāda memoranda. Tādā veidā panākot, ka klients veic pirmo soli pēc kura ieslēgtos konsekvences likums.
Nedaudz smalkāka metode varētu būt veikt pētījumu par to cik stundas cilvēks būtu gatavs veikt brīvprātīgo darbu, lai apkoptu vēža slimniekus viņu mājās. Kad tika iegūti aptaujas rezultāti, lielākā daļa aptaujāto norādīja ļoti konkrētu stundu skaitu. Sekojoši nākošais solis jau bija jautājums - vai jūs piekristu brīvprātīgā kārtā aprūpēt vēža slimniekus viņu mājās. Kā rezultātā bija vērojams 700% pieaugums brīvprātīgo iesaistē.
Ja esat gatavi iet daudz dziļāk pārliecināšanas un argumentu mākslas pasaulē, tad pieskaties šim 3 h apjomīgajām materiālam, kur ir apkopotas labākās pārliecināšanas / pitch mākslas tehnikas:
Tavi klausītāji cenšas iegūt maksimāli daudz informācijas par Tavu biznesu vai produktu. Arī Tava personība, balss un neverbālā komunikācija nosaka, vai Tu iepatiksies viņiem, vai nē. Publikas uztveres psiholoģija ir tāda, ka produkts vai ideja, par ko ir runa, tiek identificēts ar runātāja personību.
Lūk, daži ieteikumi, kas Tev varētu palīdzēt:
1. Stabilitāte. Tev ir jājūtas fiziski stabilam, kājas plecu platumā un taisna mugura. Tava stāja uzreiz rādīs pareizo priekšstatu par nopietnu un uzticamu cilvēku un ideju, kuru Tu pārstāvi.
2. "Saimnieka attieksme”. Centies runāt ar tieši šādu attieksmi – es te esmu saimnieks/saimniece. Šis aktieriskais uzdevums uzreiz izmainīs Tavu runas veidu, tas kļūs nosvērtāks, drošāks, un Tu kļūsi pamanāmāks. Katrā ziņā Tevi atcerēsies.
Saturs ir karalis un vienmēr tāds būs. Lielākais izaicinājums, vai Tu spēj “iepakot” sava produkta informāciju viegli uztveramā, aizraujošā un ļoti “garšīgā” formā!
Lūk, dažas vērtīgas metodes un konkrētus ieteikumus, kā labāk “iepakot” savu informāciju:
1. “Vecmāmiņas tests” (granny test). Izstāsti visu savu runu, it kā Tevī klausītos vecmāmiņa, kurai ir ļoti grūti Tevi saprast. Šī ir lieliska metode, kura liek Tev izvēlēties vieglāko runas formātu.
2. Mikro-stāsts. Noteikti izstāsti mikro-stāstu no savas pieredzes, kurā Tu atrisināji kādu konkrētu klienta problēmu.
3. Izmanto analoģijas un salīdzinājumus. Tas ir ātrākais un jaudīgākais instruments, kā “garšīgi” un efektīvi izskaidrot sarežģītu informāciju.
Svarīgākais PITCH runas tehnikā – pirmo minūšu laikā, patiesībā pat 10 sekunžu laikā – pārliecināt publiku, ka esi UZMANĪBAS UN IEKLAUSĪŠANĀS VĒRTS. Pirmās minūtes no Tavas runas klausītājos ieprogrammē to, kā Tevi uztvert. Pirmais iespaids noteiks visu Tavu runu. Ja Tavs mērķis ir veiksmīgi darījumi, tad PITCH tehnika ir vislabākais un ātrākais veids, kā tos iegūt un sasniegt profesionālos mērķus.
Sāc attīstīt savas komunikācijas prasmes jau šodien. Izvēlies sev piemērotāko apmācību formātu un tēmas.
Emocijas ir katra cilvēka ikdienas krāsviela. Prasme apzināties un kontrolēt dusmas, ekstātisku prieku, naidu, kaunu ir tāpat kā kontrolēt garšvielu pievienošanu ēdienam. Tas noteiks cik ļoti mēs baudīsim savu ikdienu.
Tādēļ šajā rakstā par to, kā izprast emocijas, kā ar tām sadzīvot un pieņemt tās.
Aristotelis par dusmām ir teicis:
Jebkurš var būt dusmīgs – tas ir vienkārši. Bet būt dusmīgam ar īsto cilvēku, pareizā mērā un līmenī, pareizajā laikā, pareizam nolūkam, pareizā veidā – tas nav tik vienkārši.
Pēc psihologa Dolfa Cilmāna domām dusmas gandrīz vienmēr rodas no apdraudējuma stāvokļa. Šo sajūtu var radīt ne tikai nepārprotami fiziski draudi, bet arī simbolisks apdraudējums godam un pašcieņai, kas izpaužas, kā netaisnīga vai rupja izturēšanās, apvainojums vai pazemojums, vilšanās centienos sasniegt nozīmīgu mērķi.
Šajā 20 min video materiālā Jūs uzzināsiet par ļoti būtisku dusmu emocijas funkciju - robežu likšanu.
PS. Neaizmirstiet piesekot arī Runas skolas Youtube kanālam. Mēs regulāri tur publicējam šādus bezmaksas materiālus.
Dusmu anatomijā būtiski atcerēties, ka dusmas rada dusmas. Provokācija un mūsu iekšējā apklusinātā emocija krājās un katra nākoša provokācija sāk augt uz iepriekšējās bāzes. Līdz kādam brīdim, kad nežēlīgais naids, kuru neiegrožo saprāts, izlaužas uz āru vardarbīgā rīcība. Šādā brīdī domas grozās tikai par atriebību, nerēķinoties ar sekām.
NEAPSPIEDIET DUSMAS. BET ARĪ NERĪKOJIETIES DUSMU IESPAIDĀ. (Čogiams Trungpa)
Dusmas ir tā emocija, kura palīdz izveidot robežas. Robežas var izveidot ļoti atbaidošā veidā, vai arī ļoti skaistā. Bet dusmas vienmēr ir par un ap robežām. Visas emocijas, kuras ir dusmu kategorijā (piemēram, kauns, vainas sajūta, apātija un naids) ir par robežām vienā vai citā veidā.
Mācīties par dusmām nozīmē, mācīties par sevi un citiem cilvēkiem. Ja mēs mācamies par sevi tad, ar dusmas mums rāda, kas mums ir svarīgi, kādas ir mūsu svarīgās vērtības. Un nākošais līmenis ir - kā izveidot robežas tā, lai jūs nenojauktu otra cilvēka robežas.
DUSMĀM IR TIESĪBAS EKSISTĒT! (Karla Maklaren)
Jūs nevar sadusmoties par lietām, kuras nav svarīgas jums. Dusmas uzreiz jums saka – tas ir svarīgi. Un man pret to ir jāreaģē. Dusmās ir ļoti svarīgi iemācīties runāt cieņpilnā veidā. Cieņpilna komunikācija izveido skaidru robežu jums, bet neiznīcina otra cilvēka robežas. Tas ir balansējošs akts. Sākumā jābūt gatavam uz to, ka visticamāk būs izgāšanās, tāpēc, ka mēs neesam redzējuši dusmas, kuras eksistētu veselīgās situācijās. (Piemēram, ja es jums pateikšu – wow, bet šis ar mani nestrādās).
Dusmu terapija ir psihoterapijas veids, kas paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem izprast, pārvaldīt un izteikt savas dusmas veselīgā un konstruktīvā veidā. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar nekontrolējamām dusmām, kas negatīvi ietekmē viņu attiecības, darbu un vispārējo labklājību.
Dusmu terapijas mērķi:
1. Apzināšanās: dusmu pazīmju un cēloņu labāka izpratne.
2. Dusmu kontrolēšana: metodes, lai kontrolētu impulsīvas vai agresīvas reakcijas.
3. Komunikācijas uzlabošana: apgūt veselīgākus veidus, kā izteikt dusmas.
Lai gan prieks bieži ir saistīts ar subjektīvu pieredzi, tas tomēr sniedzas daudz tālāk par vienkāršu laimes sajūtu.
Pozitīvo emociju teorija: psiholoģijas jomā prieks tiek klasificēts kā pozitīvas emocijas, ko raksturo laimes, baudas un apmierinātības sajūta.
Dopamīnam, serotonīnam un endorfīniem ir izšķiroša loma prieka sajūtas veidošanā. Dopamīns, kas saistīts ar pozitīvu atalgojuma un motivācijas sajūtu izdalās tad, kad mēs piedzīvojam priecīgus notikumus.
Serotonīns, hormons, kas regulē garastāvokli, ietekmē apmierinātības un laimes sajūtu.
Savukārt endorfīni veicina eiforiskas sajūtas, kas bieži saistītas ar prieku.
Emocionālā vardarbība var rasties emocionālas spriedzes rezultātā, kad cilvēks zaudē kontroli pār emocijām un var nodarīt kaitējumu citiem cilvēkiem.
Emocionālās vardarbības cēlonis var būt sāpes, kuras mēs varam iztulkot kā apdraudējumu. Rezultātā var ieslēgties aizsardzības mehānisms.
Citos gadījumos emocionālā vardarbība var aktivizēties upura-varmākas attiecību modelī, kur ir svarīgi vienam cilvēkam parādīt savu dominējošo stāvokli.
Neatrisinātas traumas, zems pašvērtējums vai dziļi iesakņojusies nedrošība var veicināt emocionālo vardarbību.
Jebkura gadījumā komunikācijas prasmes un konflikta risināšanas prasmes var palīdzēt priekšlaicīgi atrisināt šos jautājumus. Šajā vebinārā Jūs varēsiet apgūt pamat prasmes emocionālās inteliģences attīstīšanā.
Emocijas ir sarežģīta subjektīva pieredze, ko izraisa dažādi cēloņi vai iekšējie stāvokļi. Lūk daži no emociju veidiem:
1. Laimes sajūta,
2. Skumjas,
3. Dusmas,
4. Bailes,
5. Pārsteigums,
6. Riebums,
7. Mīlestība,
8. Vainas sajūta,
9. Kauns,
10. Greizsirdība,
11. Pateicība,
12. Lepnums.
Vikipēdija piedāvā šādu empātijas termina definīciju:
Empātija jeb līdzjūtība ir otra cilvēka emocionālā stāvokļa izpratne līdzpārdzīvojot; spēja paralēli pārdzīvot tās emocijas, kuras izjūt otrs, it kā iekļūstot otra subjektīvajā jūtu pasaulē.
Empātiskais darbs māca mums atrast vidējo zelta ceļu starp emociju demonizēšanu un glorificēšanu. Kā arī starp emociju ekspresiju un represiju.
Kad mēs uztversim visas mūsu emocijas, kā svarīgus instrumentus, tad varēs sākties patiesais emociju tulkošanas / izprašanas process.
Kad mēs uztversim emocijas, kā mūsu dzimto valodu – mēs sapratīsim, ka pastāv cieņpilns veids, kā mēs varam strādāt un domāt par emocijām. Kad mēs ar cieņu izturēsimies pret visām emocijām, mēs tās neatstumsim; tā vietā mēs meklēsim saskarsmes punktus, kur visas emocijas spēj sadzīvot un darboties kopā.
Empātijai ir milzīga nozīme negatīvas informācijas pasniegšanas prasmē. Lūk ir 90 minūšu vebinārs, kas pilnībā izmainīs Jūsu izpratni un prasmes negatīvas informācijas pasniegšanā.
Tā tas var būt, ja jūs esat vienaldzīgi otram cilvēkam. Var būt tādi cilvēki, kuri ir ļoti iegrimuši savās vēlmēs un savā pasaulē un jebkuras robežas šiem cilvēkiem būs sāpīgas, aizvainojošas, vienalga, kā jūs to noformulēsiet. Viņi negrib dzirdēt “nē”, viņi negrib dzirdēt jūsu viedokli.
Lai varētu atrisināt konfliktu ir jābūt diviem cilvēkiem, kuri vēlas atrisināt konfliktu. Šāda rīcība raksturīga lielām personībām. Cilvēkiem, kuri apzinās savu spēku un, kuriem nav raksturīgas sīkas nedrošības.
Pozitīvas emocijas var nebūt pašmērķis. Drīzāk censties it kā paskatīties no malas uz to, kāpēc rodas mūsu emocijas un kā tās izpaužas. Ja Jūs apgūsiet sevis vērošanu no malas, tad tas kļūtu par Jūsu pirmo soli emocijas kontrolēšanas virzienā.
Vairāk par dažādiem uztraukuma kontrolēšanas mehānismiem Jūs varat uzzināt kursā "8 komunikācijas tehnikas introvertiem".
Katrs otrais cilvēks pasaulē ir introverts. Introverts ir samērā jauns jēdziens, kuru 1921. gadā ļoti ietekmīgajā grāmatā "Psiholoģijas tipi" aprakstīja Karls Gustavs Jungs. Bet kopš tā laika, teorijas par introvertiem ir vairāk nekā psihologu uz pasaules un katrs apgalvo, ka viņiem ir taisnība.
Stāsts par introvertiem nesākās ar Junga kungu, jo abi šie temperamentu tipi parādās pat Bībelē un seno grieķu un romiešu rakstos. Pat dzīvnieku pasaulē šis sadalījums ir aktuāls sākot no augļu mušiņām līdz makaku mērkaķiem (macaca mulatta).
Neskatoties uz šādu diezgan konkrētu sadalījumu, katrs cilvēks var vienu dienu justies, kā introverts un citu dienu ekstraverts. Introverti ir ļoti talantīgi un dziļi cilvēki, bet mūsdienu pasaulē bez ekstraversijas izpausmēm, bez komunikācijas prasmēm, bez publiskās runas prasmēm, neviens profesionālis nevar iztikt. Tādēļ šajā rakstā tiks apkopoti tie mehānismi, kas palīdzēs introvertiem attīstīt nepieciešamās ekstraversijas īpašības.
Stimulu nepieciešamība |
Pietiek ar puzles likšanu ar tuviem draugiem. Grāmatas lasīšana. |
Darba vide | Milzīgas koncentrācijas spējas. Labāk pievēršas vienas darbam un to pabeidz. Salīdzinoši imūni pret atlīdzību, statusu un slavu. Par to kā sagatavoties darba intervijai lasiet šeit. |
Socializēšanās stili | Var izbaudīt arī ballītes un biznesa mītiņus, bet drīz sāk sapņot par savu pidžamu. Labprāt velta savu sociālo enerģiju tuviem draugiem un ģimenei. Viņi domā pirms runā. Riebjas small talk. |
Mūsdienu sabiedrībā kautrīgums un introversija netiek uztverti kā priekšrocības. Bet iedomājieties, ka sapulcē pie galda sēž mierīgs introverts, kuram sapulces vide ir iespējams pārāk stimulējoša vide, tādēļ viņš/a nerunā vai nav aktīvs. Un otrs cilvēks ir kautrīgs ekstraverts, kurš nav pārliecināts par sevi un savu viedokli.
Ārēji šie divi cilvēki izskatās vienādi, bet mentālie stāvokļi katram no viņiem ir pilnīgi atšķirīgi. Līdz ar to nevēlēšanas runāt var būt balstīta ļoti dažādos iemeslos. Piemēram, kautrīga un ekstraverta personība ir dziedātāja Barbara Streizande, kurai ir milzīgas bailes uzstāties (par to kā kontrolēt uztraukumu lasiet šeit). Bet Bils Geits ir labs piemērs kā var būt introverts kurš nav kautrīgs. Viņš ir diezgan apmierināts pats ar savu klātbūtni.
Ļoti bieži cilvēki kļūst kautrīgi. Nevis piedzimst kautrīgi, bet kļūst par tādiem. Bieži vien tas notiek skolas laikā, kad veidotājs cilvēka identitāte. Mazākie aizrādījumi, negatīvi komentāri vai pārmetumi var kļūt par kaut ko tādu, kam mēs noticam. Mēs noticam, ka nevaram runāt, ka mums neizdodas. Mēs noticam, ka atbildīgās situācijās mēs visticamāk izgāzīsimies, ka mums nebūs labas attiecības ar pretējo dzimumu, jo nespēsim neko pateikt. Mēs noticēsim, ka neesam vērti.
Šajā video materiālā Jūs dzirdēsiet atbildes uz introvertu jautājumiem pēc vebināra "8 komunikācijas tehnikas introvertiem":
Ļoti dažādu iemeslu dēļ klusie introverti var izvēlēties tādu nodarbošanos, kur viņi var atrasties "aizkulisēs", piemēram, strādājot par izgudrotājiem, pētniekiem, aprūpes darbiniekiem, kā arī vadības līmenī, viņi strādā ar dziļu kompetenci. Viņi vienalga ir paraugs pārējiem, bet nedarbojas tā, kā mums ir pierasts redzēt alfa tipa vadītājus.
Nepastāv arī divi vienādi introverti. Mūsu raksturu ietekmē gan vide, gan audzināšana, gan pieredze un pat psiholoģiskais mantojums. Mūsu kaimiņi somi vienmēr ir izdaudzināti, kā introverti. Ir tāds joks par somiem: Kā Jūs varat zināt, ka Jūs patīkat somam? Viņš lūrēs uz jūsu kurpēm, nevis uz savējām.
Šis grafiks brīnišķīgi sakrīt ar ļoti populāro personību tipoloģizāciju:
- melanholiķis jeb impulsīvs introverts,
- holēriķis jeb impulsīvs ekstraverts,
- sangviniķis jeb mierīgs ekstraverts,
- flegmātiķis jeb mierīgs introverts.
"Nepastāv tāda parādība, kā 100% introverts. Tāds cilvēks atrastos tikai trako namā", Karls Gustavs Jungs
Cilvēki dzīves laikā migrē no viena kvadranta uz citu. Tas var būt saistīts ar audzināšanu, atbalstošu vai noraidošu vidi, vecākiem vai draugiem. Piemēram, kautrīgs ekstraverts ar laiku var kļūt daudz introvertāks, jo sāk izbaudīt klusumu, iemācās nesocializēties un pavadīt kvalitatīvu laiku ar sevi. Tāpat introverti var kļūt kautrīgi, ja nemitīgi saņem aizrādījumus par pasivitāti un nepieklājīgo izolēšanos.
Ļoti izplatīti mūsdienās ir izmantot vārdu introverts, kā attaisnojumu bailēm un nevēlēšanos socializēties vai izcelties. Ļoti bieži glossofobija jeb bailes publiski uzstāties ir saistītas nevis ar nevēlēšanos socializēties, bet gan ar bailēm izcelties, bailēm būt par atstumto (outcast), bailēm no kritikas, izmiešanas, un galu galā bailēm būt citādam. Kā Jūs jūtat, šie ir vairāk psihiatriskas dabas jautājumi, kas nebūt nav tieši saistīti ar introversiju jeb rakstura iezīmi, kas veido cilvēka domāšanas veidu, un veidu kā cilvēks funkcionē un pieņem lēmumus.
Ļoti bieži ir situācijas, kas savā ziņā pieprasa būt atvērtiem, radīt nepiespiestu gaisotni un mijiedarboties ar apkārtējiem cilvēkiem un introverti cilvēki, kuriem šādas izpausmes nav dabiskas var pārmest sev, ka viņi nevar izdarīt to, ko no viņiem prasa sabiedrība.
Un tieši šeit sāk veidoties kļūdainais vienādojums, ka introverti ir vāji komunikācijā. Patiesībā apkārtējā vide, kura mūsdienās novērtē un augstu ciena spilgtumu, autentiskumu un intensitāti, uzliek introvertiem papildus slodzi. Faktiski tas kļūst par pienākumu sevi lauzt, censties būt savādākam. Kā rezultātā gan introverti jūtas ļoti nedabiski, gan sarunu partneri jūt samākslotību.
Rakstura īpašības nenosaka cilvēka komunikācijas spējas. Cilvēks nepiedzimst ar vājām komunikācijas spējām. No maniem novērojumiem komunikācijas problēmas pārsvarā rodas dēļ neticības saviem spēkiem, no sevis nepieņemšanas un šaubām par sevi.
Daudziem cilvēkiem ir diskomforts runāt ar svešiem cilvēkiem un pat ar pazīstamiem, jo pastāv bailes par nosodījumu un izsmieklu. Tādēļ viņi dodas prom, pat neuzsākot dialogu. Pēc tam mēs padzirdam teorijas par introvertiem. Salīdzinām to ar savu pieredzi un pasludinām sevi par introvertiem. Kaut kādā ziņā mēs rodam patvērumu šajos terminos. Šie jēdzieni kļūst pa attaisnojumu nerunāt. Un tas nav pareizi.
Lai mūsu personības attīstītos, mums ir jārunā. Komunikācijas prasmes var uzlabot pat komunikabli profesionāļi ar lielu pieredzi. Un turpinājumā par to kā introverti var visātrāk un efektīvāk attīstīt šīs prasmes.
Šajā 3 stundu materiālā es esmu apkopojis visas tehnikas un metodes, kas ir devušas vislabākos rezultātus introvertiem:
Apzinies savu pozīciju introversijas-ekstraversijas skalā | Introvertam cilvēkam nav jākļūst par kaut ko citu. Tev būtu jāsaprot kā Tu veido savas enerģijas rezerves un jāatrod līdzsvars starp savām ikdienas aktivitātēm un laiku priekš sevis. |
Esi pārliecināts par to, kas Tu esi | Arvien vairāk un vairāk esi kontaktā pats ar sevi un apliecini sev, ka Tu drīksti rīkoties tā, kā Tev liekas pareizi. Iemācies runāt ar sevi. Ieklausies sevī. Tava intuīcija ļoti daudz ko Tev pateikts priekšā. |
Tas, ka Tev nav par ko runāt, nenozīmē, ka Tu esi nekomunikabls | Ļoti bieži sarunas iestrēgst. Rodas sajūta, ka divi cilvēki kopīgi nemaz nerisina nekādu tēmu. Tā ir savstarpējas ķīmijas problēma, nevis introverta problēma. Vienkārši attiecīgajiem diviem cilvēkiem nesaskan un par to nav jāpārdzīvo. |
Attīsti savas komunikācijas prasmes |
Jebkuram cilvēkam ir jāattīsta savas komunikācijas prasmes. Arī, ja Tu esi introverts, mūsdienu profesionālajā vidē nav iespējams veiksmīgi strādāt bez komunikācijas prasmēm. Introvertiem ir jāatrod sava komforta zona un tad, soli pa solim, jāattīsta savas komunikācijas prasmes. Galvenais, bez straujiem izaicinājumiem. |
Komunikācijas nenozīmē, ka Tev visu laiku ir jārunā |
Cilvēki var komunicēt ļoti dažādos veidos. Piemēram, tieši uzmanīga klausīšanās ir ļoti svarīga komunikācijas sastāvdaļa. Tā ir spēja būt "šeit un tagad" ar savu sarunu partneri. Otrkārt, Tu vari uzdot arī labus jautājumus, kas virzīs jūsu sarunu tālāk. Treškārt, Tu vari komentēt dzirdēto pieliekot klāt savu viedokli. |
Lai arī cik atšķirīgi nebūtu katra cilvēka komunikācijas stili, komunikācijas likumi nemainās. Jā, katram no mums vajadzētu izkopt savu individuālo stilu, bet kombinācijā ar dramaturģijas un pārliecības iegūšanas tehnikām, Jūs varat kļūt par jaunu sevis versiju jau vistuvākajā laikā. Runas skola ir apkopojusi visefektīvākās komunikācijas metodes un tehnikas, kas dod vislabākos rezultātus. Un tas viss ir pieejams Jums jau tagad. Atliek tik izvēlēties sev piemērotāko apmācības formātu šeit.
Kas ir stress? Stress ir enerģija. Stresam ir jābūt, bet ja tas pārvēršas bloķējošā stresā, tad mums ir jāsāk rīkoties. Bloķējošs stress nozīmē, ka uztraukums ir pārāk augstā līmenī un mēs vairs nespējam adekvāti domāt, runāt un būt mierīgi. Šajā bloga ierakstā lasi par trīs iemesliem, kāpēc uztraukums, stājoties publikas priekšā, dubultojas un kā šos iemeslus – iznīcinošu paškritiku, sarežģītas valodas izmantojumu un sagatavošanās trūkumu – risināt.
Uztraukums ir ļoti individuāls. Tas var rasties daudz dažādos veidos, piemēram,
1. Negatīva pieredze.
2. Neticība saviem spēkiem (mazvērtības komplekss).
3. Bailes no nezināmā.
Tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, kad ir sākusies Jūsu stresa vēsture. Pievērsiet īpašu uzmanību skolas laikam. Tas ir laiks, kad attīstās identitāte un katra mazāka kritika vai aizrādījums (protams, arī pazemojumi) var radīt iemeslu, kā rezultātā jaunietis var aizvērties un izolēties.
Sekojoši mēs bieži vien redzam tikai sekas: runātāji, kuri sāk runāt ļoti ātri, citi atkal ietur neadekvāti garas pauzes, citiem izkalst mute, aizkrīt ciet balss, citi paliek bez elpas. Ir tādi kas sarkst vienmērīgi, tādi kas sarkst pleķos, un dažreiz ir par lillā krāsa, tādu kā baklažānam.
Lūk, šajā video Jūs redzēsiet 11 ieteikumus, kas būtu jāveic, lai Jūs tuvotos ideālam iekšējam stāvoklim.
Ja mēs mācāmies no profesionāliem sportistiem, kuri ļoti bieži saskaras ar spriedzes situācijām, tad viņi arī meklē dziļu mieru kombinācijā ar fokusu. Tieši tāpat Jums ir jānonāk miera un fokusa stāvoklī pirms atbildīgām runām vai eksāmeniem. Lūk, ir 4 ieteikumi, kas palīdzēs Jums tuvoties šādam stāvoklim:
Dzeriet siltu ūdeni | Silts dzēriens noņems apmēram 30% no uztraukuma. Ņemiet līdzi termosu, visu laiku uzturiet sevi siltumā. Bet izvairieties no kafijas. Tas var radīt pārāk lielu stimulāciju. |
Klausieties mūziku uz austiņām, kas jūs iedvesmo | Austiņas kalpo arī kā lielisks veids, lai izolētos no apkārtējās vides. It īpaši, ja Jums apkārt ir citi satraukti cilvēki. |
Atcerieties situāciju, kur Jums viss izdevās | Aizveriet acis un atcerieties ļoti konkrētu situāciju, kurā Jums viss izdevās, kur citi cilvēki izteica Jums komplimentus par paveikto, kur Jūs 100% lepojāties ar sevi un paveikto. |
Saimnieka pozīcija | Nolieciet rokas uz gurniem un turiet tās 2-3 minūtes. Sajūtiet, ka jūsos sāk parādīties saimnieka gēns. |
“Nekas nav pats par sevi ne labs, ne slikts, bet mūsu domas dara to tādu”. ------- Hamlets
Atcerieties - iziešana no komforta zonas nav sevis sodīšana! Tas ir jaudīgs pašizaugsmes instruments. Ir skaidrs, ka neviens nepiedzimst ar bailēm, tai skaitā no publiskās uzstāšanās. Mēs esam viņas kaut kur paņēmuši, un noticējuši tām. Un visbiežāk tas ir dzīves posmā, kad mēs vēl attīstām savu personību – apmēram 8., 9.klase tiek minēts kā posms, kurā pirmo reizi parādījušās bailes no uzstāšanās. Tas, ko Viesturs novēl ikvienam, ir “dalīties savās sāpēs un kļūdās, jo dalīšanās savās kļūdās ir visefektīvākais zināšanu nodošanas veids, un dariet to no skatuves!” Papildus iesakām izlasīt burvīgu grāmatu - Rebecca Solnit “A field guide to getting lost”.
Uztraukuma kontrole ir ļoti individuāla. Tā ir brīnišķīga psiholoģijas pasaule, kurā mēs atrodam savu baiļu iemeslus, tādā veidā iepazīstam sevi un dodam sev iespēju augt un attīstīties vēl straujākā tempā.
Kad atrodi to, sper nākamo soli: Atrisini cēloni, ja tas ir iespējams: uzlabo dikciju, izmanto tonālo krēmu, lai neredz, ka sarksti, vai izdomā plānu B/C/D, lai būtu, ko teikt, kad aizmirsīsi tekstu nākamreiz. Ja to nevar atrisināt, tad pieņem to. Tā ir daļa no Tevis. Tāpat kā Tu pieņem to, ka runā ar pamanāmu dialektu, ka knapi spēj savaldīt emocijas, ka Tu esi garš/-a ar kolosālu ērgļa degunu. Pieņem šo savu unikālo iezīmi.
Tava runa ir traģēdija, ja Tava attieksme ir traģiska. Ja Tu ar baiļpilnu izpausmi un atvainošanos ziņosi publikai "Hei, tagad manā galvā notiek kodolkarš", tad publika arī skatīsies uz traģēdiju. Bet Tev ir iespēja neiespringt par savu kļūdu, ja esi izdarījis mājasdarbu. Kāds ir mājasdarbs? Aizver, lūdzu, acis un iedomājies sevi publikas priekšā tieši tad, kad ar Tevi notiek tas, ko visvairāk negribi. Iedomājies, ka šī izpausme ir daļa no Tevis, iedomājies, ka Tev patīk šī Tava izpausme, ka tā ir Tavas personības neatņemama sastāvdaļa. Pieņem savu biedējošāko izpausmi un kļūsti tai par kaislīgāko aizstāvi.
Divi izplatītākie argumenti, kāpēc es runāju sarežģīti: Tā ir profesionāla auditorija. Viņi mani sapratīs. Es negribu izlikties neprofesionāls + vēl viens novērojums. Tas ir otrs populārākais veids (pēc slaidiem), kā noslēpt savu personību.
Paradoksālā atziņa. Puse no visām uztraukuma problēmām tiek atrisinātas, pārejot uz sarunu ar saviem vārdiem. Cilvēki uzreiz atveras, noņem daļu smaguma no pleciem, mazina lieki uzbūvēto atbildības sajūtu. Un tas ir tikai tāpēc, ka viņi vairs nedomā par sava statusa būvēšanu, nedomā, ka ir kāds reglaments, kuram ir jāpakļaujas. Tā vietā ir rūpes par savu kolēģi, lai vēstītā doma ir skaidra un viegli uztverama.
Tad kāpēc tā nevar darīt jebkurā komunikācijā? 50% no uztraukuma cēloņiem ir saistīti ar to, ka mēs paši sarežģījam sev dzīvi, uzliekot pārāk lielas ekspektācijas, atbildības nastas, cenšoties izlikties.
Stāsts dod iespēju klausītājiem identificēties ar Jūsu radīto pasauli. Visi 5 instrumenti ar kuriem mēs būvējam stāstu, kalpo šim vienam mērķim, lai Jūsu klausītājs, pēkšņi, nokļūtu Jūsu realitātē, Jūsu ideju pasaulē, lai klausītājs kļūtu par liecinieku, kurš piedzīvo to, par ko Jūs runājat. Labi stāsti rada sajūtu, ka klausītājs ir it kā ceļojumā, kur seko līdzi kādam varonim. Aizraujoši stāsti sastāv no sekojošiem elementiem: varonis, hronoloģija, ko grib varonis, antivaronis, notikums.
Hronoloģija |
Laika pieminēšana palīdz klausītājam labāk orientēties jūsu stāstā. Laika pieminēšana palīdz klausītājam labāk orientēties Jūsu stāstā. |
Varonis |
Cilvēks, kuram mēs sekojam Jūsu stāsta laikā. |
Ko grib varonis? |
Noformulēts un skaidri izteikts sapnis, kuru grib sasniegt varonis. |
Antivaronis |
Šķēršļi un problēmas, kuras traucē varonim sasniegt savu sapni. |
Notikums |
Ļoti konkrēta situācija, kura pilnībā izmaina stāsta gaitu. Parasti notikums, ir kāda dramatiska situācija. |
Lūk, viens piemērs kā ir uzbūvēts stāsts. PS. Stāsti par bailēm ietilpst vienā no četrām lielajām tēmām, kuras vienmēr ļoti labi notur publikas uzmanību. Pārējās 3 iedarbīga stāsta tēmas ir nāve, mīlestība un nauda.
Būvējot savus stāstus, analizējot citu veidotos stāstus, Jūs arvien vairāk sāksiet sajust cik uzmanīgi Jūsu publika Jūs klausās. Jūs sāksiet pievērst uzmanību struktūrai, intensitātei, pretestībai. Stāsti ir komunikācijas pirmavots. No šīs pūra lādes var ļoti daudz ko "izcelt". Storytelling jeb stāstu būvēšanas mākslas apguve liks Jums sākt domāt dramaturģiski jeb kā amerikāņu kalniņos.
Es esmu noklausījies vairāk kā 500 dažādus stāstus un 7 labākos no tiem es izstāstīšu šajā video lekcijā. Kā arī sniegšu to analīzi, lai vēl labāk Jūs varētu apgūt stāstu veidošanas prasmes.
STORYTELLING IR TIKAI LĪDZEKLIS, NEVIS REZULTĀTS. Turklāt šis līdzeklis jāuztver kā ilgtermiņa risinājums, kuru vajag pielietot jebkura veida runās. STORYTELLING izskaidro principus, kā darbojas uzmanības noturēšanas pasaule. Ja Jūs apgūsiet šos principus, tad komunikācija, jebkurā tās izpausmē, kļūs blīvāka, spilgtāka un jēgpilnāka.
Lūk, ko Jūs spēsiet izdarīt, ja apgūsiet stāstu veidošanu:
Ja esat gatavi padziļināti apgūt stāstu veidošanas tēmu, tad šis 4,5h apjomīgais vebinārs būs tieši tas, ko Jūs meklējat. Pieteikties uz šo "Stāstu veidošanas darbnīcu" var šeit.
Lai stāsts strādātu, mums ir jāseko galvenajam tēlam. Tas varat būt Jūs, kāds Jūsu klients vai cilvēku grupa: pāris, sporta komanda, jūsu uzņēmuma nodaļa. Jebkurā gadījumā, Jūsu publikai ir vajadzīgs varonis, kura gaitām mēs sekosim.
Iedomājieties pludmali ar miljons pēdu nospiedumiem, tie visi ir cilvēki ar saviem stāstiem. Bet tikai tad, kad mēs izvēlamies no šo pēdu nospiedumiem vienu konkrētu cilvēku, tad stāsts sāk strādāt, jo mēs varam viņam izsekot. Tas nenozīmē, ka pazūd pārējie cilvēki.
Mūsu galvenais varonis ar viņiem tiekas, runā, viņi atnāk un aiziet, bet fokusā paliek mūsu galvenais varonis. Publikai ir jāuzzina, kurš ir galvenais varonis, pašā jūsu stāsta sākumā. Tam jānotiek, ieteicams, pirmajās 30 sekundēs, vienlaicīgi minot laiku un vietu, kur notiek darbība. Pēc tam, visa stāsta garumā, būtu svarīgi turpināt attīstīt šo tēlu, daloties ar viņa domām, emocijām un pārdzīvojumiem. Ideālā gadījumā, Jūsu tēla domas un uzskati mainās stāsta laikā.
Kas varētu būt Jūsu stāsta varonis?
Dziļš tēls / sekls tēls
Darbs ar laiku var padarīt jūsu stāstu neticami aizraujošu. Šī spēlēšanās ar laiku var arī izglābt salīdzinoši vāju stāsta materiālu: ielieciet vienu flashback epizodi, izdomājiet kādu viltus gājienu un sakārtojiet savu stāstu trīs secīgās hronoloģiskās daļās, un jūsu stāsts uzreiz iegūs krāsu un dinamiku.
Ja glezniecībā koka rāmis ir tas, kas satur visu darbu kopā, iezīmē robežas un rada nobeigta mākslas darba sajūtu, tad komunikācijā un stāstu pasaulē rāmis ir skaidri iezīmēts ievads un nobeigums. Šis rāmis ar savām robežām rada viengabalainības sajūtu, tajā pašā laikā tas satur kopā stāsta struktūru.
Sekojošais ir “varoņa ceļojuma” stāsta piemērs, kas ir sastrukturizēts konkrētos laika nogriežņos:
Ievads |
Māris jau ļoti agrā bērnībā sapņoja kļūt par ārstu, tāpat kā viņa tēvs |
Pamatskola |
Pirmajā klasītē sešu gadu vecumā viņam tika atklāta disleksija. Visu pamatskolas laiku skolotāji nesekmīgi centās pierunāt viņa vecākus pārcelt bērnu uz internātskolu. Šajā laikā Māris cīnijās ar klasesbiedru pazemojumiem. |
Vidusskola |
Obligātās literatūras un tuvojošos eksāmenu dēļ viņa tēvs sāka palīdzēt apgūt mācību vielu, lasot dēlam priekšā. Ar lielu neatlaidību Māris tomēr pabeidza arī vidusskolu. |
Augstskola |
Ar tēva palīdzību Māris tika uzņemts Medicīnas Akadēmijā. Tēvs mirst pēc 3 gadiem, atstājot Māri vienu pašu bez naudas un atbalsta. Šajā laikā Māris jau spēj izlasīt teikumu bez kļūdām, bet tas viņam prasa 4x ilgāku laiku nekā citiem studentiem. Ar milzīgām pūlēm Māris beidza arī Medicīnas Akadēmiju. |
Fināls | Šodien, kad Māris veiksmīgi strādā par ārstu jau 10 gadus, viņš saka: “Es zinu, ka tēvs lepotos ar mani”. |
Pievērsiet uzmanību diviem apstākļiem:
Pirmkārt, ievads un fināls ir sasinhronizēti tādā veidā, ka ievadā esam dzirdējuši Māra sapni. Finālā, šis sapnis ir īstenojies. Tādā veidā mēs esam izveidojuši stāsta rāmi.
Otrkārt, vidus daļa ir sakārtota hronoloģiski trīs dažādos mācību posmos. Šis apstāklis uzreiz palīdz klausītājam labāk orientēties situācijās, līdz ar to klausītājs iegūst daudz ļoti svarīgas informācijas.
Turklāt, šāda sakārtošana ir secīga, loģiska un virza darbību uz priekšu.
Lūk, vēl viens video materiāls par to kā strādāt publikas iztēli:
Makšķernieku terminoloģijā “varoņa griba” ir vizulis, kuram sekos jūsu klausītājs. Jo garšīgāks, spilgtāks, oriģinālāks, vērtīgāks šis vizulis liksies Jūsu klausītājiem, jo lielāka iespēja, ka viņi sekos Jūsu stāstam līdz galam, tāpat kā zivs būtu gatava sekot ēsmai.
Tieši šī instrumenta dēļ, cilvēki tik bieži skatās sliktas filmas līdz beigām, jo viņi vienkārši grib uzzināt, kā tas viss beigsies. Šis instruments ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem stāstu veidošanā, jo tā trūkums ir galvenais iemesls garlaicīgiem stāstiem. Ja nav kam sekot, tad publikas uzmanība izsīkst.
Kā radīt aizraujošu varoņa sapni?
Ir vairāki jautājumi, kuri Jums palīdzēs izveidot savu “ēsmas vizuli”:
Kas notiks, ja viņa to nesasniegs? |
Ilze atrodas reanimācijā ar smagām traumām pēc kritiena no 5 stāvu mājas jumta. Tas ir zemākais viņas dzīves punkts, gan fiziski, gan emocionāli. Viņas vīrs saka, ka atcels pēc 4 mēnešiem paredzēto alpīnisma kāpienu ļoti sarežģītā klintī - Marokā. Bet Ilzei gatavošanās šai ekspedīcijai un šīs klints izkāpšana kļūst par vienīgo glābšanās salmiņu, ar kura palīdzību viņa spētu sevi izvilkt ārā no savas dziļākās bedres. |
Cik sen viņš to jau grib? |
Piecgadīgs puika, kuram ir disleksija, nespēja lasīt un rakstīt, nolēma, ka būs ķirurgs tāpat kā viņa tēvs, kurš ir pazīstams ķirurgs Liepājā, un apzināti visu laiku gāja uz šo mērķi. |
Kāpēc viņš to grib? |
Aleksandram ir 15 gadi, viņš pirmo reizi mūžā ir ārzemēs un pirmo reizi mūžā redz kalnus. Šis skats pārņem viņa būtību, kalni fascinē viņu tik ļoti, ka viņam obligāti ir jāuzkāpj vienā no tiem kalniem, ko viņš arī nolemj darīt, kaut gan līdzi ir tikai pustukša ūdens pudelīte (stāsta gaitā viņš gandrīz nomirst, jo bija beigušās ūdens rezerves un ārā ir 30 grādu karstums). |
Kas mainīsies, kad viņš to sasniegs? |
25 gadus jaunam vīrietim ir diagnosticēta sirds mazspēja, bet viņš grib pierādīt visiem, ka arī bez sirds stimulatoriem var pilnvērtīgi dzīvot, ka viņš nav slims un norakstāms jau savas dzīves sākumā. Tādēļ nolemj piedalīties “Iron Man” triatlona sacensībās, lai visiem un, galvenokārt, sev pierādītu, ka viņu norakstīt vēl ir par agru (stāsta viņš visu laiku gatavojas šīm sacensībām un 38 gadu vecumā arī piedalās šajās sacensībās). |
Atcerieties mēs jau runājām par kontrastu principu, lai izveidotu ievelkošus stāstus. Glezniecībā šis kontrastu princips tiek saukts par gaismēnām, mūzikā par kontrapunktu. Stāstu pasaulē, ja gaisma ir varonis ar savu sapni, tad ēna ir antivaronis.
Antivaronis Jūsu stāstā ir nevis kāds ļaundaris, bet gan problēma, šķērslis, traucēklis, kas traucē varonim sasniegt viņa mērķi. Jo interesantāki un neparastāki ir šie šķēršļi, jo interesantāk ir sekot jūsu stāstam. Antivaronim ir ļoti konkrēta funkcija bez kuras neviens stāsts, filma vai izrāde nav iedomājama. Antivaronis rada pretestību. Jo lielāka pretestība, jo interesantāk sekot darbībai.
Biznesa stāstu kontekstā, lai saprastu uzvaras un veiksmes, mums ir jārunā par kļūdām un neveiksmēm. Lai mēs saprastu kā kaut kas strādā, mums ir jārunā par to, kādās situācijās tas nestrādā. Ja jūs vēlaties izstāstīt savu “varoņa ceļojumu” ar laimīgām beigām, jums jārunā par šķēršļiem, problēmām un arī kļūdainiem lēmumiem, kas padarīja šo ceļu neviennozīmīgu, daudzveidīgu ar sasniegumiem un atziņām bagātu.
"Tikai pateicoties antivaroņa radītajām ēnām, jūsu klausītājs iegūs pilnvērtīgu ainu par notiekošo."
Antivaroņi var būt gan konkurenti, gan birokrātija (iekšējā un ārējā), gan arī darbaspēka trūkums, force majeure situācijas, nekompetence, bailes un šaubas vai liela klienta pazaudēšana, utt. Domājot par biznesa stāstu antivaroņiem, centieties saprast katra šķēršļa mērogu un ietekmi. Jo vairāk uzmanības jūs pievērsīsiet “ēnai”, jo spēcīgāks kontrasts veidosies. Jo jaudīgāks kontrasts, jo interesantāks būs jūsu stāsts.
Iedomājieties, ka jūs braucat ar automašīnu kādā ceļojumā un esat nonākuši kādā pilsētā, kurā nekad neesat bijuši. Kas notiktu, ja vējš būtu nolauzis ceļazīmi “ķieģelis”? Jums bija iespēja laicīgi nogriezties, bet tomēr braucāt taisni, uzticoties, ka viss būs kārtībā. Bet rezultātā jūs braucat pa vienvirziena ielu pretējā virzienā un esat jau nonākuši 3 avārijas situācijās 30 sekunžu laikā.
Notikums jeb “atpakaļ ceļa vairs nav” ir precīza vieta jūsu stāstā, kur jūsu galvenais varonis dodas jaunā un neplānotā virzienā. Iemesli, kādēļ tas tā notiek, var būt visdažādākie:
1) Dabas katastrofa, kuras rezultātā ir applūdušas mājas, un jums ir jādzīvo uz jumta 7 dienas, kamēr ierodas glābēji;
2) Uzņēmums ir zaudējis lielāko klientu, kas veidoja 40% no apgrozījuma;
3) Covids, kurš iestājās konkrētā dienā un apstādināja pus pasaules, liekot mainīt paradumus un rīkoties radikāli;
4) Laupīšanas, uzbrukumi un citi krimināla rakstura notikumi;
5) Ziņa par diagnozi vai slimības sākumu;
6) Iemīlēšanās, mīlestība no pirmā acu skatiena.
“Notikums” ir tas punkts, kurš ievieš korekcijas jūsu varoņa plānos. Šis ir lielākais klupšanas akmens jebkura stāsta veidošanas procesā, jo šis ļoti svarīgais apstāklis vienkārši tiek ignorēts vai izlaists. Notikums ir jūsu stāsta centrālā ass. Notikuma definīcija ir – nekas vairs nebūs tā, kā līdz šim. Viss, kas notika līdz šim, faktiski bija tikai tāda priekšspēle, ievads, publikas sagatavošana.
Mēs iedevām kontekstu, aprakstījām apstākļus, lai šis notikums nostrādātu pēc iespējas jaudīgāk. Un tad mēs sākam šo notikumu, kuram ir jānostrādā kā sprādzienam. Atkarībā no šī notikuma ir pakārtota visa pārējā darbība. Tas ir tava stāsta galvenais pagrieziena punkts. Faktiski stāsts sākas šajā punktā.
Iegūt un noturēt publikas uzmanību ar dažādiem trikiem - tas ir ļoti aizraujoši un rezultāts jūtams uzreiz: tie ir smiekli, tā ir elektrizēta publikas uzmanība. Tomēr tikai uz TRIKIEM paļauties nevajadzētu, it sevišķi, ja Jums ir jāvada garas, nopietnas sapulces, semināri, konferences. Pastāstīšu kādu gadījumu, kas palīdzēs saprast, kāpēc ir vērtīgi apgūt ne tikai atsevišķus dramaturģiskās domāšanas elementus, bet principā - mainīt domāšanas modeli.
Ilmārs, valsts pārvaldes darbinieks, nāca uz Runas skolu pēc jauniem trikiem.
Viņam jāvada semināri par samērā tehniskiem jautājumiem līdz pat 6 STUNDĀM. Viņš akcentēja problēmu - auditorijas uzmanība sāk slēgties ārā jau pēc 2 stundām! Saprotot, ka viņš vairs neko jaunu izdomāt nevar, Ilmārs ar lielu apņēmību vēlējās iemācīties kādus jaunus uzmanības noturēšanas trikus.
"Bet Ilmār - Tev ir ļoti atbildīgs un sarežģīts uzdevums! Tev vajag nevis trikus iemācīties, bet mainīt domāšanas veidu!" - tā es viņam toreiz teicu.
Ilmārs pieteicās Storytelling darbnīcai. Kā viņš pats stāstīja, tad tā patiešām izmainīja viņa domāšanas veidu. Viņš sajuta kontroli pār runājamo materiālu, viņš saprata, ko dara, ko runā, kā komunicē. Savos semināros viņš varēja noteikt, kā jūtas auditorija, un ko ar to iesākt. Viņš nāca pēc trikiem, bet ieguva MEHĀNISMU, kuru var pielietot pat 12 stundu garos semināros.
Storytelling ir tikai instruments. Tas nevar būt pašmērķis. Storytelling ir forma, kura mums ir jāpiepilda ar saturu, ar idejām, materiāliem par Jūsu ideju vai produktu. Tas nenotiek ne vienā dienā, ne vienā nedēļā, tādēļ pirmais uzdevums ir ieviest storytelling kladi, kur Jūs krāsiet materiālus, saviem biznesa stāstiem. Kurā Jūs varēsiet pierakstīt pēkšņos ideju uzplaiksnījumus un atbildes uz ļoti dziļiem jautājumiem par to, kāpēc Jūs to darāt. Kāpēc Jūs nodarbojaties ar uzņēmējdarbību?
Stāsti ir maģiski. Bet tikai kombinācijā ar pārējiem komunikācijas instrumentiem Jūs kļūsiet neuzvarami un atmiņā paliekoši. Tāpēc sāciet savu ceļu komunikācijas apmācībās jau šodien.
Jums var būt izcilas idejas, bet ja Jūsu prasme par tām pastāstīt ir viduvēja, tad arī šīs idejas apkārtējie uztvers kā viduvējas. Tāpēc komunikācija ir 21. gadsimta vērtīgākā valūta. Cilvēki pieņem lēmumus balstoties cik patīkami ar jums ir komunicēt. Saturs ne vienmēr spēlē galveno lomu. Drīzāk komunikācijas veids, stils un Jūsu attieksme. Komunikācija ir saistviela, kura nosaka vai cilvēks kļūs īpaši veiksmīgs. Tādēļ šajā rakstā par metodēm, kā padarīt savas komunikācijas prasmes par galveno Jūsu veiksmes un sasniegumu iemeslu.
1. Prasme klausīties. Komunikācija ir dialogs un ļoti bieži kāds sarunas partneris pilnībā aizmirst par otru cilvēku un koncentrējas tikai uz sevi, uz savu labsajūtu runājot. Prasme būt šeit un tagad un 100% klausīties otru cilvēku ir veiksmīgas komunikācijas sākums. Komunikabls cilvēks vienmēr ir jūtīgs pret savu sarunu partneri.
2. Radošā rakstniecība. Mēs paplašinām valodas telpas iespējas rakstot. Rakstīšana ļoti savdabīgā veidā sakārto mūsu domas, liek mums domāt par atsevišķiem vārdiem, teikumu uzbūvēm un kopējo vēstījumu. Tādā veidā rakstīšana palīdz mums sagatavoties runāšanai.
3. Runāšanas prasme. Ir tāds nerakstīts likums, ka Jums ir jābūt vismaz 6 stundām publiskas komunikācijas situācijās, lai Jūs varētu sākt spēlēties ar komunikācijas rīkiem un sākt izbaudīt šo procesu.
Bet atgriezīsimies pie komunikācijas zinātnes pirmā ieteikuma - prasmes klausīties. Piemēram, Bils Geits bija pazīstams tieši ar spēju būt šeit un tagad ar jebkuru sarunu partneri, ieklausīties katrā vārdā, ķermeņa valodas frāzē, kopīgajā otra cilvēka pašsajūtā, un tad attiecīgi reaģēt. Jo bieži vien par mūsu ideju vai mūsu personību daudz vairāk pasaka mūsu nopūtas, roku pozīcijas vai nolaistie acu plakstiņi. Ja sarunu partneris to pamana, tad viņš/a uzreiz var daudz adekvātāka noreaģēt un veidot daudz dziļāku un godīgu saskarsmi.
Nākošreiz, kad ar kādu runāsiet, pievērsiet uzmanību sekojošām izpausmēm:
Elpošanas ritms un nopūtas |
Ja Jūsu sarunas partneris nopūšas, tas liecina, ka kaut kas viņu satrauc. Ir kāda neatrisināta problēma. Tā var būt arī Jūsu lielā iespēja uzzināt kā Jūs varētu palīdzēt šo jautājumu atrisināt. |
Parazīt kustības |
Vai Jūsu sarunu partneris sāk pieskarties sev (ļoti bieži tā ir neliela kasīšanas kustība), spēlēties ar pildspalvu vai ar kādu citu priekšmetu. Tas var liecināt par iekšējo stāvokli un attieksmi pret tēmu par kuru Jūs runājat. |
Saspringums |
Ja Jūs pamanāt uzrautu plecus vai saspringušas kustības, tas var liecināt par uztraukumu un nedrošību. Tas var nozīmēt, ka attiecīgais jautājums, kas izprovocēja šādu rīcību iespējams ir Ahileja papēdis Jūsu partnerim. |
Runas ātrums un ritms |
Cenšaties arī pamanīt, kā mainās runas ātrums, kad tas samazinās. Tādā veidā cilvēki iekrāso tēmas, kuras viņiem ir saistošākas, tuvākas, dramatiskākas. Tā ir ļoti svarīga informācija par otru cilvēku. |
Kopējais miers |
Sajūtiet Jūsu partnera kopējo stāvokli. Iedomājieties, ka Jūs esat milzīga auss, kura uztver visus signālus vienkopus un saprotiet kopējo vēstījumu un partnera stāvokli. Vai tas ir mierīgs? Vai šis stāvoklis mainās? Kas provocē šīs izmaiņas? |
Komunikācijas prasmes var attīstīt, apzinoties, ka Jūsu galvenā komunikācijas treniņu platforma ir Jūsu ikdienas komunikācija - veikalā, sarunājoties pa telefonu, mājās, darbā, konferencēs vai tiešsaistes sapulcēs.
Pirmkārt, Jums ir jāsāk attīstīt dažādi komunikācijas veidi par kuriem mēs jau runājām iepriekšējā sadaļā. Katrs no šiem žanriem ir vesela zinātne, par kuru ir uzrakstītas ļoti daudz grāmatas. Sāciet lēnām un pacietīgi. Izveidojiet atsevišķu komunikācijas prasmju pierakstu kladi katram žanram. Krājiet komunikācijas instrumentus un sāciet to pielietot ikdienā.
Otrkārt, izveidojiet savu komunikācijas platformu internetā - podkāstu, youtube kanālu vai Facbook Live regulāras sesijas. Lai attīstītu komunikācijas prasmes Jums ir vajadzīga regularitāte. Un labākais veids kā sevi piespiest strādāt ir izveidot kādu raidījumu ar solījumu sabiedrībai, ka katru trešdienu tiks publicēts jauns raidījums.
Treškārt, apmeklējiet dažādus runas mākslas kursus, lai iegūtu pēc iespējas daudzveidīgākus komentārus par savām prasmēm. Runas skolas praktiskās nodarbības ir lielisks veids, kā sākt savu izaugsmes ceļu komunikācijas jomā.
Lineārā komunikācijas teorija: Šī teorija aplūko komunikāciju kā vienkāršu līniju, kur informācija tiek pārraidīta no sūtītāja uz saņēmēju. Šī teorija akcentē ziņas pārraidīšanu un uztveršanu, ignorējot kontekstu.
Interaktīvā komunikācijas teorija: Šajā teorijā komunikācija tiek uzskatīta kā divvirziena process, kurā sūtītājs un saņēmējs savstarpēji mijiedarbojas, mainot savas lomas komunikācijas procesā. Šī teorija ietver atgriezenisko saiti un dialogu starp komunikācijas dalībniekiem.
Sistēmiskā komunikācijas teorija: Šī teorija aplūko komunikāciju kā sarežģītu sistēmu, kurā dažādi komponenti mijiedarbojas un ietekmē viens otru. Šī teorija pievērš uzmanību kontekstam, kultūras aspektiem, un uztver komunikāciju kā procesu, kas visu laiku mainās.
Simboliskās mijiedarbības teorija: Šī teorija uzskata, ka komunikācija notiek, izmantojot simbolus un valodu. Tas savukārt rada platformu interpretācijai.
Socio-kulturālā teorija: Šī teorija izceļ kultūras normas, vērtības un tradīcijas, kas ietekmē komunikācijas veidu un stilu.
Konstruktīvisma teorija: Šī teorija uzsver, ka komunikācija ir subjektīva un, ka cilvēki konstruē nozīmes un realitāti, pamatojoties uz savām pieredzēm, uzskatiem un interpretācijām.
Komunikācijas prasmes ir ne tikai 21. gadsimta vērtīgākā valūta, bet arī visnenovērtētākā prasme. Vēl joprojām komunikācijas prasmes tiek uzskatītas par soft skills, vēl joprojām tā ir neobligātā mūsu dzīves sastāvdaļa, bet tad, kad mēs redzam, ka cilvēki pie mums pievelkas, ka mums ir izveidojies lielisks profesionālo paziņu tīkls, kurš palīdz mums attīstīties, tad mēs saprotam, cik milzīga loma ir prasmei komunicēt. Sākat arī savu ceļojumu šajā pasaulē!
Harisma ir unikāla iekšējā spēka un atraktivitātes kombinācija, kas spēj aizraut un iedvesmot cilvēku masas. Šī tēma ir apaugusi ar ļoti daudz mītiem, no kuriem visizplatītākais ir, ka harisma ir iedzimta īpašība.
Iedzimtas ir rakstura īpašības un talanti, piemēram, mērķtiecība, drosme, darba spējas, kas dod iespēju attīstīt harismātiskas īpašības. Arvien vairāk sāk parādīties dažādi harismas attīstīšanas kursi un šajā blogā jūs uzzināsiet svarīgākos harismas attīstīšanas aspektus.
Šis gan nav pareizrakstības pulciņš, tādēļ dziļās diskusijās par šo tēmu neieslīgsim. Pareizi tomēr ir HARISMA.
Neverbālā komunikācija | No cilvēka elpošanas ritma, mikro-šņaukāšanas vai izelpas mēs spējam tikai ar dzirdi noteikt vai cilvēks ir tikko pamodies, vai cilvēks ir dusmīgs, vai cilvēks slēpj asaras, nogurumu vai uztraukumu. Vairāk par neverbālo komunikāciju lasiet šajā blogā. |
Mentālie stāvokļi | Lai uzlabotu harismu, ir jāattīsta vairāki mentālie stāvokļi, kas radīs un veicinās harismātisku ķermeņa valodu. Ja procesu sāk no otra gala, uzlabojot sākumā kustības un tikai pēc tam mentālos stāvokļus, tad tas būs tāpat kā graustam pielikt skaistus balkonus.
|
Fokusa maiņa | Jūsu spēka avots un iekšējā enerģija sāks augt, kad Jūs sāksiet fokusēties uz sevi. Kad uzdosiet visgodīgāko jautājumu paši sev: ko es patiešām gribu darīt? Kas ir mani talanti? Ko es esmu paveicis, ar ko es lepojos? |
Kontrolējiet savu tēlu | Tēls ir mūsu ikdienas maska, ar kuras palīdzību mēs spējam pielāgoties dažādām situācijām. Dažādi tēli faktiski ir mūsu attieksme, kas ir pārņēmusi visu mūsu cilvēcisko kontroles centru un pārvalda to. Noskatieties arī vebināru "Kā attīstīt pārliecinošu tēlu?" |
Sevis pieņemšana | Šeit mēs tuvojamies harismas jēdziena epicentram, jo iekšējais strāvojums nav iespējams bez ticības sev. Un ticība sev nav iespējama bez sevis pieņemšanas. No maniem novērojumiem Runas skolā ap 80% cilvēku saskaras ar šo problēmu. Vairāk par šo tēmu varat uzzināt vebinārā "8 komunikācijas tehnikas introvertiem". |
Mēs jūtam mikro-vibrācijas jūsu balsī. Teātra terminoloģijā mēs to saucam "par to, kas ir aiz teksta".
Mūsu pieredzes kartotēka ir saglabājusi visus ķermeņa valodas piemērus, ar kādiem mēs esam saskārušies. Mums atliek tikai izdzirdēt kādu pīkstienu vai šņukstienu, lai nojaustu, kāda ir problēma. Mūsu ķermenis izdala tūkstošiem signālu katru minūti. Un tas viss notiek neapzināti.
Mūsu ķermeņa valoda ir spogulis mūsu domām un jūtām. Jebkas kas ir mūsu galvā, atspoguļosies ķermeņa valodā. Līdz ar to harismātiskai uzvedībai ir jādzimst un jāveidojas jūsu uzvedībā un emocionālā pasaulē.
Ja jūsu iekšējais stāvoklis ir anti-harismātisks, tad jūs šo stāvokli nevarēsiet noslēpt, agri vai vēlu jūsu sajūtas un domas izlīdīs virspusē. Līdz ar to pirmais uzdevums lai uzlabotu harismu, ir attīstīt vairākus mentālos stāvokļus, kas radīs un veicinās harismātisku ķermeņa valodu.
Ja procesu sāk no otra gala, uzlabojot sākumā kustības un tikai pēc tam mentālos stāvokļus, tad tas būs tāpat kā graustam pielikt skaistus balkonus. Izskatās nedaudz labāk, bet pie pirmās nelielās vibrācijas, tas viss pasākums sabruks.
Lao Tzu ir teicis: “Pazīt citus ir zināšanas. Bet pazīt sevi ir gudrība.”
Jūs veidojat un tad nostipriniet jebkurus mentālos stāvokļus jeb ieradumus, kad Jūs praktizējiet lietas (vienkārši dariet kaut ko praktiski).
Mūsu smadzenes ir spējīgas ļoti mainīties, pielāgoties, adaptēties: tās nemitīgi veido jaunus kontaktus, sinapses. Kādreiz ticēja, ka pēc noteikta vecuma smadzenes nofiksējas, kaut gan tas ir kļūdains apgalvojums.
Katru reizi, kad mēs izmantojam savas smadzenes notiek neironu kontakti, un, jo vairāk šie kontakti tiek izmantoti, jo stabilāki un spēcīgāki paliek mentālie stāvokļi.
Netflixā ir filma – "How our brain works", kur vizuāli tiek parādīts šis mūsu smadzeņu process un kā šie neironu savienojumi lēnām veidojas, nostabilizējas. Šie neironi izskatās kā dzīvs organisms, kurš saplūst ar citiem neironu savienojumiem un veido jaunus ķekarus.
Arī Malkolmam Gladwelam ir grāmata "Outliers", kur viņš liek uzsvaru uz 10000 stundu principu, lai kļūtu par ģēniju. Viņš apgalvo, ka Bītli tik daudz stundas spēlēja pirms kļuva par Bītliem, ka tik daudz stundu vai sitienu izdarīja golfa spēlētājs pirms kļuva par labāko pasaulē.
"The charisma myth" grāmatā ir aprakstīts viens stāstiņš, kur kāda amerikāņu dāma, kura bija atceļojusi uz Madridi vienu dienu pastaigājās pa Gran Via ielu un jutusies nogurusi, izsalkusi, vientuļa, neglīti apģērbusies, kā klasiska nesmukā amerikāniete tūriste.
Viņa vienkārši pieņēma lēmumu, ka ir filmu zvaigzne, kura ir ieradusies uz Madridi filmēties. Viņa uzreiz iztaisnoja muguru, pleci atliecās atpakaļ, uzreiz izmainījās stāja it kā viņa būtu no karaliskās ģimenes. Pēkšņi viņas drēbes viņai likās izsmalcinātas. Viņa pamanīja, ka uz viņu atskatās, ka viņai pievērš uzmanību un, ka kungam, kuram viņa pajautāja ceļa virzienu, viņš atbildēja, ka jutīsies pagodināts, ja varēs viņu pavadīt līdz galamērķim.
Viens no milzīgākajiem impulsiem manai pārliecībai bija tieši Runas skolas dibināšana un regulāru publisko lekciju lasīšana.
Pirmajā gadā bija traki, jo bija ļoti stiprs uztraukums, vairākas neveiklas situācijas, komentāri utt, bet pakāpeniski es nonācu līdz simtiem cilvēku lielām auditorijām, kuru priekšā varu justies pilnīgi droši.
Šo gadu laikā es vienkārši esmu izaudzējis savā galvā šos sinaptiskos savienojumus un man ir ļoti viegli tikt galā ar jebkādām publiskām situācijām, kaut gan es esmu introverts.
Mans spēka avots un mana iekšējā enerģija sāka augt, kad es nofokusējos uz sevi, tur bija arī revolucionāra enerģija - es gribēju visiem pierādīt, ka to varu.
Bet vai Jūs zinājāt, ka arī labestība var būt harismātiska?
Dalai Lama ir harismātisks, bet viņš nav Merlinas Monro harismātiskā atraktivitāte, vai līdera harisma. Viņam piemīt harismātiska labestība. Kā to var attīstīt?
Pirmkārt, viena meditācija, kur vismaz 30 minūtes jūs iedomājieties savus ienaidniekus vai nelabvēļus, un sūtiet viņiem mīlestību, piedodiet viņiem, samīļojiet viņus.
Otrkārt, atrodiet veidu, kā dabūt Ziemassvētku sajūtu katru mēnesi, ka jūs rūpējieties par saviem draugiem un viņu dzimšanas dienām, un gatavojieties tām vismaz 1 nedēļu pirms.
Treškārt, atrodiet 3 lietas par cilvēku, kuram jūs vēlaties sūtīt šo labestības stāvokli.
Ceturtkārt, iedomājieties sevi otra cilvēka vietā. Ko tas nozīmē un kā viņi jūtās šodien. Uzdodiet sev jautājumu, ja šī ir viņu pēdējā dzīves diena. Jūs esat šī cilvēka bērēs, un jums palūdz pateikt dažus atvadu vārdus par to cilvēku.
Tēls ir mūsu ikdienas maska, ar kuras palīdzību mēs spējam pielāgoties dažādām situācijām. Un harismas ir dažādās, kuras mēs spējam ieslēgt un izslēgt dažādās situācijās.
Kaut gan tēlu mēs varam arī izspēlēt, harisma tomēr ir nākošais līmenis. Jo harisma pat nav jāspēlē vai jātēlo, tas ir strāvojums.
Vai jums arī ir bijušas līdzīgas situācijas, kur jūs redzat un zināt, kurš telpā ir galvenais?
Tas ir saimnieka mentālais stāvoklis, kuru jūs pamanījāt attiecīgā cilvēka ķermeņa valodā, mīmikā, skatienā. Viena lieta ir atrast savu organiskāko izpausmi, bet otra lieta ir kļūt tik daudzveidīgam kā Šveices armijas nazis.
Jūs kļūsiet harismātiskāki, ja spēsiet ieslēgt šos mentālos stāvokļus pēc nepieciešamības, atkarībā no auditorijas, sarunu partnera vai situācijas. Jūsu spēja pielāgoties dažādiem cilvēkiem, nevis visās situācijās šaut ar vienu ieroci, dos jums daudz lielāku ietekmi un iedarbību.
Sevis pieņemšana nozīmē arī tikt galā ar pagātnes traumām, emocionāliem pāri nodarījumiem un pat traumatiskiem notikumiem, ar kuriem būtu jāstrādā terapijās.
Sevis nepieņemšana un sevis nemīlēšana ir sekas atgadījumiem, kuru rezultātā mēs esam noticējuši, ka mēs neesam vērtīgi.
Piemēram, otrajā klasītē kādai meitenītei, pēc koncerta, kurā viņa sajauca līnijas, soļus un visu pārējo, kāda viņas radiniece viņai teica, "Kā tu izgāzies". Viņai tagad ir 38 gadi un katru reizi, kad viņa ir uz skatuves, viņai šai vārdi nāk virsū un neļauj justies droši par saviem spēkiem.
Sevis pieņemšanas pirmie soļi sākas tur, kur mēs izveidojam savu uztraukuma portretu. Tas ir portrets visām mūsu izpausmēm un situācijām, kurās mēs nejūtamies savā ādā. Kas izsit mūs ārā no līdzsvara. Tie ir mūsu Ahileja papēži. Uztraukums var ļoti iedragāt harismas izpausmi. Uztraukums un harisma ir pat pretēji stāvokļi.
Kauns ir viena no toksiskākajām emocijām, kas bojā veselību un laimes sajūtu. Kauna pētniece Brene Browna, kura arī ir viena no labākajām oratorēm, kaunu definē, kā bailes ka es neesmu pietiekami labs, lai mani mīlētu. Kauns, kā ļoti intensīva emocija, ka mēs esam neveiksminieki un tādēļ neesam pelnījuši tikt cienīti un mīlēti.
Kauns sit ļoti stipri, jo tas ir saistīts ar fundamentālo sajūtu par to, ka es nevaru būt pieņemts. Ja cilts tevi atraida, tu mirsti. Kauns ir saistīts ar sociālo atraidījumu.
Jāatceras, ka nekomfortablas emocijas ir normālas, dabiskas, mūsu izdzīvošanas instinktu mantojums. Nedrīkst pārdramatizēt visas situācijas.
Piemēram, perfekcionistu izgāšanās un sevis kaunināšanas mānija pēc sīkām neprecizitātēm. Padomājiet par citiem, kuri jau tam visam ir gājuši cauri pirms jums.
Vairāk nekā pirms 10 gadiem, Maskavā pēc Kareņina iestudējuma pirmizrādes, man piezvanīja kādas filmas producents un uzaicināja uz pusdienām. Izrādās, ka viņi meklēja filmai režisoru. Kā vienmēr, šādās situācijās galvenais ir labs pirmais iespaids. Mēs satikāmies, sākām runāt, bet sarunas laikā kaut kas mani izsita no līdzsvara un tas ietekmēja manu ķermeņa valodu. Visticamāk mani sarunas partneri to pamanīja, jo turpinājums sarunām par filmēšanu nesekoja. Žesti un mīmika ir kā sekundārās prasmes jeb "soft skill" līdz mirklim, kad Tu zaudē, iespējams, savu lielāko iespēju. Verbālā komunikācija, tikai un vienīgi, kombinācijā ar ķermeņa valodu dos Jums vajadzīgo efektu. Lai Jūs vienmēr izmantotu visas profesionālās un personiskās iespējas, šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie novērojumi un triki par ķermeņa valodas līdzekļiem, kas palīdzēs Jums nokontrolēt savu ķermeni, balsi, stāju, žestu valodu un mīmiku jebkurā situācijā.
Viss, ko Jūs domājat un jūtat atspoguļojas Jūsu ķermeņa un balss darbībā. Cilvēka ķermeņa uzbūve ir tā veidota, ka fiziskas kustības atspoguļo mentālos stāvokļus. Cilvēki nevar noslēpt savas domas, jo mūsu kustības un balss intonācija visu laiku tās nodod. Jebkurš var pamanīt sarunas partnera, elpošanas ritma izmaiņas, nelielas nopūtas, šaudīgās acis. Vai arī to, ka smaids ir nevis uz lūpām, bet smaida acis. Un visas šīs darbības mēs uzreiz tulkojam, piemēram, mēs dzirdam balsī, ka cilvēks ir tikko pamodies, dusmīgs, slēpj asaras, ka cilvēks ir noguris vai satraukts.
Tieši tāpat, ja Jūsu iekšējais stāvoklis ir nepārliecinātība, tad jūs šo stāvokli nevarēsiet noslēpt, agri vai vēlu Jūsu balss, žesti un mīmika, kā arī atsevišķas ķermeņa daļas, šo stāvokli nodos. Dažreiz mēs spējam pat ļoti precīzi uzzīmēt, kāds ir cilvēka raksturojums, redzot attiecīgā cilvēka kustības. Cilvēka kustības ir kā zīmes un simboli ikdienas dzīvē. Tie ir kā pēdu nospiedumi, ar kuru palīdzību mēs spējam izprast dziļākus nolūkus. Un te nav runa par gaišredzību. Cilvēkiem piemīt novērošanas spējas un mēs ļoti ātri spējam atpazīt, kur ir patiesība, un, kur meli. Bieži vien ir vajadzīgas tikai dažas pārbaudītas tehnikas, lai ķermeņa valoda nenodotu iekšējos stāvokļus.
Jebkura emocionāli inteliģenta cilvēka viens no pirmajiem uzdevumiem ir sākt ar sevi iepazīšanu. Tikai tādā veidā, mēs spēsim apiet mūsu klausītāju, jūtīgo melu detektoru, kurš uzreiz signalizē par potenciālu izlikšanos. Cīņu pret izlikšanos un samākslotību. Sāksim ar Lao Tzu vārdiem: “Pazīt citus ir zināšanas. Bet pazīt sevi ir gudrība.” Šoreiz izvēlēsimies gudrības ceļu.
Stāja un žesti |
Stāja kā pārliecības (stabilitātes), radīšanas instruments. Žestu valoda padara Jūsu tekstu plastiskāku. |
Paralingvistika | Balss tonis, skaļums, intensitāte iedarbojas fizioloģiski uz publiku. Līdz ar to, Jūsu klausītājs ļoti ātri pieņem lēmumu vai Jūs patīkat, vai nē. |
Mīmika | Jūsu publika nolasa emocijas, pateicoties Jūsu mīmikai. |
Pozas | Pozas palīdz runātājam pastiprināt savu attieksmi pret attiecīgo ideju. |
Distances ievērošana | Mainot attālumu, Jūs varat mainīt veidu, kā publika uztvers attiecīgo ideju, par kuru Jūs stāstīsiet. |
Skatiens | Acu kontakts dod iespēju ātri saprast otra cilvēka patiesos nolūkus, raksturu. Tas ir tāpat kā pieslēgties pirmavotam. |
Pieskārieni | Ar pieskārienu Jūs varat norādīt savu attieksmi pret konkrētu cilvēku - līdzjūtību, autoritāti, draudzīgumu. |
Vizuālā komunikācija |
Vide un fons, kā atbalstošs komunikācijas rīks Jūsu runātajam saturam. |
Jūsu publikā vienmēr būs 7% skeptiķu, būs slinkie klausītāji, būs piekasīgie, būs tādi, kuriem katra Jūsu kļūda nozīmēs katastrofu. Šāds cilvēku raksturojums, kas atrodas Jūsu publikā nav retums. Un, varbūt, tiešām Jums nebija laika sagatavoties, varbūt Jums tikko bija kāds emocionāls notikums, kurš traucē koncentrēties, vai esiet saaukstējies un nav spēka. Ko darīt tādās situācijās, it īpaši, ja Jūs esat introverts? Jums ir jānokontrolē svarīgākās ķermeņa daļas, kāda ir Jūsu stāja, kur atrodas Jūsu rokas un, kāds ir Jūsu izvietojums pret publiku, lai Jūsu ķermeņa valoda stāstītu tikai vienu stāstu – es esmu pārliecināts par to, ko es runāju. Neverbālā komunikācija ir zinātne par stabilitāti. Tas ir vienīgais neverbālās komunikācijas uzdevums - radīt sajūtu, ka Jūs esiet stabils.
Divas galvenās izpausmes, kuras Jūs varat nokontrolēt ir stāja un rokas - žestu valoda. Cilvēka ķermeņa uzbūve var tikt salīdzināta ar koka stumbru un zariem. Stājai ir jābūt tik stabilai, kā stumbram: kājas plecu platumā, taisna mugura, pleci nav sarauti uz augšu un krūtis ir izriestas uz priekšu. Stabilitāte nozīmē, ka Tev ir jājūtas, kā betona skulptūrai, kuru pilnīgi nekas nevar apgāzt. Līdz ar to apaviem ir liela nozīme. Mūsu tēls mainās atkarībā no tā, kādi ir mūsu apavi, tā kā izvēlieties tikai apavus ar stabilu zoli. Čībiņās Jūs nekad nevienu nevarēsiet pārliecināt. Šeit Jūs varat uzzināt visefektīvākos ieteikumus no režisoriem un aktieriem, kā izveidot pārliecinošu tēlu.
Betona skulptūra gan nenozīmē, ka Jums vajadzētu iestrēgt vienā punktā uz skatuves visu laiku. Norunājiet vienu fragmentu apmēram 3-5 minūšu garumā, stāvot ļoti stabili vienā punktā, tad nomainiet uz citu punktu, un tur tieši tikpat stabili, norunājiet nākošo epizodi.
Žestu valoda ir runas horeogrāfija. Rokas ir ķermeņa daļa, kuru noteikti ir jāredz. Turklāt, pirksti ir visplastiskākā ekstremitāte, kāda cilvēkam vispār ir. Ja cilvēka ķermenis ir kā ozola stumbrs, tad roku žesti ir, kā kustīgie zari. Roku uzdevums ir palīdzēt ilustrēt saturu, gan arī veidot runas dinamiku, kā arī ilustrēt runātāja attieksmi pret tēmu. Neesmu vēl redzējis Latvijā nevienu cilvēku, kurš/a pārspīlētu ar žestu valodu, tieši otrādi, vienmēr nākas motivēt cilvēkus vēl vairāk strādāt ar roku žestiem, un tieši ar pirkstiem.
1. Rokas kā spārni. Plašs žests - attaisnots, kas dos Jums plašuma un lieluma sajūtu. Jums kā runātājam ir jārada lielas personības sajūta.
2. Hipnotizējošais žests. Varam pamācīties no Jāņa Dombura, kur viņa populārākais žests ir plauksta, kas pavērsta pret saviem viesiem TV studijā. Šis ir kontroles un uzmanības pievēršanas žests.
3. Žests “lūdzu uzmanību!”. Pirksts, kas pacelts gaisā. Tas vienmēr ļoti labi nostrādā kombinācijā ar attiecīgu uzmanības pievēršas tekstu, jo rada intrigu.
Tā ir ļoti izplatīta klišeja, ka, sakārtojot žestus, balsi un dikciju Jūs atrisināsiet komunikācijas problēmas. Nē, tā diemžēl nenotiks. Izcils saturs ir un paliks karalis.
Ir bijuši gadījumi, kad uzstājās, kāds kungs gados, kurš dara visu pretēji jebkādiem uzmanības noturēšanas likumiem: viņš sēž mīkstā dīvānā (uz skatuves), viņš runā salīdzinoši klusi ar sliktu dikciju (pat nedaudz šļupst), viņš vispār neskatās uz publiku (nav acu kontakts) un var just, ka viņš ir noguris ...., bet .... publika ir kā elektrizēta! Tādēļ, ka šim kungam ir ko teikt.
Laba komunikācija sākās ar domu, nevis ar žestu. Pirms cilvēks runā ir jāizdara domāšanas mājas darbs.
Šī neverbālās saziņas nozare ir saistīta ar balss toni, intonāciju, balss skaļumu un intensitāti. Varētu likties, ka tā ir verbālā komunikācija, jo ir saistīta ar skaņu, šajā gadījumā forma, kā mēs runājam, tomēr ir ķermeņa valodas elements. Balsī mēs spējam visātrāk pamanīt otra cilvēka melus. Balss var būt nedabiski saspringusi, tā var dīvaini vibrēt, čerkstēt, kā vecs radio. Turklāt visas parazīt skaņas aaa, eee, mmm, aha - arī tieši norāda uz cilvēka nolūkiem un ieinteresētību. Jūsu klausītāja melu detektors visaktīvāk uztver tieši paralingvistikas sūtītos signālus.
Pati balss, pēc būtības, ir tikai rupors jeb instruments, kurš mainās atkarībā no mūsu domām un sajūtām. Cilvēki balsi maina atkarībā no mērķa, ko grib sasniegt - kādu pasaukt, atvainoties, parādīt savu autoritāti, pārliecināt, utt. Līdz ar to, balss iespējas ir ļoti plašas. Jūs varat arī sākt apzināties, kā Jūs skaniet un sākt mainīt savu balsi. To var darīt divos veidos:
1. Darbs ar fizioloģisko skanējumu. Klausīties sevi ierakstos, censties sajust vai Jums ir patīkami, kā jūs skaniet. Iedomāties, kā Jums būtu komfortabli skanēt. Kāds balss skanējums Jums pašiem radītu baudu. Ieteicams būtu apmeklēt speciālistu vai vokālo pedagogu, kurš varētu ieteikt vingrinājumus, lai varētu sasniegt šo mērķi.
2. Darbs ar domāšanas veidu mainīšanu. Šis būtu jāuztver, kā balss diapazona trenēšanas uzdevums, kas palīdzēs Jums sajust visus iespējamos veidus, kā Jūs spējat runāt, tādā veidā, atrisinot monotanitātes problēmas. Ja, piemēram, jūs redzat, ka tūlīt no skapja nokritīs puķupods, tad jūsu balss intensitāte būs 100% mērķēta cilvēkam, kurš atrodas vistuvāk, lai viņš paspētu to noķert. Savukārt, ja Jūs gribēsiet atzīties mīlestībā, un teiksiet šo tekstu tādā pat intensitātē, kā puķupoda gadījumā, tad sekas ir neprognozējamas. Kaut gan visticamāk pat ļoti prognozējamas.
Galvenais, ka šie paralingvistikas uzdevumi ir jāveic apzināti. Ja Jūs čukstat, tad apzinieties, kā Jūs to darāt. Ja kliedzat, tad sajūtiet, kā Jūs to darāt. Attieksme ir komunikācijas zinātnes slepenā zinātne. Ja Jūs sāksiet apzināties, kā un kāpēc Jūs iedarbojaties uz cilvēkiem Jums apkārt, Jūs uzlabosiet savas runas prasmes līdz ļoti labam līmenim. Ar attieksmēm un tēliem strādā profesionāli aktieri. Bet šīs zināšanas ir pieejamas arī Jums. Vairāk par tēliem un attieksmēm Jūs varat uzzināt šeit.
P.S. Arī parazīt-skaņas, kas var liecināt par piekrišanu, apšaubīšanu, domāšanas procesu ir paralingvistikas sastāvdaļa.
Cilvēks nav spējīgs nokontrolēt katru no 43 sejas muskuļiem. Žesti un mīmika ir jūtīgākie ķermeņa valodas elementi, kas uzreiz reaģē uz jebkādiem notikumiem. Kaut vai tik vienkārša izpausme, kā uzacu pacelšana vai lūpas kaktiņu nolaišanās uzreiz apzīmē konkrētas emocijas. Pirmais iespaids vienmēr veidosies ieraugot sejas mīmiku. Tas ir ātrākais veids, kā iegūt atgriezenisko saiti par to, ko domā Jūsu klausītājs.
It īpaši, pateicoties tiešsaistes videi, vēl nekad agrāk, tik liela uzmanība nav bijusi pievērsta mīmikai. Varētu pat teikt, ka šis ir mīmikas renesanses laikmets. Mīmiku ir visgrūtāk nokontrolēt, jo tā sastāv no ļoti daudz muskuļiem. Tādēļ arī tik daudz cilvēku nevēlās vadīt savas tiešsaistes nodarbības labi izgaismotās telpās. Viņi baidās, ka viņu sejas izteiksmē varētu nolasīt pārāk daudz informācijas.
Katram cilvēkam emocijas atšķiras. Daži ir iemācījušies neizrādīt vispār emocijas, uzliekot tā saucamo – poker face. Bet parasti jebkura veida sejas izteiksme atspoguļo mūsu domas vai emocijas. Un viens no spēcīgākajiem sejas izpausmes veidiem ir smaids. Ja Tu smaidi, tad tu sāc smaidīt tava klausītāja galvā, jo uzreiz tiek aktivizēti spoguļneironi.
Komunikācijas zinātnē smaids tiek uzskatīts par vienu no obligātajiem trikiem, lai noturētu publikas uzmanību. Smaids ir vairāk jāuztver, kā attieksme pret dzīvi, tēmu vai diskutējamos jautājumus, nevis kā fizioloģisku darbību. Jo nav nekas sliktāks par mākslīgo smaidu, kad lūpu kaktiņi ir savilkti uz augšu, bet acīs ir panika. Vairāk par to, kā attīstīt humora izjūtu un vieglumu komunikācijā, Jūs varat uzzināt šajā vebinārā.
Ļoti liela uzmanība parasti ir pievērsta aizsardzības pozām, sakrustotas rokas vai kājas, it īpaši pēc Julius Fasta grāmatas “Ķermeņa valoda” iznākšanas. Lai gan, analizējot dažādas pozas ir iespējams izveidot cilvēka raksturojumu, tomēr kopš 1970. gadiem neverbālā komunikācija tiek uztverta, kā daudz smalkāka zinātne. Mūsdienās vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība dažādu pozu tulkošanā, it kā tās būtu jēgpilnas zīmes un simboli ikdienas dzīvē. Sakrustos rokas, rokas kabatās, rokas aiz muguras, atspiešanās pret kādu priekšmetu - šīs visas ir ļoti izplatītas pozas ar negatīvu konotāciju. Bet pēdējos gados ir tik daudz runātāju, kuri lielu publiku priekšā uzstājās ar sakrustotām rokām, bet nerada sajūtu, ka viņi no kāda aizsargātos. Tas nozīmē, ka pozas pašas par sevi nedrīkst atdalīt no kopējā iespaida. Tikai tādā veidā mēs spēsim sadzirdēt otra cilvēka dziļāko vēstījumu.
95% gadījumu, cilvēka ķermeņa valoda ir piesārņota ar dažnedažādiem parazītiem – parazīt kustībām, kuras stāsta skaidri un gaiši to, kā Jūs īstenībā jūtaties. Nopietni kungi šķobās, gorās, tā it kā atnākuši uz dejām, dāmas ar kājām krustiņā, rokas tiek slēptas aiz muguras, vai arī tās karājās gar sāniem, it kā man nepiederētu, un šādu roku pozīciju sauc - “beigtā siļķe”. Pirmais iespaids vienmēr ir iedragāts, satiekoties ar šādiem cilvēkiem. Līdz ar to, nevis kaut kas vairāk jākustina, bet jābūt vienkārši stabiliem. Ķermeņa daļas, kuras nekontrolēti kustās un mētājās norāda uz dziļu nepārliecinātību. Un tas pats saistīts ar pilnīgu ķermeņa valodas neeksistēšanu. Tās ir situācijas, kad runātājs ir sastindzis un baidās pat pakustināt lūpas.
Tās nepārprotami var būt bailes no publikas, negatīvas pieredzes vai sociālās trauksmes. Bet galvenais, ka ar to visu var strādāt. Ir vajadzīgas dažas efektīvas psiholoģiskas metodes, kuras tieši Jums der (jo visas tehnikas visiem nestrādā). Jums atliek tikai sajust, ko vēlaties pamēģināt. Tad pārbaudiet. Un praktizējiet. Kur var uzzināt šīs tehnikas?
Šajos 7 kursos slēpjas ļoti daudz praksē pārbaudīti paņēmieni, kas palīdzēs Jums iegūt pārliecību, attīstīs prasmes vieglāk pasniegt informāciju un padarīs Jūsu runu daudz iesaistošāku.
Neverbālās saziņas būtība ir nevis spēks, dinamika, intensitāte, bet ticība sev. Kas, iespējams, ir paradoksāla atziņa, jo ķermeņa valoda taču nozīmē - ārējās kustības, tomēr, ja tu iestudēsi žestus, tad viņi visticamāk būs tikpat nedabīgi, kā botoksa implanti kamieļiem (P.S. Abu Dabi notiek kamieļu skaistumkonkurss, un 2021.gadā tika diskvalificēti 12 kamieļi par pārāk uzkrītošām botoksa manipulācijām).
Arī attālums starp runātāju un publiku ir neverbālās saziņas elements. Distances ievērošana ir atkarīga no sociālām un kulturālām normām, dažādām situācijām, personības un familiaritātes līmeņa. Izrādās, ka cilvēka ķermeņa novietojums, attiecībā pret klausītāju, var pilnībā izmainīt saturu. Tā var kļūt par provokāciju vienā situācijā un uzmanības iegūšanas triku citā situācijā. Piemēram, ļoti labs paņēmiens, lai pārsteigtu savus klausītājus - aiziet viņiem aiz muguras un turpināt runāt, kā arī izmantot eju starp rindām, kur droši var pastaigāties.
Jūsu publikai noteikti ir jāredz Jūsu pirksti un Jūsu acis. Jūsu acis runā pašas par sevi. Dziļš, ieinteresēts skatiens un meli neiet kopā. Ne pa velti cilvēki savstarpēji sarunājoties, tomēr skatās viens otram acīs, jo bieži acis stāsta vairāk nekā teksts. Tādēļ, lai būtu acu kontakts, cenšaties nenolaist plakstiņus uz leju, kas parasti notiek, aizdomājieties runas laikā par to, kas tālāk jāsaka.
Bet, ko darīt runājot ar vairākiem cilvēkiem? Galvenais princips ir rūpēties par saviem klausītājiem un, pievērst katram no tiem kaut nelielu uzmanību. Jums nav jāskatās katram klausītājam acīs 5 sekundes vai vairāk. Acu kontakts var notikt pat tikai pussekundi, lai radītu sajūtu, ka Jūs viņu neesat aizmirsuši.
Bet var būt arī tādi cilvēki, kuru acu skatiens Jūs var izsist no līdzsvara. Tie var būt ļoti caururbjoši, pētoši un analizējoši skatieni, kuri ne vienmēr ir draudzīgi. Šādās situācijās vai nu ir jāignorē šādi klausītāji, tomēr, ja tas nav iesējams, tad jācenšas vairāk panākt, ka otrs cilvēks vairāk runā, atveras, un parāda savus draudzīgos vaibstus.
Acis ir pieslēgums. Tā ir kontakta ligzda, savienojums ar Jūsu publiku. Online vides viena no priekšrocībām ir tāda, ka Jūs varat pieiet tuvāk kamerai un tādā veidā palielināt Jūsu skaisto acu ekspozīciju kadrā. Šie tuvplāni ir milzīgs neizmantots potenciāls, kas saistīts ar online vidi. Šajā video materiālā varat uzzināt vairāk par dažādiem online komunikācijas labās prakses piemēriem.
Neverbālās komunikācijas aspektā, pieskāriens ir vairāk saistīts ar "viens-pret-viens" komunikāciju, piemēram, rokasspiediens - sasveicinoties. Sākot ar rokas spiedienu, un beidzot ar dažādiem pieskāriena veidiem, atvadoties no cilvēka. Ir jāņem vērā, ka ne visiem cilvēkiem patīk, ka viņiem pieskaras. It īpaši introvertiem, kuriem ir ļoti sensitīvas prasības attiecībā pret savu intīmo teritoriju. Introverti un komunikācija ir atsevišķa milzīga tēma.
Cilvēka ķermenis ir intīma teritorija, kuru mēs, bieži vien, nevēlamies, lai kāds pārkāptu. Jums ir jābūt ļoti pārliecinātiem par to, kādā situācijā un apstākļos tas būs adekvāti. Vīrietis var draudzīgi uzsist citam vīrietim pa muguru un tas var būt pilnīgi pieņemami. Bet vīrietis tā nekad nedarītu sievietei. Ja Jūs jūtat, ka pieskāriens varētu būt adekvāta komunikācijas forma, tad tas ir jādara droši un pārliecināti.
Pētnieki ir novērojuši, ka augsta statusa individualitātes daudz biežāk pārkāpj citu cilvēku privāto zonu, nekā mazāk autoritatīvi cilvēki. Sievietes, piemēram, izmanto pieskaršanos, lai parādītu, ka viņas rūpējas vai pauž līdzjūtību. Vīrieši, savukārt, izmanto pieskaršanos, lai norādītu varu un kontroli, piemēram, rokasspiediens var būt ne tikai kā sasveicināšanās, bet arī varas žests. Harismātiskie līderi ļoti bieži izmanto pieskārienu, kā rīku, lai ietekmētu citus cilvēkus. Lūk, ir 5 veidi, kā attīstīt harismu.
Strādājot ar simtiem dažādu profesionāļu no visdažādākajām nozarēm, esmu novērojis, ka 30-40% satura iedarbības ir atkarīga no vizuālās komunikācijas elementiem. Šie visi elementi netieši papildina Jūsu saturu. Tie it kā atbalsta Jūsu saturu un padara to daudz baudāmāku un uztveramāku. Kopējais komunikācijas iespaids ir daudz patīkamāks, ja ir pievērsta uzmanība vizuāliem elementiem. Pētnieki ir atklājuši, ka profesionāļi, kuri rūpējās par savu izskatu pelna vidēji par 15% vairāk nekā viņu kolēģi, kuri ir paviršāki pret sevi.
1. Sakārtots fons,
2. apģērbs, krāsu izvēle apģērbā, kura kontrastē ar fona krāsas toni,
3. detalizācijas elementi gan vidē, gan apģērbā,
4. telpauga klātbūtne,
5. gleznas vai kāda mākslas darba klātbūtne.
Kā teicis Staņislavskis – neticu, meli. Cilvēka ķermeņa uzbūve ir veidota tā, lai mēs izskatītos dabiski un harmoniski, bet tajā mirklī, kad cilvēka nolūki nav patiesi, tad to mēs uzreiz redzam nedabiskās ķermeņa kustībās. Cilvēki ir iemācījušies uzreiz sajust izlikšanos. Mēs uzreiz jūtam, ka kaut kas nav kārtībā, ka ķermeņa valoda, žesti un mīmika neiet kopā ar vārdiem. Mūsu ķermeņi nemitīgi sūta tūkstošiem signālu, tāpat kā mūsu elpa vai sirdspuksti, sejas vaibsti, žestu valoda, balss vibrācijas, mikro-pozas, parazīt žesti un citi neverbālās saziņas līdzekļi, kurus mēs nepamanām. Tas notiek tādēļ, ka mēs nekontrolējam šo signālu plūsmu apzināti. Ja cilvēkam ir krīze vai haoss galvā, tad ķermenis par to vēstīs.
Ja mēs centīsimies tikai ārēji imitēt pārliecību, pirms mēs sakārtojam savu iekšējo pasauli, tad tie izskatīsies, kā rokoko balkoni, piekabināti pie šķūņa sienas. Mazākā provokācija un tas viss sagāzīsies, tādēļ pirmais solis, lai attīstītu adekvātu un pārliecinātu ķermeņa valodu ir sākt strādāt ar pārliecināta cilvēka mentāliem stāvokļiem.
Mūsu ķermenis nekad nemelo. Tas ir tikai instruments, kurš atspoguļo cilvēka iekšējo stāvokli. Tādēļ, ja Jūs vēlaties radīt pārliecināta cilvēka iespaidu, tad Jums ir jābūt (iekšēji) pārliecināta cilvēka stāvoklī. Jums ir jādomā tā, kā to dara pārliecināti cilvēki. Melu detektors pret šādu cilvēku nestrādā, jo tur nav melu.
Verbālā saskarsme nav atdalāma no neverbālās saskarsmes. Tā ir komunikācijas būtība, ka mēs nerunājam tikai ar vārdiem, bet ar visu savu būtību, ar visu savu klātbūtni. Cilvēks ir daudz vairāk nekā tikai doma un izrunāts vārds. Ja mēs spētu dziļi un patiesi ieklausīties savā partnerī, kurš nerunā, tad mēs visticamāk uzzinātu daudz vairāk.
Vairāk par neverbālo komunikāciju lasiet blogā "Neverbālā komunikācija | Kļūdas, kas visu sabojā".